LBTU asociētā tenūrprofesore Rūta Ozola - Davidāne: "Zinātkāre par dabā noritošiem procesiem mani virzījusi uz vides zinātni jau no vidusskolas laika"

Kā nonāci pie lēmuma strādāt LBTU? Pirms tam karjeru esi attīstījusi citā universitātē.

Jā, es biju vadošā pētniece, projektu vadītāja un pasniedzēja Latvijas Universitātē, Vides zinātnes nodaļā. Lēmums nenāca viegli, bet būtiski noteicoši bija vairāki karjeras un personīgie aspekti. Viens no personīgajiem faktoriem – LBTU ir Jelgavā un Jelgava ir mana dzimtā pilsēta. Esmu šeit mācījusies, dzīvoju tepat netālu Jelgavas novadā. Turklāt ne mazāk svarīgs fakts, ka LBTU savulaik ir pabeiguši mani vecāki. Mans vectētiņš pat ir bijis šajā katedrā un izstrādājis diplomdarbu par hidroelektrostacijas būvniecību Dagdas pusē. Apzinos, ka šeit ir manas saknes, kas raisa zināmu piederības sajūtu. Otrs svarīgs aspekts lēmuma pieņemšanā bija tenūras iespējas. Redzu, ka tā sniedz akadēmisko brīvību un stabilitāti. Mums kā pētniekiem ļoti regulāri jādomā par finansējuma piesaisti, ik pēc diviem gadiem jāraksta jauni projekti. Taču tenūra sniedz stabilitāti, tu vari pievērsties pilnībā bez stresa pētniecībai, projektiem, attīstīt dažādas ambīcijas, fokusēti strādāt tēmās, kas pašam interesē. Man ir vairāki plāni saistībā ar nākamajiem sešiem gadiem tenūrā un daļa no tiem ir saistīti ar tehnoloģiju pārnesi, ar jaunu studiju kursu izveidi šajā jomā un biznesa inkubatoru organizēšanu.

Ne mazāk svarīgs aspekts lēmuma pieņemšanā bija arī manām pētnieciskajām interesēm. Man vienmēr ir interesējusi ūdens izpēte, notekūdeņu attīrīšana, kam padziļināti esmu pieskārusies savos pētījumos. Šeit Jelgavā ir ļoti spēcīgs šī virziena institūts, kur LBTU kolēģi strādā pie ūdeņu aizsardzības, notekūdeņu attīrīšanas, augsnes attīrīšanas jautājumiem, izmantojot uz dabu balstītus risinājumus, kā fitoremediāciju un mākslīgos mitrājus. Jutu, ka te ir pētnieku grupa un zināšanu bāze, kur es ļoti labi iederētos ar savām tēmām. Tas ir liels pagodinājums būt šeit un sākt darbu jaunā kolektīvā. Man būs iespēja dot savu ieguldījumu, kā arī mācīties no saviem kolēģiem, sadarboties un radīt simbiozi. Uzskatu, ka šis ir ļoti liels lēciens manā karjerā. Esmu ambicioza un, ja es redzu, ka varu karjerā kāpt tālāk un sniegt reālu ieguvumu zinātnē, tad mēģinu izmantot šo izdevību.

Jau pati minēji par tehnoloģiju pārnesi, līdz ar to jautājums – pielietojamā zinātne ir Tavs aicinājums? Ja kāds meklē par Tevi informāciju interneta vidē, tad var redzēt aktivitātes tieši šajā virzienā un līdzšinējo sadarbību ar LBTU Pārtikas institūta kolēģiem. 

