Mārtiņš Andžs aizstāv promocijas darbu
12. decembrī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātē (LBTU MVZF) promocijas darbu "Tvaika sprādzienā no kaņepju spaļiem iegūti beramie siltumizolācijas materiāli / Loose-fill heat insulation material obtained from hemp shives by steam explosion" aizstāvēja Mārtiņš Andžs (ORCID: https://orcid.org/0000-0003-4502-8990) un ieguva zinātnes doktora grādu zinātnes doktors (Ph.D.) inženierzinātnēs un tehnoloģijās.
Promocijas darba mērķis ir jaunu beramo siltumizolācijas materiālu izstrāde no Latvijā audzētu kaņepju spaļiem, izmantojot TS metodi.
Kā stāsta jaunais zinātnieks M. Andžs: "Eiropas Savienība (ES) regulas un globālās labās prakses tendences klimata pārmaiņu ierobežošanai Latvijai ir likušas īstenot darbības siltuma enerģijas racionālai patērēšanai un taupīšanai. Šis enerģētikas aspekts kļuvis īpaši svarīgs pēc Krievijas iebrukuma un agresijas Ukrainā, jo pēdējo divu gadu laikā enerģijas cenas paaugstinājušās vairākas reizes, kas padarījis enerģijas taupīšanas aspektu ne tikai par politisku un ekoloģisku, bet arī par ekonomiski svarīgu jautājumu. Latvijā 2023. gadā izveidota Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras galvenie uzdevumi ir koordinēt klimata un enerģijas politiku Latvijā un kopumā rūpēties par valsts virzību enerģijas aprites ilgtspējas virzienā," stāsta jaunais zinātnieks M. Andžs.
Tāpat viņš papildina: "Lai gan pēdējo gadu laikā īstenota daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma ar ES fondu atbalstu, energo-neefektīvu ēku daudzums Latvijā joprojām ir ļoti liels, bet visizteiktākā problēma vērojama tieši padomju okupācijas laikā būvētajās daudzstāvu ēkās. Kā secināts pētījumā par ēku kvalitāti un siltumnoturību ES, Latvijā ir zemākā mājokļu kvalitāte, ēkas ir ar salīdzinoši zemu siltumnoturību, jo ~15% ēku ir būvētas līdz 1940. gadam, kad celtniecībā pārsvarā izmantoja ķieģeļa, akmens mūra un koka konstrukcijas. Savukārt 65% iedzīvotāju dzīvo ēkās, kas uzbūvētas līdz 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad izmantoja materiālus, kas neatbilst mūsdienu siltumtehniskajām prasībām. Lai taupītu apkurei nepieciešamo enerģiju un izmaksas un pildītu ES regulu prasības par ēku siltumefektivitāti, ēkas nepieciešams siltināt atbilstīgi valsts minimālajām prasībām. Latvijā šīs prasības apkopotas Ministru kabineta noteikumos Nr. 280 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika". Tomēr par atbilstošām šobrīd spēkā esošajām siltumtehniskajām prasībām var uzskatīt tās ēkas, kas uzbūvētas pēc 2015. gada. Šo iemeslu dēļ šobrīd notiek un arī turpmāk gaidāma intensīva ēku fonda energoefektivitātes uzlabošana, respektīvi – ēku siltināšana."
Lai sasniegtu izvirzīt mērķi, tika īstenoti vairāki pētnieciskie uzdevumi: izstrādāta metode kaņepju spaļu apstrādei ar TS tehnoloģiju, izveidoti kaņepju spaļu šķiedru beramo siltumizolācijas materiālu paraugi, noteiktas beramo siltumizolācijas materiālu fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī tās ietekmējošie faktori, noteiktas beramo siltumizolācijas materiālu siltumizolācijas īpašības un tās ietekmējošie faktori, kā arī noteiktas / plānotas / prognozētas / ieteiktas kaņepju spaļu šķiedru beramo siltumizolācijas materiālu pielietošanas iespējas atkarībā no iegūtajām īpašībām.
Promocijas darba zinātniskie vadītāji:
Doc., Dr. sc. ing. Inese Fiļipova (ORCID: https://orcid.org/0000-0001-6312-8990), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Dr. habil. chem. Jānis Grāvītis, LVKĶI/LSIWC
Saskaņā ar vienošanos ar autoru pēc aizstāvēšanas promocijas darba pilnais teksts būs pieejams bibliotēkas repozitorijā ārpus universitātes tīkla. Darbam ir piešķirts DOI (Digital object identifier) - 10.22616/lbtuthesis/2024.012
