Zinātnieki un eksperti tiekas konferencē par līdzsvarotu lauksaimniecību
Lai diskutētu par izaicinājumiem lauksaimniecībā un ziņotu par jaunāko pētījumu rezultātiem, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāte (LBTU LPTF) organizē konferenci "Līdzsvarota lauksaimniecība", kas vienkopus pulcē – zinātniekus, studentus, valsts pārvaldes iestāžu un uzņēmumu pārstāvjus. Konference notiek divu dienu garumā un interesenti aicināti arī rīt, 23. februārī, pievienoties plenārsēdei gan klātienē, gan platformā "Zoom".
Konferences mērķis ir jaunāko zinātnisko sasniegumu un praktiskās pieredzes popularizēšana un domu apmaiņa par ilgtspējīgu saimniekošanu Latvijas laukos. Konferences laikā notiek divas plenārsēdes, kurās kopumā uzstāsies 19 referenti. Savukārt pēc pirmās dienas plenārsēdes seko darbs sekciju sēdēs laukkopības, dārzkopības un lopkopības nozarēs.
22. februāra konferences plenārsēdē piedalījās LBTU profesore, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidente Baiba Rivža par lauksaimniecības zinātnieku devumu nozares un valsts attīstībai. B. Rivža kā spilgtākos notikumus izcēla – LZA pilnsapulcē ievēlēti jauni LZA locekļi (Dr.sc.ing. Dalija Segliņa un Dr.silv. Āris Jansons) un korespondētājlocekles (Dr.biol. Dārta Kļaviņa un Ph.D. Inga Moročko – Bičevska), konkursa "Sējējs 2023" nominācijā "Zinātne praksē un inovācijas" sveikts Ph.D. Gunārs Lācis un veicināšanas balvas saņēmēja Ph.D. Ilze Dimante, zinātnieku ieguldītais darbs lauka skatēs un uzvarētāja AREI Stendes pētniecības centrs godināšana, topošo zinātnieku konkursa uzvarētāju sveikšana, LZA nozīmīgākie zinātnes sasniegumi un starptautiskie panākumi.
Lai gan zemkopības ministrs Armands Krauze nevarēja ierasties klātienē, viņš konferences dalībniekiem sūtīja video sveicienu: "Konference ir vieta, kur ik gadu varam iepazīties ar jaunākajām atziņām, kā arī uzzināt pieredzi laukkopībā, dārzkopībā un lopkopībā. Mums ir svarīga zinātne un tās piedāvātie risinājumi, it īpašo šobrīd, kad visa tautsaimniecība jāattīsta sabalansēti gan no ģeopolitiskā, gan klimata un ekonomiskā viedokļa. Mūsu sabiedrība ir ieinteresēta atbalstīt tādu lauksaimniecības modeli, kas saudzē dabas resursus, tādēļ mums ir nepieciešama informācija un dati. Mums ir jāpieņem zinātnē balstīti lēmumi un jāveicina to īstenošana praksē. Zinātniekiem, ekspertiem, praktiķiem un arī politiķiem ir jābūt nepārtrauktā sadarbībā, ko veicina šī gadskārtējā konference, kas veltīta lauksaimniecības zinātnes atziņām un veiksmīgai saimniekošanai. Esmu pārliecināts, ka jūs turpināsiet savus pētījumus un meklēsiet likumsakarības, ko varam iekļaut lauksaimniecības nozares praktiskā attīstībā un šīs nozares politikas veidošanā. Lauku attīstība nav iedomājama bez zinātnes līdzdalības un tikai Latvijas zinātnieki vislabāk pārzina situāciju, tādējādi spēj sniegt vislabākos risinājumus un ieteikumus. Zemkopības ministrija vienmēr ir atbalstījusi pētnieku un zinātnisko iestāžu ieguldījumu nozares jautājumu risināšanā. Mēs lepojamies ar mūsu lauksaimniecības zinātnes sasniegumiem un esam pārliecināti, ka valsts pētnieku atklājumos balstītie risinājumi ir pelnījuši daudz redzamāku vietu starptautiskā līmenī. Vēlu visiem konference dalībniekiem jaunām atziņām un veiksmīgiem risinājumiem bagātu dienu."