Man pašai interesē gan fundamentālie, gan praktiskie pētījumi. Ja skatāmies visus pēdējo laiku projektus, tie ir bijuši vairāk ar praktisko ievirzi. Viens, kas plašāk izskanējis, ir par viedajiem sensoriem, kas bija ERAF tehnoloģiju pārneses projekts, pēc kura tika izveidots spin-off jaunuzņēmums SIA Smart Indicators. Projekta laikā sadarbojāmies ar LBTU Pārtikas institūtu, kur ir spēcīga bāze, un profesori, vadošo pētnieci Sandru Muižnieci-Brasavu. Projektā bijām radījuši indikatorus, kas noteiktos apstākļos maina krāsu un signalizē par pārtikas bojāšanos. Pateicoties Sandrai, varējām laboratorijā testēt indikatorus un novērtēt pārtikas kvalitāti. Vēl viens projekts, ko šogad noslēgsim Latvijas Universitātē, ir par barības vielu atgūšanu no notekūdeņiem, fokusējoties uz fosforu. Fosfors ir viens no tiem elementiem, kas veicina eitrofikāciju un ūdens tilpņu aizaugšanu, pasliktinot būtiski to kvalitāti. Fosfors ir arī kritiskā izejviela, kas mums Eiropā trūkst. Zinātnieki aplēsuši, ka pēc 50 gadiem tas varētu izsīkt, lai gan ir ļoti nepieciešams daudzās nozarēs. Projektā mēs izstrādājām inovatīvu minerālmateriālu, kas savāc fosforu no notekūdeņiem un palīdz to “noķert”, pirms tas aiziet dabā. Tālāk jau piesātinātā formā esam viņu izmantojuši augu augšanas testos kā alternatīvu mēslošanas līdzekli. Tādējādi veidojas aprites cikls – tas, kas ir bijis kā blakusprodukts, kļūst par resursu. Pētniecība un tēmas, ko vēlos turpināt LBTU, ir saistītas ar vēl vienu projektu, kas tikko sācies Interreg Igaunijas – Latvijas programmā. Ideja ir izmantot līdzīga tipa tehnoloģiju mazajās pašvaldību ūdenstilpnēs – kanālos, dīķos, ezeros – un attīrīt tās no liekajām barības vielām, bet pēc tam atgūtās barības vielas atgriezt pilsētvides apstādījumiem. 

Šie visi ir praktiskas ievirzes pētījumi. Tajos uzreiz iespējams redzēt rezultātu un tas sniedz gandarījumu. Arī fundamentālajos pētījumos rodas gandarījums, bet tas nenotiek tik ātri un sabiedrībai tas neiedod tiešu, tūlītēju ieguvumu.

Kāda šobrīd ir Tava ikdiena? Vai to aizņem tikai minētie pētnieciskie projekti?

Šobrīd ir ļoti aktīvs projektu pieteikumu sagatavošanas laiks un paralēli pētniecībai plānojam ar jaunajiem kolēģiem startēt dažādos starptautiskos projektu konkursos. Vienlaikus intensīvajam darbam pie projektiem, man ir svarīgi arī veidot ciešas attiecības ar saviem kolēģiem, piemēram, ikdienas 10 minūšu pauze ar kafijas krūzi būtiski veicina sadarbību, ideju apmaiņu un pat mazina stresu, jo ir iespēja dalīties ar izaicinājumiem.

Papildus man arī ir darbs ar studentiem un plānotas lekcijas studiju kursā "Ekoloģija un vides aizsardzība". Līdzīgu kursu esmu vadījusi arī iepriekš un kopumā man ļoti patīk strādāt ar studentiem. Savukārt nākamajā gadā pasniegšu pāris nodarbības maģistra programmas studentiem studiju kursā "Ūdens apgāde un kanalizācija". Papildus man ir plāni tehnoloģiju pārnesē, vēlos izveidot jaunus kursus par tehnoloģiju pārnesi un potenciāli arī mūžizglītības kursu. Redzu, ka tas augstskolās pietrūkst. Tā ir iespēja sasaistīt teorētisko ar praktisko un pat radīt savu biznesu. Daudziem tas varētu interesēt – nevis strādāt pie kāda cita, bet radīt savu uzņēmumu. Pati esmu ļoti daudz mācījusies dažādās inkubatora programmās saistībā ar viedo indikatoru ideju, un iegūtās zināšanas man ļoti noder akadēmiskajā vidē. Vēl joprojām esmu saistīta ar viedajiem indikatoriem, tapuši dažādi prototipi, bet pagaidām ar jaunajām karjeras pārmaiņām to attīstība notiek lēnāk.

Vai šobrīd ar abām kājām vairāk stāvi zinātnē?

Zinātnē esmu stabili iekšā, esmu līdzdibinājusi un vadu biedrību "Latvijas Mālu zinātniskā apvienība", bet arī uzņēmējdarbībā plānoju turpināt darbību. Kā cilvēks esmu ziņkārīga un man patīk izpētīt dažādus karjeras virzības ceļus. Vienmēr vēlos apgūt un izmēģināt ko jaunu, un viena no šīm lietām ir bijusi arī tehnoloģiju pārnese, uzņēmējdarbība un biznesa inkubatoru organizēšana. Mani aizrauj veidot inovāciju platformas un attīstīt sadarbību starp zinātni un industriju.

Kā radās interese par pētniecību un karjeru zinātnē?

