LBTU aizvadīts profesora Ervida Grinovska mantojuma seminārs par sadarbības nozīmi dažādās jomās

Kā pirmā seminārā uzstājās profesore Dina Popluga ar referātu par tēmu "Sadarbības izaicinājumi akadēmiskajā vidē". "Šajā vidē sadarbības aspekts ir ļoti plašs. Mācībspēki sadarbojas gan ar studentiem, gan savstarpēji koleģiāli, tāpat notiek sadarbība zinātniskajā procesā un visbeidzot arī ar sabiedrību," tā D. Popluga.

Kā skaidroja profesore, tad pēc aptaujas rezultātiem var secināt, ka studenti izvēlas interesējošas programmas, individuālo pieeju, mācībspēku un studentu sadarbības radīto akadēmisko sadarbību. "Sadarbība starp LBTU studentiem un mācībspēkiem tiek balstīta uz savstarpējās sadarbības principiem, kā arī attieksme ir personalizēta un balstīta uz principu "Cilvēks cilvēkam". Ir nepieciešams respektēt studentu personību un viedokļu dažādību. Mācībspēkiem ir jāsajūt, kas ir nozīmīgas un jāpalīdz vielu izprast nevis "iekalt". Studiju process ir jāpadara moderns un ir jāizmanto viedierīču sniegtās iespējas. Mācībspēkiem ir jāseko līdzi jaunākajām tendencēm, kā arī jābūt veiksmīgam tulkam starp zinātni un praksi - sarežģīto pasniedzot vienkārši un saprotami. Arī sadarbībā ar kolēģiem zinātnē ir nepieciešams būt labam starpniekam starp dažādiem viedokļiem un akadēmiskajām personībām, ir jāņem vērā arī kultūras atšķirības gan starp mācībspēkiem, gan starp studentiem," referātā akcentēja D. Popluga. 

RSU tenūrprofesors Miķelis Grīviņš prezentācijā "Sadarbība pētījuma pielietojamībā" pievērsās sadarbībai pētījumos. Kā apgalvoja M. Grīviņš: "Sadarbība bija, ir un būs vienmēr. Bažas rada mākslīgais intelekts, kas var apdraudēt pētīšanu, jo tas darbojas daudz ātrāk."

M. Grīviņa stāstījumā tika minēts: "Zinātnieku sniegumam ir jābūt pieejamam ne tikai zinātniekiem, bet arī politiku veidotājiem, nevalstiskajām grupām, industrijai, arī vienkāršajiem cilvēkiem, medijiem un konkrētajām mērķa grupai. Zinātniekam ir jāspēj pasniegt sava pētījuma rezultātus. Jāmainās būs ne tikai zinātniekiem, bet visiem, ieskaitot sabiedrību. Sadarbība paredz multiaģentu pieeju, tas ir, zinātnieks sadarbojas ar cilvēkiem, kuri darbojas konkrētajā jomā un zinātnes sasniegumi tiek uzreiz pielietoti praktiski. Veiksmīgas sadarbības pamati ir kopīga interese pētījuma idejā - jābūt spēcīgai līderībai, dziļai izpratnei par mērķiem un izkoptām koordinatora līdera pazīmēm."

Tāpat M. Grēviņš piebilda: "Multiaģentu projekta pieteikuma izstrādāšanai nav vienota veida, lai būtu veiksmīgs rezultāts. Tomēr tajos projektos ir jābūt skaidrai vīzijai par sagaidāmajiem projekta rezultātiem, konkrētai stratēģijai, kā šāds projekts tiek izstrādāts un virzīts, un kritiska projekta izvērtēšana tā visos ieviešanas posmos par stiprajām un vājajām pusēm. Projektu rakstīšanu ietekmē tie lēmumi, kas tiek pieņemti pirms projektu rakstīšanas. Pareiza pieeja būtu izvēlēties pieteikumu, kas atspoguļo organizācijas vīziju, stratēģiju un kompetences. Lai veiksmīgi popularizētu zinātnes un zinātnieku sasniegumus, ir nepieciešams aktīvi sabiedrībai skaidrot, kas ir sasniegts, kā ir sasniegts. Ir jāaktualizē zinātnes komunikācijas jomas."

Bauskas novada tūrisma centra vadītāja un Zemgales tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja Inese Turkupole - Zilpure savas uzstāšanās laikā pievērsās tēmai "Sadarbība tūrismā Zemgalē". I. Turkupole - Zilpure uzskata: "Sadarbība tūrismā ir ļoti svarīga, jo tā var sasniegt klientus, samazināt izdevumus un izveidot veiksmīgākas mārketinga kampaņas."

Viņa uzskatāmi izskaidroja par sadarbības norisi tūrismā gan pašvaldību, gan reģionālajā, gan arī valsts mērogā: "Pašvaldības sadarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, lai atbalstītu tūrisma pakalpojuma sniedzēju pakalpojumu reklamēšanā, uzturētu tūrisma objektu datubāzes, izdotu tūrisma bukletus un veidotu novada tūrisma mārketingu. Tūrisma jomā ir jāsadarbojas ar visām iesaistītajām pusēm, lai gūtu pozitīvu rezultātu. Sadarbības rezultātā iegūst visas ieinteresētās un iesaistītās puses."

Savukārt docents Gunārs Brāzma uzstājās ar savām pārdomām par tēmu "Sadarbība ar valsti un ētika". Docents izskaidroja atšķirība starp jēdzieniem morāle un ētika. Morāle ir sabiedrībā pieņemtie priekšstati par morāli pareizu un nepareizu rīcību, normām un tikumiem. G. Brāzma atsaucās uz pētījuma centra "SKDS" 2010. gada pētījumu par morāli pieņemamām un nepieņemamām rīcībām Latvijas sabiedrībā, kad mēģināja noskaidrot sabiedrības attieksmi pret dažādiem, neviennozīmīgi vērtējamajiem jautājumiem un rīcību. Tika uzdots arī jautājums par to, ko mēs zinām par Latvijas sabiedrības morāli? Kā uzskata docents: "Šis jautājums ir socioloģiska pētījuma uzdevums sniegt atbildi. Katrs cilvēks var spriest par ētiku."

LZA akadēmiķe, LBTU profesore Baiba Rivža savā uzstāšanās reizē pievērsās divām tēmām "Sadarbība ar starptautiskajām NVO un biedrībām zinātnē un sabiedriskajā darbībā".

Profesore Baiba Rivža pastāstīja, ka LBTU zinātnieki ir piedalījušies Eiropas Zinātņu akadēmiju savienība lauksaimniecības, pārtikas un dabas jomā (UEAA) dibināšanā un zinātniskajā darbībā. Viņa no savas pieredzes zināja stāstīt: "Piedalīšanās starptautiskajās asociācijās dod iespējas saprast, kādas ir tendences zinātnē dažādās jomās un kuras valsts zinātnieki, kādā jomā labāk orientējas vai specializējas. Šāda iesaiste starptautiskajās organizācijās arī sniedz iespējas gan zinātniekiem, gan doktorantiem prezentēt savus pētījumus, pētījumu jomas, meklēt sadarbības partnerus starptautiskajiem projektiem. Kā otru piemēru varu minēt Zonta klubu, kura uzdevums attīstīt meiteņu un sieviešu potenciālu jomās un nozarēs, kurās tradicionāli dominē vīrieši."

Informāciju sagatavoja: LBTU doktorants, Mg. soc. Aivis Biķernieks.