"Zinātne Latvijai 2024" personības – LBTU profesore un vadošā pētniece Sandra Muižniece – Brasava un AREI vadošais pētnieks Pēteris Lakovskis
Gada ieskaņā jau septīto reizi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sumina kalendāra un izstādes "Zinātne Latvijai 2024" zinātniekus, kuri nes Latvijas vārdu pasaulē un iedvesmo jaunradei. Šogad zinātnieku vidū arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LBTU LPTF) profesore un vadošā pētniece Sandra Muižniece – Brasava, kā arī Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un Bioekonomikas nodaļas vadītājs Pēteris Lakovskis.
Kalendārā "Zinātne Latvijai 2024" ir stāsti par 12 aizrautīgām, izcilām savā nozarē un neierobežota radošuma apveltītām personībām. Zinātnieki ar saviem pētījumiem palīdz rast risinājumus globāliem izaicinājumiem un ikdienas problēmām, darbojoties tādās jomās kā heterogēnas vienčipa sistēmas un to programmēšana, inovatīvi polimēri, litija un nātrija jonu bateriju materiāli, satelītdati un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, molekulārā ģenētika un funkcionālā genomika, fluora un supramolekulārā ķīmija, zemes resursu un ainavu ilgtspējīga pārvaldība, radošā uzņēmējdarbība, ilgtspējīgu materiālu pielietojums iepakojumos, notekūdeņu monitorēšana un attīrīšana.
Dr. sc. ing. S. Muižnieces – Brasavas galvenā pētnieciskā interese ir ilgtspējīgu pārtikas iepakojumu tehnoloģijas un pārtikas iepakojumu optimizācija saskaņā ar ekodizaina stratēģiju. Kopā ar Baltijas un Skandināvijas kolēģiem viņa pēta arī inovatīvu jomu – bioloģiski noārdāmā iepakojuma un ēdamā apvalka izmantošanu siera ražošanā. Sandra piedalās arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sauso uzturdevu izstrādē.
"Pārtikas tehnoloģe, kura pati ar ēst gatavošanu ir uz jūs – piebilstot, ka starp pārtikas tehnologu un pavāru vienlīdzības zīmi gan likt nevar, par sevi joko Sandra Muižniece-Brasava. Tiesa, savos pētījumos un ikdienas darbā viņa fokusējas uz nedaudz citu jomu: pārtikas iepakojumiem un to, kā tos padarīt videi draudzīgākus. Pārtikas iepakojumu tehnoloģiju izstrāde ir komplicēta pētījumu joma, kas norit ciešā sazobē ar pārtikas ražotājiem. Katras mazākās izmaiņas iepakojuma materiālā atstāj būtisku ietekmi uz iepakošanas tehnoloģijām, iekārtu darbības ātrumu un režīmu, produkta derīguma termiņu un garšas īpašībām, kā arī citiem nozīmīgiem faktoriem, no kā atkarīgas ražošanas izmaksas un pārtikas produktu pārdošanas potenciāls.
Zinātniece ar pārtikas iepakojumu ilgtspējas jautājumiem darbojas vairākos līmeņos – ilgtspējīgu materiālu pielietojums iepakojumos, atkritumu samazināšana, pārtikas ražošanas blakusproduktu lietderīgs izmantojums.
Būtiska Sandras profesionālās ikdienas šķautne ir arī darbs pie Latvijas NBS pārtikas paku izstrādes, kas aizvien tiek turpināts un optimizēts. Sākot šo darbu, viņas mērķis bija izstrādāt Latvijā pirmās "sausās uzturdevas" pakas un panākt, lai tajās tiktu iekļauti tieši Latvijā ražoti produkti, vienlaikus rūpējoties, lai produkti būtu sabalansēti, pakas būtu maksimāli ērti lietot nestandarta apstākļos un brīvā dabā, ar ilgu derīguma termiņu, kā arī tiktu saglabātas labas garšas īpašības. Par šo darbu Sandra saņēmusi arī vairākus Latvijas Aizsardzības ministrijas apbalvojumus.