Esmu mācījusies Jelgavas Valsts ģimnāzijā. Vidusskolā sāku saprast, ka gribu virzīties uz zinātni. Mani vairāk interesēja bioloģija un ķīmija. Iespēja šajā virzienā izstrādāt zinātniski pētniecisko darbu bija mirklis, kad sapratu, ka man patīk pētniecības process un rezultātu prezentēšana. Man padevās dažādi rakstu darbi, t.sk., referāti. Lai gan pamatskolā mani vairāk interesēja psiholoģija un pat ēnoju vienu no psihologiem, vidusskolā sapratu, ka intereses ved citā virzienā. Bakalauros aizgāju uz Latvijas Universitāti, vides zinātnes programmu, bet vispirms apsvēru vairākas iespējas, arī LBTU – vides un ūdenssaimniecības, mežzinātnes un pārtikas tehnologu programmas. Tā kā vēlējos plašāku izpratni par dabā noritošiem procesiem, nevis specializēties konkrētā tēmā, izvēlējos Latvijas Universitāti, jo tajā laikā vēl nebiju apzinājusies, ka mani vairāk interesē ūdenssaimniecība. Bakalauros un maģistros diez gan ātri radās iespēja braukt uz starptautiskām konferencēm, izstrādāt zinātniskus rakstus, piedalīties projektos un vēlāk arī tos vadīt. Tas palīdzēja saprast, ka vēlos turpināt karjeru zinātnē. Bija iespēja satikt pētniekus no citām valstīm, klausīties par pētījumiem pasaulē, kas mani ļoti aizrāva. Zinātnē nav rutīnas, visu laiku ir mainīgs grafiks un ritms, kas mani piesaista. Turklāt tas nav arī darbs konkrētā laika nogrieznī no plkst. 8.00 līdz 17.00. Liela daļa pētnieku “nes darbu uz mājām”. Tā kā tas ko es daru mani ļoti aizrauj un pēc miega ritma esmu “pūce”, tas mani pilnībā apmierina, jo naktis ir manas aktīvās un radošās darba stundas, kad varu daudz ko izdarīt. Tas ir lielais pluss zinātnei – elastīgs darba laiks.

Kādas īpašības nepieciešamas zinātniekam? Ko ieteiktu jaunajiem studentiem – kā saprast savu īsto karjeras ceļu?

Manuprāt, lai būtu veiksmīgs zinātnieks, ir nepieciešama zinātkāre jeb vēlme izzināt daudz ko jaunu. Šī īpašība arī mani ir virzījusi zinātnes virzienā un pēc vidusskolas došanās uz universitāti man šķita dabisks solis. Studentiem aicinu izmantot visas iespējas, ko viņiem piedāvā universitātes ekosistēma – piedalīties konferencēs, vasaras skolās, biedrībās, doties Erasmus+ apmaiņas programmās, jautāt pasniedzējiem par iespējām piedalīties projektos un iesaistīties citās aktivitātēs. Tas paver plašāku skatu uz pētījumiem Latvijā un pasaulē un ātrāk var atrast interesējošos tematus zinātnes jomā, līdzīgi domājošos un visbeidzot to vai tas ir tiešām īstais karjeras ceļš.

Jaunajiem zinātniekiem būtiski arī atcerēties, ka ir jābūt ļoti pacietīgiem. Pētniecībā bieži vien nekas nenotiek tā, kā gribētos. Jābūt gatavam, ka var arī kaut kas nesanākt. Patiesībā, mans viedo indikatoru stāsts ir par to, kā nesanāca viens eksperiments, bet no iegūtajām zināšanām radās jauna inovācija un tagad arī spin-off uzņēmums.

Visbeidzot ļoti būtiski ir atrast mentorus jeb cilvēkus, kas var dalīties pieredzē, iedrošināt, iesaistīt dažādās, t.sk., pētniecības aktivitātēs – tie var būt gan pasniedzēji universitātē, gan eksperti nozares uzņēmumos. Manā karjeras izaugsmē viņu klātbūtnei ir bijusi ļoti liela nozīme. Šobrīd arī man pašai patīk strādāt ar jaunajiem studentiem un palīdzēt viņiem ieraudzīt zinātnes dažādās iespējas, kāpt pa karjeras kāpnēm, kā arī iesaistīt akadēmiskās un pētniecības aktivitātēs. 

Foto: 2024. gada 28. augustā Rūta Ozola - Davidāne saņem apsveikumus no LBTU zinātņu prorektora Gata Vītola Akadēmiskajā sēdē.