Atvērtā vasaras terase jeb interesenti tiekas pasākumā par starppaaudžu mācīšanās iespējām
Lai dalītos ar idejām un pieredzi pieaugušo izglītībā un mūžizglītības procesos, kā arī veicinātu savstarpējo sadarbību un līdzdarbotos praktiskajās meistarklasēs, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Mūžizglītības centrs (LBTU MC) organizēja projekta "Starppaaudžu mācīšanās kopienas vides ilgtspējībai / Intergenerational Learning Communities towards Environmental Sustainability (ILCES)" rezultātu izplatīšanas pasākumu "Atvērtā vasaras terase".
Atklājot pasākumu, dalībniekus uzrunāja LBTU Mūžizglītības centra vadītāja Ilvita Švāne: "Mēs esam patiesi priecīgi, ka mūsu pasākumā pievienojušies dalībnieki no Ventspils, Talsiem, Daugavpils, Rēzeknes, Malnavas, Pierīgas, Jelgavas un citām Latvijas pilsētām, tiekoties vienā no mūsu universitātes pilīm – Valdekas pilī. Kopā mēs atskatīsimies gan uz aizvadītā projekta norisi, gan dalīsimies ar labās prakses piemēriem, kas saistīti ar jūsu profesionālo karjeru un personīgo izaugsmi."
Sākotnēji interesenti uzklausīja dažādu jomu speciālistu ziņojumus, kuri stāstīja savu redzējumu par starppaaudžu mācīšanās iespējām un ar to saistītām aktualitātēm. Organizāciju psihologs Uldis Pāvuls iepazīstināja ar tēmu "Starppaaudžu mācīšanās – kādas iespējas saskatām?", uzsverot, ka sabiedrībā ir manāmi vecuma stereotipi, aizspiedumi un diskriminācija (eidžisms – veids kā domājam, jūtamies un rīkojamies attiecībā uz vecumu un novecošanu). Viņš minēja, ka efektīvākie paņēmieni stereotipu apzināšanā un mazināšanā ir kombinācija starp izglītošanu par novecošanu un starppaaudžu kombināciju. "Starppaaudžu mācīšanās ir svarīga mūžizglītības daļa, kur paaudzes strādā kopā, lai apgūtu prasmes, vērtības un zināšanas. Tas veicina ne tikai zināšanu nodošanu, bet arī savstarpējas uz mācīšanos vērstas attiecības starp dažādām paaudzēm, palīdzot veidot sociālo kapitālu un sociālo saliedētību mūsu novecojošās sabiedrībās," tā U. Pāvuls. Meklējot atbildes uz jautājumu "kādas vecuma grupas varētu kombinēt starppaaudžu mācīšanās aktivitātēs", organizāciju psihologs izcēla vairākas – koru un deju koncerti, izstādes, "pajautā man (jebko)", "pārmaiņas pilsētā", "kā mēs strādājam?", skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi, mācīšanās pārinieki, mentori, mācīšanās darba vidē un citas.
Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LPTF) Pārtikas institūta docente un vadošā pētniece Ilona Dabiņa - Bicka vēstīja par ilgtspējīgu saimniekošanu un dzīvošanu. Pētniece prezentēja ilgtspējīgas saimniekošanas piemērus uzņēmumā "Latraps", bet pēc tam atklāja arī savā ikdienā ieviestos videi draudzīgos paradumus, lai rūpētos par sabiedrības nākotni - sakārtot, iztīrīt, sakopt nevis atrast tīru vietu, šķirot atkritumus, atkārtoti lietot ēdiena uzglabāšanas traukus, drēbju un mantu nodošana cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, gandrīz bezatlikumu pārtikas izmantošanu un citus piemērus. Tāpat I. Dabiņa – Bicka skaidroja, ka ilgtspējība ir klātesoša gan biznesā (saimniekošanā), gan dzīvesveidā (dzīvošanā). Uzņēmējdarbībā par to runā kā par ESG aktivitātēm, kas apzīmē vides, sociālo un pārvaldības jomas (environment, social, governance), ietverot saimniecisko darbību, uzņēmumu ieguldījumu un labu pārvaldības praksi."
Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības vadītāja Liene Voroņenko informēja par pieaugušo izglītības attīstību no darba devēju perspektīvas. L. Voroņenko parādīja salīdzinājumu starp "veco" un jauno ekonomikas paradigmu, izceļot, ka ražošanas izlaide kalpo cilvēkam nevis otrādi, ekonomikas apjoms nav pašmērķis, bet tikai instruments, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, ilgāks un veselīgāks mūžs valstij ir svarīgs panākums, kas nozīmē lielākas pašreizējās iespējas katram, kā arī nepieciešams, lai ienākumu līmenis ir tik pietiekams, lai katrs sabiedrības loceklis varētu pašrealizēties. Viņa arī uzsvēra, ka šobrīd ir iespēja apgūt digitālās prasmes, kas nodrošina komersanta mācību vajadzību izpēti un izstrādā "ceļa karti", mācības tiek piedāvātas sadarbībā ar augstskolām un arī ārvalstīs, mācības pieejamas ap 20 digitālo prasmju jomās, tāpat šī gada beigās tiek plānots nodrošināt arī nozaru asociāciju mācības.
