Rektore: LBTU ir milzīga emisiju pētījumu pieredze

Vizītes laikā Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis ar kolēģiem iepazinās ar Meža un vides zinātņu fakultāti, tās studiju un pētniecisko bāzi mežzinātnē un kokapstrādē, kā arī sarunās ar universitātes vadību un zinātniekiem varēja pārliecināties par LBTU zinātnisko kompetenci, lai Latvija veiksmīgāk spētu sabalansēt siltumnīcefekta gāzu mazināšanas pasākumus un nozaru attīstības mērķus. Ministrs atzina, ka lēmumus nedrīkst balstīt emocijās. Tiem ir jābalstās zinātnes datos.

LBTU rektore Irina Pilvere informēja ministrijas pārstāvjus, ka LBTU rīcībā ir ļoti daudz zinātnes datu un LBTU līdzšinējā pieredze klimata politikas īstenošanā un ekonomikas attīstības modelēšanā ir milzīga. Universitātes zinātnieki vairāku gadu laikā ir uzkrājuši zināšanas un attīstījuši ar klimata politiku saistītu lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas un modelēšanas instrumentus, kas ir īpaši pielāgoti Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Nereti aprēķinu īstenošanā lielākais klupšanas akmens ir to nepiemērotība konkrētai valstij un tās specifikai, taču LBTU ir vai nu radījuši savus aprēķinu instrumentus, vai arī mērķtiecīgi strādājuši, lai pielāgotu starptautiski izstrādātos.

“Pētījumus esam attīstījuši tādās jomās kā siltumnīcefekta gāzu emisijas un oglekļa piesaiste, pielāgošanās klimata pārmaiņām, zemes funkciju novērtējums un meža resursu apsaimniekošanas plānošana, gaisa kvalitāte un ūdeņu kvalitāte. Daļa no pētījumiem ir valsts deleģētās funkcijas, savukārt lielāko īpatsvaru veido starptautiskie projekti. Protams, izaicinājums ir finansējums, kas ir sadrumstalots un mainās no projekta uz projektu, taču mums ir izdevies tos salāgot un nodrošināt pētniecības pēctecību un kvalitatīvu datu uzkrāšanu,” stāsta LBTU rektore I. Pilvere.

LBTU vadošais pētnieks Ainis Lagzdiņš, runājot par ūdens kvalitāti, kā piemēru min lauksaimniecības noteču monitoringu, kas tiek īstenots no 1995. gada: “Mums ir vietas, kur braucam katru mēnesi, ņemam paraugus un redzam tendences ūdens kvalitātē. Nav iespējams šobrīd sniegt viennozīmīgu atbildi par visu Latvijas teritoriju un ūdens kvalitāti kopumā, jo ir vietas, kur slāpekļa un fosfora koncentrācijas samazinās, bet ir vietas, kur tās palielinās. Pateicoties Zemkopības ministrijai un valsts deleģējumam, mūsu rīcībā ir 27 gadu datu rindas, kuras kopš pagājušā gada rūpīgi analizējam un meklējam pazīmes, kas nosaka koncentrāciju pieaugumu vai samazinājumu. Skatām datus drenu lauka līmenī, grāvju līmenī un mazās un lielās upes. Papildus pievienojam detalizētus ģeotelpiskās informācijas datus. Rezultāti par katru noteces vietu būs zināmi šī gada beigās.”

Savukārt vadošā pētniece Baiba Jansone sarunā akcentēja meža nozares specifiku un Meža un vides zinātņu fakultātes ieguldījumu gan jauno speciālistu sagatavošanā, gan klimata politikas lēmumu pieņemšanā.

“Mūsu studenti zina, ka mežs ir dabas vērtība, ekonomiska vērtība un sabiedriska vērtība. Visos šajos gadījumos liekam uzsvaru uz “arī” un kopainu, kas veido ilgtermiņa ietekmi. Šobrīd ļoti aktuāls jautājums ir ātraudzīgas un saimnieciski vērtīgas sugas un ir interese gan par lauksaimniecības zemju apmežošanu, gan par jaunu stādījumu veidošanu. Kas notiek ar šādiem stādījumiem no bioloģiskās daudzveidības, ekonomiskā un oglekļa piesaistes viedokļa? Šeit ļoti nozīmīga ir kompleksa izvērtēšana, ko kā zinātnieki varam sniegt,” skaidro B. Jansone.

Diskusiju gaitā viesiem bija iespēja iepazīt arī dažādas universitātē izstrādātās lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas un modelēšanas instrumentus, kas ir noderīgi gan lauksaimniekiem, gan mežkopjiem, kā arī politikas veidotājiem.

Vizītes noslēgumā ministrs apmeklēja arī Būvniecības un kokapstrādes institūtu, kā arī iepazinās ar Starpnozaru laboratorijas darbību.