Pētījums: Klimatneitralitātes mērķu sasniegšana taisnīgi jāattiecina pret katru iedzīvotāju
Zaļā kursa ieviešanā un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai transporta jomā būtiska nozīme ir iedzīvotāju paradumu maiņai, taču ne tikai Latvijā, bet vairākās Eiropas pilsētās iedzīvotāju vairākums to neattiecina uz sevi un nav gatavi savā ikdienā ieviest paradumus, kas radītu zemākas emisijas. Lai meklētu kopīgus risinājumus, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) un Latvijas Universitātes pētnieki kopā ar starptautiskajiem partneriem, izmantojot datus par iedzīvotāju mobilitāti, modelē scenārijus, kas pašvaldībām ļautu veidot 15 minūšu pilsētas un motivētu iedzīvotājus zemu emisiju paradumu ieviešanā.
"Mēs varam veidot politikas, izstrādāt rīcības plānus, taču, kad nonākam līdz individuālam līmenim, parādās virkne problēmu. Viena no tām ir iedzīvotāju paradumu maiņa. Kopīgās diskusijās ar Klimata un enerģētikas ministriju esam bijuši vienisprātis, ka vienas no klimatam nedraudzīgākajām emisijām ir transporta jomā. Ja skatāmies šīs nozares rīcībpolitikas dokumentus, paradumu maiņa ir atzīmēta kā būtiska to daļa. Taču šeit ir problēma, jo visās pilsētās un pašvaldībās vienādi nestrādās sabiedriskā transporta plānošana un optimizēšana, privātā transporta ierobežojumi un zemo emisiju pilsētas centru izveide. Tas ir saistīts gan ar pilsētas lielumu un iedzīvotāju mobilitātes paradumiem, gan finansējumu, kas ir visbūtiskākais faktors," stāsta LBTU profesore Irina Arhipova.
Viņa ir viena no zinātniecēm, kas iesaistījusies starptautiskā projekta “Individuālie mobilitātes budžeti kā sociālais un ētiskais pamats oglekļa emisiju samazināšanai (MyFairShare)” īstenošanā un kopīgi ar Latvijas Universitātes profesoru Gundaru Bērziņu par pētījuma rezultātiem informēja augsta līmeņa ekspertu foruma "Vai Zaļā kursa īstenošana ir iespēja sociālās ekosistēmas kvalitātes pilnveidei Latvijas pašvaldībās un lokālajās kopienās?" dalībniekus.
"Projekta ietvaros esam analizējuši vairāku pašvaldību pieredzi, kas būtiski savā starpā atšķiras un atrodas dažādās valstīs - Lielbritānijā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā un Latvijā. Lai gan jāatzīst, ka Norvēģijas pašvaldība ir ļoti līdzīga Jelgavai, līdz ar to varējām analizēt pašvaldības lieluma ietekmi uz iedzīvotāju viedokļiem. Visos piemēros bija viens kopīgs secinājums, ka iedzīvotāji nespēj uz sevi attiecināt valsts siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķus. Mēs kā zinātnieki uzskatām, ka būtiskākais šķērslis ir godīguma princips. Mērķi ir jāsadala individuālā līmenī, bet proporcionāls sadalījums uz visiem iedzīvotājiem viņu atšķirību un atšķirīgo paradumu dēļ var būt negodīgs. Te ļoti nozīmīga ir situācijas izpēte, modelēšana atbilstoši katras pašvaldības specifikai. Domāju, ka ikviens man piekritīs, ka individuāli SEG samazināšanas mērķus būs vieglāk sasniegt to pašvaldību iedzīvotājiem, kur ir izveidota atbilstoša infrastruktūra," skaidro I. Arhipova.
Viņa atklāj, ka, piemēram, Jelgavas gadījumā vairāk kā puse iedzīvotāju gandrīz nekad vai nekad neizmanto sabiedrisko transportu, bet ļoti reti to izmanto 21%. Kopumā trīs ceturtdaļas iedzīvotāju sabiedrisko transportu neizmanto, lai gan tā ir būtiska politiku komponente, lai samazinātu emisijas un izveidotu zemo emisiju centrus pilsētās. Lai panāktu viņu paradumu maiņu, pētnieki uzdeva jautājumu, kas viņus motivētu izmantot sabiedrisko transportu. Trešdaļa iedzīvotāju atbildējusi, ka nekas nemotivētu, lai gan sabiedriskā transporta tīkls pilsētā ir optimizēts. Rodas jautājums, kāpēc tik stingra nostāja? Pētniece skaidro, ka viņu atbildes ir pilnībā saprotamas, jo tiek uzsvērts, ka tā ir laika ekonomija, citos veidos galamērķī var nonākt ātrāk, un personīgā komforta prasības.
Starptautiskā pētnieku grupa uzskata, ka iedzīvotāju paradumu maiņu varētu veicināt 15 minūšu pilsētas modelis, kas nozīmē, ka visi iedzīvotājiem nepieciešamie punkti pilsētā sasniedzami 15 minūšu laikā, taču katrai pašvaldībai ir jābūt savam individuālajam plānam, kā to panākt. Tas nevar būt unificēts, bet jāpiemēro katrai situācijai, iedzīvotāju vajadzībām un skaitam.
"Ja skatāmies SEG emisijas, ko rada dažādas iedzīvotāju grupas, un salīdzinām piecas pašvaldības dažādās valstīs, varam secināt, ka būtiskas atšķirības pa iedzīvotāju sociāldemogrāfiskajām grupām katrā pilsētā atsevišķi nav vērojamas, bet būtiska ir pilsētas lieluma ietekme. Piemēram, Londonā situācija izskatās viscerīgākā, taču mazajās pašvaldībās tas ir liels izaicinājums un nepieciešams būtisks finansējums, lai nodrošinātu klimatneitralitātes sasniegšanas mērķus. Turklāt tādas ir gandrīz visas Latvijas pašvaldības. Iedzīvotāji spēj pieņemt ierobežojumus, ja tie ir taisnīgi. Ja tie tādi nav, protams, viņi nav gatavi tiem pielāgoties," tā I. Arhipova.
Plašāk par klimatneitralitātes politikas izaicinājumiem pašvaldībās iespējams uzzināt, noklausoties foruma "Vai Zaļā kursa īstenošana ir iespēja sociālās ekosistēmas kvalitātes pilnveidei Latvijas pašvaldībās un lokālajās kopienās?" ierakstu.
Pētījums "Individuālie mobilitātes budžeti kā sociālais un ētiskais pamats oglekļa emisiju samazināšanai" (angļu valodā - Individual Mobility Budgets as a Foundation for Social and Ethical Carbon Reduction (MyFairShare)) tiek īstenots programmas Apvārsnis 2020 ERA-NET Cofund aktivitātes - ERA-NET Cofund Urban Accessibility and Connectivity (ENUAC) ietvaros.
Raksta fotogrāfijai ir ilustratīva nozīme (www.pexels.com).
