Vienota nozares izglītība – risinājums speciālistu trūkumam bioekonomikas nozarēs
Lai gan Latvija ir veidojusies kā agrāra valsts un teju ikviens latvietis zina, kā iestādīt koku vai izaudzēt kartupeļus, apšaubāms ir priekšstats, ka mums piemīt īpašs lauksaimnieka gēns, ko mantojam piedzimšanas brīdī no saviem senčiem. Realitāte ir pavisam savādāka - jau vairāk kā gadsimtu tādas bioekonomikas nozares kā lauksaimniecība, mežsaimniecība un citas attīstās, pateicoties spēcīgām nozares izglītības iestādēm un zinošiem pētniekiem. Turklāt nebūt ne visi iedzīvotāji, kuriem mītiski piedēvēts lauksaimnieka gēns, izvēlas savu karjeru saistīt ar bioekonomiku, līdz ar to šajās nozarēs rodas speciālistu trūkums. Viens no galvenajiem iemesliem ir izglītības sistēmas sadrumstalotība un pēctecības trūkums.
Bioekonomikas izglītība pārmaiņu procesā
Būtiska loma bioekonomikas nozaru attīstībā vienmēr bijusi izglītības iestādēm - nozares zināšanu centriem -, mācot, nododot prasmes jaunajiem speciālistiem. Augstākās izglītības līmenī tā ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kas ne vien atrodas Latvijas maizes klēts sirdī Jelgavā, bet ir Baltijas valstu augstākās izglītības un zinātnes centrs bioekonomikā. Vēsturiski veidojusies kā Lauksaimniecības nodaļa, bet vairāk kā 150 gados attīstījusies par multidisciplināru un starptautiski atzītu universitāti, radot iespēju neskaitāmām Latvijas iedzīvotāju paaudzēm iegūt labu izglītību lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, veterinārijā un daudzās citās ar bioekonomiku saistītās nozarēs. Savukārt pēdējos piecus gadus LLU mācībspēki savas zināšanas nodod arī ārvalstu studentiem.
Kā stāsta LLU rektore Irina Pilvere, iepriekšējā desmitgadē LLU veikusi nozīmīgus ieguldījumus studiju un zinātnes vides pilnveidošanā, attīstījusi laboratorijas un modernizējusi iekārtas, lai nodrošinātu studējošajiem kvalitatīvu izglītību, kas balstīta zinātniskajos atklājumos. LLU nepārtraukti pilnveido studiju programmas, ņemot vērā gan Latvijas darba devēju viedokļus, gan starptautisko ekspertu redzējumu, lai nemitīgi kāpinātu studiju kvalitāti.
Līdzīgi attīstās profesionālās vidējās izglītības iestādes Latvijas novados, kas veido mazākus bioekonomikas izglītības centrus Kurzemē, Latgalē un Vidzemē un sagatavo vidējas kvalifikācijas speciālistus. Taču tām bieži vien trūkst vienotas nozares pieejas un pēctecības, lai veidotos secīgu posmu ķēde – no vidējās izglītības līdz augstākajai izglītībai un darba tirgum. Līdz šim īstenotie pasākumi tikai daļēji nodrošina sasaisti ar augstāko izglītību un nozares zinātni.
Izglītības pēctecība – iespēja mazināt speciālistu deficītu
Kā liecina Dynamic University 2019. gadā veikts pētījums par darba tirgus prognozēm līdz 2030. gadam, bioekonomikas nozarēs turpmākajā desmitgadē būs nepieciešami gan augsti kvalificēti, gan vidēja līmeņa speciālisti. Īpaši liels speciālistu trūkums būs lauksaimniecībā un kokapstrādē, kā arī bioekonomikas attīstību atbalstošajās nozarēs: informācijas tehnoloģijās, inženierijā, enerģētikā un būvniecībā. Jāuzsver, ka speciālisti ar profesionālo vidējo kvalifikāciju jau šobrīd trūkst lauksaimniecībā, kokapstrādē un inženierijā. Nākotnē to pieprasījums vēl pieaugs.
