Parakstīts sadarbības memorands par biorafinēšanas nozares attīstību

Biorafinēšanas memoranda mērķis ir izveidot kopīgu redzējumu un sadarbības darba plānu starp iesaistītajām organizācijām, iezīmējot Latvijas lomu un veicinot ekosistēmas attīstību bioekonomikas sektorā, īpaši viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) noteiktās "Zināšanu ietilpīgas bioekonomikas" jomās. Latvijai bioekonomikas ekosistēmas uzturēšana ir ļoti svarīga, ņemot vērā tās fokusu uz nākamās paaudzes biorafinēšanas tehnoloģiju produktu attīstību. Bioloģiski ražotu biorafinēšanas produktu ražošana un integrācija ir vitāli svarīga zaļās ekonomikas politikas nākotnei Latvijā. Inovatīvas nozares attīstība veicinās eksporta apjoma pieaugumu, vienlaikus sasniedzot klimata mērķus iekšzemē un pasaulē.

Bioekonomikas nozare ir kļuvusi par vērtīgāko Latvijas apstrādes rūpniecībā, kuras devums kopējā eksporta izlaidē 2023. gadā bija 7,86 miljardi eiro, kopš 2014. gada eksporta ražošanas līmenis ir gandrīz dubultojies, un tajā ir 125 000 stabilu darba vietu. Neskatoties uz tirgus cenu svārstībām, bioekonomikas nozare katru gadu turpina augt, radot pievienoto vērtību nozares iekšienē. Nozares progress ir cieši saistīts ar starptautisko pieprasījumu, un aptuveni 80% no saražotās produkcijas tiek eksportēti. Līdz ar to nozare saglabā nemainīgi augstu jaudas noslogojuma līmeni, jo tās izlaide strauji paplašinās. Šīs tendences veicina Latvijas bioekonomikas ražošanas sektora nepārtrauktu attīstību, liecinot par biorafinēšanas tehnoloģiju pieaugošo nozīmi un potenciālu tās nākotnes izaugsmes trajektorijā.

Biorafinēšana ir process, kurā no biomasas varam iegūt augstas pievienotās vērtības produktus. Ja līdz šim biomasu lielā apjomā eksportējām uz ārvalstīm, tad šobrīd ir izveidojušies priekšnosacījumi, lai to pārstrādātu Latvijā. Eksporta tirgos patērētājam ir augošs pieprasījums pēc “zaļajiem produktiem” - šī ir lieliska iespēja Latvijai izmantot savas dabiskās priekšrocības. Būtisku pienesumu nozares attīstībai sniegs tādi uzņēmumi kā "Fibenol", kurš biorafinēšanas attīstībā plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro.

Biorafinēšana ļauj līdz 90% biomasas izejvielu pārvērst materiālos, kurus plaši izmantojam būvmateriālu ražošanā, farmācijā, kosmetoloģijā, tekstilrūpniecībā, pārtikas pārstrādē un citās nozarēs, aizstājot fosilos resursus un ķīmiskās vielas. Biorafinēšana ļauj iegūt tādus produktus kā biodegviela, bioplastmasa, dažādas ēteriskās eļļas un uztura bagātinātājus, celulozi, dzīvnieku barību un mēslojumu, kā arī citus vērtīgus produktus. Tādā veidā iespējams samazināt ekoloģisko pēdu, kuru rada ražošanas process un padarīt gala produktus videi draudzīgākus.

Šis noslēgtais memorands paredz, ka iesaistītie partneri sadarbības laikā veicinās biorafinēšanas ekosistēmas attīstību Latvijā, attīstīs izglītības iespējas un pētniecību biorafinēšanas jomā Latvijā, paplašinās inovāciju ekosistēmu, iesaistot jaunuzņēmumus, un veicinās jaunu ilgtspējīgu un aprites uzņēmējdarbības aktivitāšu attīstību, kā arī attīstīs ražošanas iespējas biorafinēšanas vērtību ķēdē Latvijā un īstenos arī citas aktivitātes. 

Memorands veicina labu pārvaldību un iniciatīvas, lai atbalstītu un stimulētu jaunu vērtības ķēžu izstrādi no bioloģiskiem materiāliem, kas iegūti no vietējām izejvielām, aicinot fokusēties uz gala produkta radīšanu Latvijā. Tas nodrošinās, ka ar biorafinēšanas projektiem saistītie ekonomiskie ieguvumi, darba vietu radīšana un ilgtspējas prakses pieredze izmantos Latvijai raksturīgās bioekonomikas priekšrocības un veicinās arī reģionālo attīstību.

Lai koordinētu sadarbību starp nozares uzņēmumiem, universitātēm, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldi, tika izveidota rīcības komiteja, kura nodrošinās informācijas apmaiņu un sadarbību starp iesaistītajām pusēm.

Memorandu par biorafinēšanas ekosistēmas izveidi parakstīja:

Biorafinēšanas vērtības ķēdes uzņēmumi: "ASNS Ingredient" valdes loceklis Edgars Ruža, "Fibenol Latvia" vietas izvēles un plānošanas vadītāja Merili Palu, "Aloja – Starkelsen" vadītājs Maurizio Decio, "Field and Forest" valdes loceklis Gundars Skudriņš, "Biolat" valdes priekšsēdētājs Arvis Eisaks un "Bio-Venta" valdes loceklis Indulis Stikāns.

Valsts institūcijas: Ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Raivis Bremšmits un Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits, Izglītības un zinātnes ministrijas RIS3 vienības vadītājs Edvards Francis Kuks, Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe, Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Armands Eberhards un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs.

Augstākās izglītības iestādes: Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava un Vidzemes Augstskolas Atvērto inovāciju centra vadītāja Santa Vītola.

Zinātniskās institūcijas un nodibinājumi: Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā Uģis Cābulis, nodibinājuma "Baltic Studies Centre" vadošā pētniece Elīna Dāce, Agroresursu un ekonomikas institūta direktore Ineta Stabulniece, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" direktore Olga Vilciņa, nodibinājuma "Vides risinājumu institūts" valdes loceklis Gundars Skudriņš.

Raksta fotogrāfija no www.business.gov.lv.