Turpinājumā ar ziņojumu uzstājās docents Gunārs Lācis "Mašīnu dziļās mācīšanās un datizraces pielietošana augu un patogēnu mijiedarbības izpētei". Viņš minēja mūsdienu augļkopības nozares izaicinājumus – vide, sabiedrība un ekonomika. Šī pētījuma mērķis ir integrētas lēmumu pieņemšanas sistēmas izveide, izmantojot zināšanas par augu un patogēnu un vides mijiedarbību ābolu /V.inaequalis un bumbieru /V.pyrina patosistēmām. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, pētnieki veica datu semantisko analīzi, ābeļu kraupja automatizētu noteikšanu un novērtēšanu, kā arī viedā dārza izstrādi – izstrādāts IoT sistēmas modelis ābeļu un bumbieru monitoringam, integrēts reāla viedā dārza digitālajā dvīnī (https://egarden.rta.lv). Šī sistēmas piedāvātie rezultāti ietver zināšanas par augu – patogēnu mijiedarbības mehānismiem, to izmantošanu slimību uzraudzībā un prognozēšanā.
Profesors (Emeritus) Aldis Kārkliņš iepazīstināja par augsnes veselību. Par augsnes veselību tie uzskatītas tās fizikālais, ķīmiskais un bioloģiskais stāvoklis, kas nosaka augsnes spēju funkcionēt kā vitālai, dzīvai sistēmai un nodrošināt ekosistēmas pakalpojumus – apgādes jeb nodrošinājuma, regulējošie un atbalsta, kā arī kultūras jeb nemateriālie. Profesors uzsvēra, ka viens no politiskajiem uzstādījumiem ir panākt, lai līdz 2050. gadam visas Eiropas un Latvijas augsnes ir veselīgas. Un, lai to sasniegtu, ES rīcības plāns ir vispārējo principu un sasniedzamo mērķu noteikšana, harmonizēta definīcija, augsnes monitoringa vadlīnijas, kā arī pieņemams regulējums augsnes ilgtspējīgai izmantošanai un piesārņoto vietu atveseļošanai. Savukārt dalībvalstu rīcības plānā ir augšņu izpēte, datu apkopojums, pasākumi un aizliegumi, kā arī vispiemērotāko tehnoloģiju pielietojums. Aktuāls jautājums ir par to, kā novērtēt augsnes veselību un A. Kārkliņš skaidro, ka pēc augsnes kvalitātes indikatoriem, kas būtu piesaistīti noteiktam zemes lietošanas, augsnes veidam, kā arī pēc organizatoriskās – tehniskās darbības, kas iekļauj augsnes monitoringu, augšņu kartēšanu un citas aktivitātes.
Par augsnes veselību turpināja docente Laila Dubova, kura detalizētāk stāstīja par bioloģisko aspektu. Lielākās grupas, kas sastopamas augsnē ir mikroorganismi – baktērijas un sēnes ir plašāk pārstāvētā mikroskopisko organismu grupa augsnē, vienšūņi – svarīga augsnes sistēmas sastāvdaļa, pārtiek gan no baktērijām, gan sadala organiskās vielas, nematodes – veltņtārpu tipa nozīmīgā, sugām bagātākā un ekoloģiski plastiskākā klase, plaši pārstāvēta augsnē, pārtiek no baktērijām, vienšūņiem, sēnēm un augiem, kolembolas – mazi posmkāji, kas sastopami dažādos augsnes tipos, pārtiek no detrīta un mikroorganismiem, augsnes ērces – kopā ar kolembolām ir plašāk pārstāvētā posmkāju grupa, kā arī sliekas – augsnē dzīvojuši posmtārpi. Tāpat viņa parādīja metodes, kas apstiprinātas ISO standarti potenciālās mikrobu biomasas un augsnes kvalitātes noteikšanai.