Videostāsts par LBTU profesori un vadošo pētnieci Sandru Muižnieci - Brasavu
Savukārt Dr. geogr. Pēteris Lakovskis ir Agroresursu un ekonomikas institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un Bioekonomikas nodaļas vadītājs, kurš jau astoņus gadus aktīvi iesaistās AREI zinātniskās darbības pārvaldībā un šobrīd vada Latvijai nozīmīgu valsts pētījumu programmas projektu “Ilgtspējīga zemes resursu un ainavu pārvaldība: izaicinājumu novērtējums, metodoloģiskie risinājumi un priekšlikumi”, kurā tiek veidots interaktīvs digitālais ainavu atlants un izstrādāti visaptveroši alternatīvi scenāriji un ieteikumi attiecībā uz zemes resursu izmantošanas efektivitāti un ilgtspēju.
Zinātnieks ir iniciējis arī pētījumu "Agroekoloģisko apstākļu ietekme uz dārzeņu kvalitāti urbānajā dārzkopībā", kura mērķis ir novērtēt, kā pilsētvide iespaido urbāno lauksaimniecību – uz AREI ēkas jumta Rīgā tiek audzēti tomāti, redīsi, salāti, zirņi un baziliks. Viņš arī vada projektu par lauksaimniecības ainavu monitoringu Ziemeļeiropā. AREI zinātnieki šajā pētījumā piedalās otro gadu, veicot lauka apsekojumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā un iegūstot datus, kas raksturo zemes segumu, lietojuma veidus un audzētos kultūraugus.
Pēteris ir ģeogrāfs, vides zinātnieks – šī izglītība un pieredze, viņaprāt, nodrošina dabas procesos balstītu visaptverošu un holistisku pasaules uztveri, attīsta domāšanas plašumu, palīdz redzēt procesu kopsakarības, kas ir ļoti noderīgi viņa pašreizējā pētnieciskajā darbībā lauksaimniecības zinātnē un institūta pārvaldībā.
Zemes resursi ir viena no galvenajām Latvijas bagātībām un tautsaimniecības attīstības stūrakmeņiem, to ilgtspējīgai pārvaldībai pēdējos gados nākas saskarties ar daudziem izaicinājumiem – enerģētikas, resursu pašnodrošinājuma, sociālekonomiskajiem, klimata pārmaiņu, augu sugu izmaiņu un citiem. Pēteris ir pārliecināts, ka zemes resursu izzināšana un pētniecība Latvijai kā mazai valstij ir ļoti svarīga – mēs neesam būtiski klimata pārmaiņu radītāji, taču mums jāprot ar zināšanām šīm pārvērtībām ilgtermiņā pielāgoties, radot daudz augstāku pievienoto vērtību tam, ko audzējam.
Videostāsts par AREI Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un Bioekonomikas nodaļas vadītājs Pēteri Lakovski
2024. gada kalendāra personības: Dr. oec. Ieva Zemīte (Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta asociētā profesore un vadošā pētniece), Dr. sc. comp. kandidāte Ilze Bargā (Satelītdatu analītiķe un satelītdatu pielietojuma programmu izstrādātāja, pētniece), PhD. Miķelis Kirpļuks (Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks), Dr. geogr. Pēteris Lakovskis (Agroresursu un ekonomikas institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un Bioekonomikas nodaļas vadītājs), Dr. biol. Vita Rovīte (Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Molekulārās un funkcionālās genomikas zinātniskās grupas un Latvijas Nacionālās biobankas vadītāja), prof. Mārcis Auziņš (Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Eksperimentālās fizikas katedras vadītājs, Lāzeru centra vadītājs), Dr. med. Linda Gailīte (Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece, Molekulārās ģenētikas zinātniskās laboratorijas vadītāja), Ph. D. Brigita Dejus (Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģijas laboratorijas vadošā pētniece), Dr. chem. Jānis Veliks (Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks, Organiskās sintēzes laboratorijas vadītājs), Dr. sc. ing. Rihards Novickis (Elektronikas un datorzinātņu institūta Robotikas un mašīnuztveres laboratorijas vadošais pētnieks), Dr. phys. Gints Kučinskis (Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks, Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratorijas vadītājs) un Dr. sc. ing. Sandra Muižniece-Brasava (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore un vadošā pētniece).
Raksta fotogrāfija un informācija par zinātniekiem no IZM.