Lepojamies! Latvijas Zinātņu akadēmija nosauc 2024. gada nozīmīgākos sasniegumus zinātnē
Ir noslēgusies Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursam par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2024. gadā iesniegto pieteikumu izvērtēšana. Konkursā kopumā tika vērtēti četrdesmit septiņi pieteikumi: 26 – dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās un medicīnas un veselības zinātnēs, 16 – humanitārajās un sociālajās zinātnēs, 5 – lauksaimniecības zinātnēs.
Par sasniegumu lietišķajos pētījumos "Lauksaimniecības biotehnoloģija" LZA nosaukusi zinātnieku grupas kopdarbu "Lauka pupu slimības un Botrytis ģints daudzveidības izpēte". Pētījumi papildina zināšanas par jaunu slimību ierosinātāju izplatības iespējām dažādos reģionos, kā arī veicina zinātniski pamatotu augu aizsardzības sistēmu izstrādāšanu.
Pētījumu īstenoja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LBTU LPTF) zinātnieki kopā ar Latvijas Biomedicīnas studiju un pētījumu centru un Helsinku Universitāti. Tajā piedalījās - LZA korespondētājlocekle Dr. biol. Biruta Bankina, Mg.agr. Jānis Kaņeps, Dr.agr. Gunita Bimšteine, LZA korespondētājlocekle Zinta Gaile, Mg.agr. Ieva Plūduma - Pauniņa, Mg.biol. Elīna Brauna Morževska, MSc. Biol. Ance Roga, LZA korespondētājloceklis Dāvids Fridmanis (BMC) un Ph.D. Frederiks Stoddards (Helsinku Universitāte).
Palielinoties lauka pupu (Vicia faba var. minor) sējplatībām, straujāk izplatās slimības, kas var samazināt pupu ražu un tās kvalitāti. 2014. gadā uzsākti pētījumi par lauka pupu slimībām un to attīstības īpatnībām, īpašu uzmanību pievēršot ierosinātāju identificēšanai. Nozīmīgāko slimību brūnplankumainību ierosina vairākas Botrytis ģints sēnes. Identificētas gan labi zināmās sugas B. fabae un B. cinerea, gan maz pētītā B. fabiopsis. Pirmo reizi lauka pupu sējumos konstatētas B. pseudocinerea, B. medusae un B. euroamericana, kā arī pierādīta to patogenitāte. Patogēnudaudzveidības pētījumi papildina zināšanas par to izplatības iespējām dažādos reģionos, kā arī veicina zinātniski pamatotu augu aizsardzības sistēmu izstrādāšanu.
Tāpat lietišķajos pētījumos "Lauksaimniecības biotehnoloģija" izcelts Dārzkopības institūta projekts "Jaunas zināšanas par E vitamīna savienojumiem – tokotrienoliem divdīgļlapju augu sēklās". Projekta ietvaros iegūtie rezultāti ir pagrieziena punkts zināšanās par tokotrienoliem divdīgļlapju augu sēklās un iegūta vērtīga informācija farmācijas un pārtikas nozarēm.
Projekta īstenošanā iesaistījās - Ph.D. Pawel Gornas, LZA akadēmiķe Dalija Segliņa, Mg.cib.hyg. Inga Mišina, Mg.chem. Georgijs Baškirovs, Mg.sc.ing. Danija Lazdiņa, Bc.sc.ing. Elise Sipeniece.
Vairums eļļas kultūraugu kā tokotrienolu avots pieder viendīgļlapju klasei. Līdz šim bija pieņemts, ka divdīgļlapju klases augos tie ir reti sastopami. Projekta (lzp 2020/1-0422) ietvaros veikta apjomīga divdīgļlapju klasei piederošo augu sēklu izpēte, rezultātā tokotrienolu dominanci atrodot vairāk nekā 10 dzimtās un 3000 sugās. E vitamīna savienojumu ekstrakcijai izstrādāta, aprakstīta un patentēšanai iesniegta videi draudzīga HPLC metode. Aprobēta taksonomiskajā iedalījumā balstīta pieeja, lai identificētu augu sugas ar augstu tokotrienolu saturu. Projekta ietvaros iegūtie rezultāti ir pagrieziena punkts zināšanās par tokotrienoliem divdīgļlapju augu sēklās un iegūta vērtīga informācija farmācijas un pārtikas nozarēm. Pētniecība rezultējusies 15 zinātniskos rakstos un 1 reģistrētā patentā.
Par konkursu - lai plašāk popularizētu Latvijas zinātnes sasniegumus, LZA sāka apkopot un izvērtēt paveikto visās zinātnes nozarēs 2002. gadā. 2024. gadā konkurss noritēja jau divdesmit trešo reizi. Kopš 2011. gada, godinot konkursa laureātus, LZA rīko svinīgu pasākumu, kas kļuvis par vienu no gada nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas zinātnes dzīvē.
Ar visiem nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem iepazīties var LZA mājaslapā.