LBTU profesors un Veterinārmedicīnas fakultātes (VMF) dekāns Kaspars Kovaļenko dalījās par "vienas veselības" konceptu. Lai gan šī jēdziena pirmsākumi sniedzas jau cilvēces senā vēsturē, tomēr laika gaitā tā zuda. "Vienotas veselības" jēdziens apvieno vairākas nozares, kas darbojas kopā lokāli, nacionāli un globāli, lai palīdzētu saglabāt cilvēku, dzīvnieku un vides veselību, turklāt mums ir jāstrādā kopā, lai to aizsargātu un uzlabotu. K. Kovalenko uzsvēra, ka vienas veselības konceptā svarīgākais aspekts ir tieši infekcijas slimības – 60% jauno cilvēku infekcijas ir zoonozes – kopīgas cilvēkiem un dzīvniekiem, savukārt 75% pēdējos 30 gados identificēto cilvēku infekcijas ir radušās citas dzīvnieku sugās. Nobeigumā viņš aicināja visām nozarēm strādāt kopā labākai veselībai.
IT pielietojumu lauksaimniecībā akcentēja LBTU profesors un Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes (IITF) dekāns Gatis Vītols tēmā ""Lauksaimniecība 4.0" uz "Lauksaimniecība 5.0"". Viņš ziņoja par "Lauksaimniecība 5.0" četriem pamatprincipiem – saražot vairāk pārtiku, mazākā teritorijā, samazinot pievienotās izejvielas (var izdarīt ar digitālo tehnoloģiju lietošanu, biotehnoloģiju, viedo lauksaimniecības tehniku, starpnozaru izglītību un atlasītiem augiem audzēšanai), kā otrs princips tika uzsvērts, ka ar digitālajām tehnoloģijām nevar atrisināt visas problēmas, kā, piemēram, pieejamību tirgos un zemu izmaksu tehnoloģiju pieejamību un citas, bet kā trešais princips saistīts ar pārtikas atkritumu samazināšanu un pārtikas izplatīšanas uzlabošanu (pārtikas glabāšanas un iepakojumu tehnoloģijas, cilvēku paradumi), bet ceturtais – cilvēku uztura maiņa. Savukārt kā galvenās "Lauksaimniecība 5.0" digitalizācijas komponentes tika minētas – progresīvā robotika aizvieto manuālo darbu, lietu internets un 5G/6G, mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās, vertikālā un pilsētvides lauksaimniecība, gēnu rediģēšana, blokķēde un piegādes ķēžu caurspīdīgums, dronu lauksaimniecība un autonomā lauksaimniecības tehnika.
Latvijas Agronomu biedrības pārstāve Inga Gaile ziņoja par graudu tirgus tendencēm un agronomiskiem risinājumiem. I. Gaile iepazīstināja ar pasaules kviešu un rapšu cenu izmaiņām no 2003. gada līdz 2023. gadam. Viņa norādīja arī vairākus agronomiskos risinājumus, kas jāveic, piemēram, novērojumi, agronomiskā analīze, ļoti rūpīga finanšu analīze, augu seka, kas dod dabīgo augu aizsardzību, aršana, augsnes apstrādes izvēle saistībā ar kaitīgo organismu klātbūtni, kultūraugu barošana atbilstoši augsnes analīzēm, iznesei un sezonas novērojumiem (pamatmēslojums, papildmēslojums un pēc lapu analīzēm), sēt kodinātu rapsi, lauku pupas, soju u.c. (IAA), kā arī aicināja atcerēties, ka Eiropas konkurētspēja ir mazināta.
Profesionālā bakalaura studiju programmas "Lauksaimniecība" 3. kursa studente Elīna Taujēna izklāstīja savu redzējumu par lauksaimniecības attīstību un tās nozīmīgumu. Savā stāstījumā viņa vēstīja: "Lauksaimniecības pirmsākumos liela nozīmē bija savvaļas dzīvnieku dominēšanai, kā arī tam, ka cilvēki no savvaļas augiem iemācījās iegūt jaunas augšķirnes, pateicoties tam, mūsdienās ir pieejama plaša izvēle un daudzveidīgs kultūraugu audzēšanas sortiments. Šīs nozares attīstību veicina arī zinātnieku sniegums un arī dažādi palīglīdzekļi, piemēram, mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļi, kas ļauj palielināt ražu, ietaupīt darba resursus un laiku. Pēdējos 30 gados lauksaimniecības nozare piedzīvojusi būtisku transformāciju un modernizāciju, kas atvieglo dažādas darbības, piemēram, siena vākšanu, kartupeļu novākšanu un citas. Svarīgi ir būt izglītotiem, neatteikties no jauninājumiem un pielietot tos atbilstoši, lai spētu veicināt attīstību."
Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadošā pētniece Inga Jansone informēja par veikto pētījumu, kas saistīts ar zemkopības sistēmas elementiem. Pētījuma mērķis bija rast jaunus, eksperimentālā pieredzē un ekonomiskā novērtējumā balstītus, risinājumus progresīvas zemkopības sistēmas (augmaiņas, augsnes apstrādes sistēmas) ieviešanai augkopības ražošanā, kas spētu sniegt ieguldījumu energoefektivitātes un ar to saistīto SEG emisiju samazināšanā, slāpekļa noplūdes mazināšanā un oglekļa piesaistē, uztvērējaugu efektīvāku iekļaušanu ražošanas apmaiņās, augsnes īpašību uzlabošanā, mēslošanas līdzekļu lietošanas vajadzības iespējamā samazināšanā un augu aizsardzības līdzekļu lietojuma apjoma vajadzības apzināšanā. Par pētījumā iegūtajām atziņām skaidroja I. Jansone: "Bezaršanas tehnoloģija viena pati ražas pieaugumu negarantē, bet tā nodrošina izmaksu ekonomiju, netieši samazina CO2 gāzu emisijas, tāpat šī tehnoloģija rada papildu riskus pesticīdu lietošanas palielināšanai, ja netiek nodrošināta atbilstoša augu maiņa. Strādājot pēc minimālas augsnes apstrādes sistēmas principa, tiek nodrošināta ilgstošāka mitruma saglabāšana augsnē, kā arī augsnes sablīvēšanas novērošanai veikt tās apstrādi un sējas darbus apstākļos, kad augsne tam nav gatava."
Pirmās dienas plenārsēdes izskaņā klātesošos uzrunāja arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" vadošā pētniece Ruta Medne, kura pastāstīja par Latvijas iekšējo ūdeņu zivju resursiem un to apsaimniekošanu. R. Medne skaidroja, ka pieprasītākās zivis zivju papildināšanai ir zandarts – 2023. gadā Latvijas publiskajos ūdeņos tika ielaisti 708 956 zandartu mazuļi, kā arī līdakas – ielaisti 183 900 līdaku mazuļi. Kā iekšējo ūdeņu apsaimniekošanas iespējas tiek uzskaitītas – akvakultūras uzņēmumu īpašniekiem (zivju mazuļu audzēšana atražošanai - zandarts, līdaka, alata, ālants, jaunas preču zivju audzēšana un tradicionālās sugas – zandarts, līdaka, tradicionālās sugas – karpa, karūsa, līnis, forele), ezeru apsaimniekotājiem (zveja un makšķerēšana) un mazo privāto ezeru īpašniekiem (kultūrezeri).
Savukārt 23. februāra plenārsēdē piedalīsies Yara Latvija agronome - tirdzniecības pārstāve Daiga Sergejeva "Yara digitālie rīki slāpekļa pārvaldībai augkopībā", SIA "Aeronovus" valdes loceklis Aleksandrs Kurjans "Lidronu izmantošana augkopības saimniecībās", docente Ilze Vircava "Ceļš uz ilgtspējīgu augu barības vielu ražošanu no organiskajiem atlikumproduktiem: tehnoloģijas un prakse Eiropā un Latvijā", AS "Agrofirma Tērvete" pārstāve Iluta Piļicka "Enerģijas resursi un to nodrošinājums lauksaimniecības uzņēmumā AS "Agrofirma Tērvete"", Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa "Agromežsaimniecība - koki lauksaimniecības zemē", KS "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons "Kooperācijas attīstība Latvijā kopā ar graudkopību", LPKS "Augļu nams" valdes priekšsēdētājs Jānis Lepsis "Kooperācija dārzkopībā", KS "Piena Loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis "Kooperācijas nozīme piensaimniecības nozares saglabāšanai un attīstībai" un Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācijas valdes loceklis Jānis Baltačs "Rītdienas modernā dīķsaimniecība".
Konferences plenārsēdes un sekciju ieraksti ikvienam interesentam būs pieejami LBTU Youtube kanālā.
Konference "Līdzsvarota lauksaimniecība" tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Agronomu biedrību un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju. Tās lieldraugs un atbalstītājs vairāku gadu garumā ir SIA "Scandagra".