Nozaru attīstībai izšķiroša ir visu bioekonomikas izglītības līmeņu pēctecība, jo tām nepieciešami gan zinoši speciālisti, kurus sagatavo profesionālās vidējās izglītības iestādes un koledžas, gan eksperti un zinātnieki ar augstāko izglītību. Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību visos līmeņos un mazinātu jauno speciālistu nepietiekamību, ir nepieciešama institūciju tuvināšanās un integrēšanās vienotā sistēmā, ievērojot katras nozares specifiku un institūciju uzkrāto kompetenci.
“Jau vairākus gadus LLU prestižajā starptautiskajā Times Higher Education (THE) Pasaules universitāšu reitingā ieņem augstas vietas, tas bijis mērķtiecīga darba rezultāts, kas nemitīgi uzlabojas. Reitingā iekļuvušās universitātes kopumā veido 5% no visām augstākās izglītības iestādēm pasaulē. LLU ir spēcīgākā bioekonomikas virziena augstākās izglītības iestāde, tādēļ Latvijā jāveido ciešāka lauksaimniecības, mežsaimniecības izglītības iestāžu mijiedarbība ar LLU, veicinot radniecīgo izglītības programmu pēctecību ar LLU, lai vienmērīgi uzlabotu nozares izglītības kvalitāti visā Latvijā. Atbalstot Izglītības un zinātnes ministrijas īstenoto politiku koledžu vertikālai integrācijai augstskolās, saskatām nozares ieguvumus tādu izglītības iestāžu kā Malnavas koledža, tuvināšanai LLU aģentūras statusā. Šādā formā tiktu nodrošināta Austrumlatgalē lielākās ar lauksaimniecību saistītās profesionālās izglītības iestādes programmu sinerģija un pēctecība,” stāsta Zemkopības ministra padomnieks Edvards Ratnieks.
Plašākas izaugsmes iespējas jauniešiem
Profesionālās vidējās, augstākās izglītības un zinātnes tuvināšanās rada plašākas izaugsmes iespējas jauniešiem, kuri savu karjeru bioekonomikas nozarēs saredz jau vidējās izglītības posmā, izvēlas specializāciju un gūst pirmo praktisko pieredzi. Izglītības pēctecība nodrošinātu viņiem vieglāku pāreju no viena izglītības posma uz nākamo skaidrā, pārredzamā sistēmā un paaugstinātu motivāciju iegūt augstāko izglītību, kuras nozīme nodarbinātībā Latvijā aizvien pieaug.
Veidojot šādus savdabīgus “zaļos koridorus” bioekonomikas izglītībā tiktu nodrošinātas gan jauniešu kā topošo darba devēju un darba ņēmēju, gan esošo darba devēju un valsts pārvaldes intereses.
Šobrīd esošā bioekonomikas izglītības sadrumstalotība ir šķērslis nozares attīstībai, kura pārvarēšanā būtu jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm. Turklāt šāda institūciju integrācijas pozitīvā pieredze Latvijā jau ir vērojama dārzkopības nozarē. LLU kā vienīgās lauksaimniecības augstākās izglītības īstenotājas pārvaldībā 2017. gadā tika nodota Bulduru Dārzkopības vidusskola, kas piedāvā vidējo profesionālo izglītību, un 2016. gadā Dārzkopības institūts, kas nodrošina zinātnisko pētniecību. Lai gan katra institūcija atrodas dažādās Latvijas vietās, šobrīd dārzkopības vidējā izglītība, augstākā izglītība un pētniecība veido secīgu ķēdi, kas nodrošina zināšanu pārnesi no augstākajiem posmiem uz zemākajiem un ievērojami uzlabo, pilnveido jauno speciālistu zināšanas un prasmes. Ieguvēji šajā procesā ir visi, bet kopumā tas ir ieguldījums uzņēmumu attīstībā un tautsaimniecībā, jo kvalificēti speciālisti rada lielāku pievienoto vērtību.
