Lepojamies! Latvijas Zinātņu akadēmijas pavasara pilnsapulcē balvas saņems LBTU zinātnieces – Ina Alsiņa un Kristiāna Skutele

Laureātu vidū ir arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LPTF) profesore un vadošā pētniece, Dr. agr. Ina Alsiņa, kura saņems Pauļa Lejiņa balvu lauksaimniecības zinātnēs par darbu kopu "Audzēšanas apstākļu ietekme uz kultūraugu augšanu, attīstību un ražas formēšanās kvalitāti". Tāpat par Jauno zinātnieku balvas ieguvēju kļūs Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LPTF) pasniedzēja, vecākā laborante un zinātniskā asistente, Mg. agr. Kristiāna Skutele par darbu "Baltijas jūras Latvijas piekrastē izskalotās makroaļģes un to agroķīmiskās īpašības, pielietošanas iespējas lauksaimniecībā".

Pēc Latvijas (Valsts) Universitātes beigšanas Ina Alsiņa uzsāka savas darba gaitas toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā un iekļāvās Augu fizioloģijas un mikrobioloģijas katedras kolektīvā. Katedras pētījumu tēma jau vairāku gadu desmitu garumā bija "Simbiotiskā slāpekļa saistīšana", tāpēc likumsakarīga bija arī Inas izvēle – lucernas simbiotiskās slāpekļa saistīšanas efektivitātes pētījumi.

Gadu gaitā šie pētījumi ir modificējušies, bet tauriņziežu un gumiņbaktēriju simbioze vēl joprojām ir palikusi Inas un viņas kolēģu redzeslokā. Kopā ar starptautiskajiem partneriem veikti pētījumi projekta FP7-613781 Eurolegume (Ilgtspējīgu tehnoloģiju izstrāde pākšaugu audzēšanai un to izmantošanas veicināšana proteīna nodrošināšanai Eiropā pārtikas un lopbarības ražošanai), LegumeGap (FACCE-JPI ERA-NET Cofund on Sustainable Crop Production SusCrop Increasing productivity and sustainability of European plant protein production by closing the grain legume yield gap) ietvaros.

Paralēli simbiozes pētījumiem Ina Alsiņa skaidrojusi dārzeņu audzēšanas fizioloģiskos aspektus, gan augu bagātināšanas iespējas ar Latvijā deficīto mikroelementu selēnu, gan iespējas, izmainot audzēšanas apstākļus (apgaismojuma intensitāte un spektrālais sastāvs, dažādu organiskas izcelsmes preparātu izmantošana), panākt ne tikai lielāku, bet arī kvalitatīvāku ražu. Pētījumi par bioloģiskas izcelsmes preparātiem izaugusi (izpletusies) augsnes veselības virzienā un paplašinājušies arī ietekmes uz augiem pētījumi (Horizon 2020 projekts Soilguard Sustainable soil management to unleash soil biodiversity potential and increase environmental, economic and social wellbeing). Pēdējos gados Inas Alsiņas pētījumu lokā ienākušas nedestruktīvās metodes, ar kurām var aizvietot augu bioķīmiskās analīzes, novērtēt augu fizioloģisko stāvokli.

Par balvu - Paulis Lejiņš (1883 – 1959) bija latviešu lauksaimniecības zinātnieks, lopkopības speciālists. Zinātniskais darbs - fundamentāli pētījumi par Latvijas ganāmpulku selekciju un to barības bāzes racionālu izveidošanu. Pirmais LPSR ZA prezidents (1946 - 1951). Balvu no 1994. gada piešķir Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija par nozīmīgiem sasniegumiem lauksaimniecības zinātnēs.

Savukārt Jauno zinātnieku balva nonāks pie Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LPTF) pasniedzējas, vecākās laborantes un zinātniskās asistentes, Mg.agr. Kristiānas Skuteles par darbu "Baltijas jūras Latvijas piekrastē izskalotās makroaļģes un to agroķīmiskās īpašības, pielietošanas iespējas lauksaimniecībā" (darba vadītājs: Dr.geol. S. Mešķis, konsultante: Mg.agr. A. Dorbe).

Profesionālo bakalaura grādu lauksaimniecībā ar kvalifikāciju "Agronoms ar specializāciju laukkopībā" Kristiāna ieguva 2021. gadā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU). 2023. gadā iegūts maģistra grāds lauksaimniecībā, kura iegūšanai izstrādāts iesniegtais darbs par Latvijas piekrastē izskaloto makroaļģu izmantošanas iespējām lauksaimniecībā.

Studiju laikā un pēc tam Kristiāna papildinājusi zināšanas, piedaloties gan vietējas, gan starptautiskas nozīmes konferencēs un semināros, lielākais no tiem bijis 1st EU Algae Awareness Summit Parīzē 2023. gadā, kur gūts daudz iespaidu, pieredzes stāstu un kontaktu plašajā aļģu pētniecības jomā. Daudz devusi arī pētnieciskā prakse, kas īstenota Daugavpils Universitātes aģentūrā "Latvijas Hidroekoloģijas institūts", kur apgūta aļģu atpazīšana un mikroplastmasas pētījumu metodika. Papildus aļģu izpētei Kristiāna ir piedalījusies arī līgumpētījumos par inovatīvu, bezatlikumu ražošanu veicinošu, augkopībā izmantojamu produktu izstrādi un novērtēšanu, kā arī ar augsnes un tās veselības izpēti saistītos projektos.

Kristiānai ļoti tuva ir ekoloģija un vides aizsardzība. Arī savu pētniecisko darbību viņa īsteno abu pušu – lauksaimniecību un vides aizsardzību – interesējošās jomās, kur tiek meklēts līdzsvars starp tām un risinājumi, kas ir lauksaimniecībā nepieciešami un būtiski, bet vienlaikus, lai tie būtu vidi saudzējoši vai pat uzlabojoši – vienalga, vai tā ir jaunu mēslošanas līdzekļu izstrāde, vai arī izskaloto aļģu potenciāla apzināšana un izmantošanas popularizēšana.

Akadēmiskajā un zinātniskajā vidē Kristiāna darbojas kopš 2021. gada, kad uzsāktas darba gaitas toreizējā LLU, tagad LBTU. Šobrīd viņa ir pasniedzēja, zinātniskā asistente un vecākā laborante Augsnes un augu zinātņu institūtā. Projektos un līgumpētījumos viņa turpina aļģu popularizēšanas izpēti un ķīmiskā sastāva monitoringu. Kristiāna vada nodarbības un prakses agroķīmijā un augsnes zinātnē studentiem.

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdbalvu jaunajam zinātniekiem - balvas uz konkursa pamata tiek piešķirtas maģistrantiem vai doktorantiem, vai jaunajiem pētniekiem ne vēlāk kā vienu gadu pēc maģistra vai doktora darba aizstāvēšanas. Reflektēšanai var iesniegt darbus, kurus veicis atsevišķs zinātnieks, kurš pieteikuma iesniegšanas brīdī nav vecāks par 30 gadiem.

Raksta informācija par laureātiem un fotogrāfija no Latvijas Zinātņu akadēmijas mājaslapas.