Pie Jelgavas pils veido parkveida pļavu
2024. gada pavasarī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) pie Jelgavas pils sākusi veidot parkveida pļavu. Šobrīd aculieciniekiem teritorija, kas stiepjas pils parkā gar Lielo ielu, varētu šķist kā parasts nepļauts zālājs, taču tas darīts nolūkā veidot daudzveidīgu zelmeni ar parkveida pļavām raksturīgām augu sugām. Plānots, ka tuvākajos gados Jelgavas parka saimnieciski koptā parka daļa mīsies ar bioloģiski daudzveidīgu pļavu.
Jelgavas pils un tās parks ir kultūrvēsturisks piemineklis, kas tiek aktīvi apsaimniekots vairākus gadu simtus. Katrs laikmets parkā ienesis savas izmaiņas, un Otrā pasaules kara laikā smagi cieta gan pils, gan tās parks. Šobrīd parkā aug lielie koki, no kuriem daļu stādījuši universitātes studenti, iekārtotas gājēju takas un zemsedzi klāj rūpīgi pļauts zālājs. Mūsdienās teritoriju ap pili apsaimnieko LBTU Infrastruktūras attīstības centra darbinieki. Viena no saimnieciskajām darbībām, kas tiek regulāri īstenota, ir zālāja kopšana. Tā ļāvusi izveidot koptu urbānu ainavu Jelgavas pilsētas centrā, taču būtiski ietekmējusi bioloģisko daudzveidību parkā.
Lai samērotu sabiedrības vēlmi pēc sakārtotas vides un atjaunotu sugu daudzveidību, LBTU Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LPTF) asociētā profesore emeritus Dzidra Kreišmane vairākus gadus lolojusi ideju par parkveida pļavas izveidi. It īpaši tas aktualizējies 2020. gadā, kad to par gada dzīvotni nosaucis Latvijas Dabas fonds, paziņojot, ka parkveida pļavas ir simbols tam, kā cilvēks ar savu saimniecisko darbību var uzturēt un vairot dabas daudzveidību, kā arī izcilu ainavu. Idejas realizēšanā iesaistījusies arī Meža un vides zinātņu fakultātes (MVZF) profesore Inga Straupe.
Parkveida pļava ir veģetācijas komplekss, kas sastāv no izklaidus kokiem vai koku un krūmu grupām, kas mozaīkveidā mijas ar klajām pļavu laucēm. Raksturīgākās koku sugas ir parastais ozols, parastā liepa, goba, vīksna un osis. Šis ir sugām bagāts veģetācijas komplekss ar retām vai apdraudētām pļavu sugām un bagātīgu epifītisko sūnu un ķērpju floru.
"Ja šobrīd vērojam zālājus ap Jelgavas pili, tajos var saskaitīt tikai kādas 5 - 6 augu sugas, neskaitot kokus, kas liecina par ļoti nabadzīgu dabas vidi. Senajos muižu un piļu parkos sugu skaita potenciāls ir daudz lielāks, taču intensīva pļaušana nav ļāvusi tām attīstīties mūsu pils parkā. Protams, sabiedrībā valda dažādi priekšstati, kas ir skaista ainava un lielai daļai bieža un zema zālāja pļaušana ir viens no šādas ainavas kritērijiem. Tāpēc konsultējoties ar Latvijas Dabas fondu, Jelgavas Pilsētsaimniecību un universitātes darbiniekiem panākta vienošanās, ka parkveida pļavu veidosim daļā no parka, turklāt izpļaujot arī joslu gar gājēju ceļa malu," stāsta Dz. Kreišmane.
Viņa skaidro, ka pagaidām nepļautā teritorija uzskatāma par atmatu pļavu un tās izveide par parkveida pļavu prasīs ilgāku laika periodu.
“Priecē fakts, ka jau šobrīd nepļautajā teritorijā ir atrodamas dažas indikatorsugas, kas parasti aug bioloģiski vērtīgajos zālājos. Piemēram, vidējā ceļteka, pļavas ķērsa, ziemeļu madara un kailā pļavauzīte. Taču tuvākajā laikā Jelgavas pils parkā ir augsts potenciāls parādīties gaiļbiksītei, īstajai madarai, asinssārtajai gandrenei, dzirkstelītei, lipīgajai sveķenei, plankumainajai dzegužpirkstītei un parastajam vizulim. Tā kā šajā sezonā teritorija vēl ne reizi nav pļauta, pavasarī varējām vērot savvaļas tulpju ziedēšanu. Domāju, ka nākamajos gados to un citu sugu būs arvien vairāk. Šobrīd pavasarī ziedošie augi jau būs nobriedinājuši sēklas un izsējušies. Svarīgi būtu sagaidīt sēklu izsēšanos arī no citiem augiem,” stāsta Dz. Kreišmane.
Jautāta, kad plānota pļavas nopļaušana, asoc.profesore skaidro, ka viss būs atkarīgs no laika apstākļiem un mitruma. Pirmā pļaušana iespējama jau ap Jāņiem, ja sāks strauji augt dažādas graudzāles, bet teorētiski iespējams, ka tas varētu notikt vēl pat mēnesi vēlāk, ja būs ilgstošāks sausuma periods. Tādējādi tiks nodrošināta vēl vairāku sugu izplatīšanās.
Parkveida pļavas iekopšanai Jelgavas sirdī būs nepieciešams vairāku gadu darbs un nepārtraukta situācijas izvērtēšana. Tās veidošanā tiek aicināts iesaistīties ikviens, vācot sēklas no dabiskajām pļavām un tās iestrādājot parka teritorijā. Par iespēju līdzdarboties lūgums sazināties ar Dz. Kreišmani (e-pasts: dzidra.kreismane@lbtu.lv).
Bioloģiskās daudzveidības pētniecība un tās saglabāšana ir viens no LBTU specializācijas virzieniem biozinātnēs. Tas kā rīcības virziens nostiprināts universitātes Attīstības stratēģijas 2023. – 2027. gadam Pētniecības programmā, kā arī nacionāla un starptautiska līmeņa politikas plānošanas dokumentos.
