Oļģerta Ozola stipendija
Lai veicinātu TF studentu sekmību, aktivitāti un iesaistīšanos zinātniskajā darbībā, katru gadu TF piešķir Oļģerta Ozola vārdisko stipendiju uz ceturto studiju gadu. Stipendijas nolikumu un tā grozījumus apstiprina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes Dome.
Oļģerts Ozols (1914 - 1976) 1937. gadā ar izcilību beidza Rīgas pilsētas tehnikumu, 1943. gadā Latvijas Universitātes Mehānikas fakultāti. 1950. gadā viņš aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju, bet 1965. gadā - tehnisko zinātņu doktora disertāciju. No 1930. līdz 1944. gadam O. Ozols strādāja Rīgas rūpnīcās par instrumentu atslēdznieku, meistaru un inženieri. No 1944. līdz 1976. gadam - Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (LLA). Asistents, lektors, docents, profesors, katedras vadītājs, Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes dekāns, mācību prorektors (1964 - 1966), rektors (1967 - 1976) - tāds ir Oļģerta Ozola darba mūža gājums LLA. Viņš izstrādāja mehānismu jaunu struktūras teoriju, analītiskās kinemātikas un analītiskās metriskās sintēzes metodes plakniskiem mehānismiem un ar šiem pētījumiem ierakstīja savu vārdu pasaules zinātnes vēsturē.
Oļģerta Ozola nozīmīgākie darbi:
- Ievads augstākā matemātikā: Māc. grām. - R.: LVI, 1947. - 326 lpp.;
- Teorētiskās mehānikas kurss: Māc. grām. / O. Ozols, A. Strēķis, J. Vasermanis, A. Muižnieks. - R.: Latvijas valsts izdevniecība, 1961. - 565 lpp.;
- Teorētiskās mehānikas kurss [atkārtots izdevums]. /O. Ozols, A. Strēķis, J. Vasermanis, A. Muižnieks. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1966. - 616 lpp.;
- Ozols O. Mehānismu un mašīnu teorija. Rīga: Zvaigzne, 1974. - 418 lpp.