Pasākuma otrajā daļā dalībniekiem bija iespēja viesoties LBTU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļā (TEPEK) un Pārtikas institūtā, kur notika darbs trīs dažādās meistarklasēs: "Kas ir bioloģiskā daudzveidība un kā to saglabāt", "Kā neizšķērdēt pārtiku" un "Kā degradētu vidi padarīt skaistāku". Tajās meistarklašu vadītāji dalījās ar labās prakses piemēriem, tādējādi dalībnieki varēja iegūt jaunas zināšanas un iemaņas, kas noderēs ne tikai profesionālajā karjerās, bet arī pašizaugsmes pilnveidošanai.
Pasākums "Atvērtā vasaras terase" tika organizēts projekta "Starppaaudžu mācīšanās kopienas vides ilgtspējībai / Intergenerational Learning Communities towards Environmental Sustainability (ILCES)" ietvaros, kā mērķis ir stiprināt starppaaudžu mācīšanos kopienās, lai veicinātu izpratni un uzvedības maiņu vides ilgtspējībai, izmantojot sešus ilgtspējības principus.
LBTU Mūžizglītības centra projektu vadītāja Signe Neimane pastāstīja par šī projekta idejas rašanos: "Eiropas Zaļais kurss izvirza ambiciozu mērķi - līdz 2050. gadam ES dalībvalstīm jākļūst klimatneitrālām. Lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešami visu iesaistīto pušu kopīgi centieni – sākot no valstu valdībām un uzņēmumiem līdz mācību iestādēm un visu vecumu vietējo kopienu locekļiem. Lai dzīvotu dabai draudzīgi, iedzīvotājiem par to ir jābūt skaidrai izpratnei, atbilstošām prasmēm un kompetencēm. Tāpēc pieaugušo izglītības centri (ne tikai izglītības iestādes, bet arī nevalstiskās organizācijas, bibliotēkas, muzeji u.c.) var kļūt par "zaļajiem" aizstāvjiem, veicinot ilgtspējību un vides apzināšanos dažādu paaudžu vidū."
Projekta īstenošanas laikā ir izveidota impulsu rokasgrāmata starppaaudžu mācībām, kas sastāv no mācību nodaļām atbilstoši sešiem ilgtspējības principiem - pārdomāšana, atteikšanās, samazināšana, atkārtotu izmantošana, labošana, pārstrāde. Projekta partneri arī izstrādāja ieteikumus un vadlīnijas kopienu mācību centriem, kurā ietverti ieteikumi pieaugušo izglītības centriem (ne tikai mācību iestādēm, bet arī NVO, bibliotēkām, muzejiem u.c.), kas noder ilgtspējas principu iestrādāšanā visās to darbības jomās: organizācijā un vadībā, izglītības programmās, mācībās un darba vidē, un sadarbības veidošanai. Ieteikumos ietverti arī labās prakses piemēri Latvijā, Horvātijā, Īrijā, Itālijā un Vācijā un atklāts, kā pieaugušo izglītības centri, NVO, pašvaldība,u.c. organizē dažādas aktivitātes, lai veicinātu ilgtspējību visu vecumu iedzīvotāju vidū. Lai nodrošinātu pieaugušo izglītības nodarbību vadītājus un mācību dalībniekus ar informāciju, rīkiem un resursiem, projekta gaitā ir izstrādāta e-mācību platforma, kurā ir ietvertas izglītības aktivitātes par vides ilgtspējību.
Projekta ieviešanas posms ir no 2022. gada 18. februāra līdz 2024. gada 18. augustam. Projekta īstenošanā vadošais partneris ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) un sadarbības partneri: CESIE izglītības un pētniecības institūts (Itālija), Čamas reģionālais Pieaugušo izglītības centrs (Vācija), Diopter atvērtā skola (Horvātija) un Redial partnerība (Īrija).
Detalizēta informācija par projektu pieejama, izmantojot šo saiti.
Projekta numurs: 2021-1-LV01-KA220- 000026286-P2. Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Eiropas Komisijas atbalsts šīs publikācijas sagatavošanai nav uzskatāms par satura apstiprinājumu, kas atspoguļo tikai autoru viedokļus, un Komisija nevar būt atbildīga par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.