Starptautiskā konferencē LBTU iepazīstina ar bioreģionu nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai
Novembra izskaņā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) pētnieki viesojās Vīnē, lai piedalītos Starptautiskā zinātniskā konferencē "SGEM - Zaļa zinātne zaļai dzīvei / Green Science for Green Life. Extendended Scientific Sessions, 2023". Dalība konferencē bija viena no īstenotā projekta "Bio-reģioni kā integrēta stratēģija ilgtspējīgai lauku teritoriju attīstībai Latvijā" aktivitātēm.
Konferences darbs norisinājās trīs dienas 14 dažādās sesijās: pārstrāde, naftas un gāzes izpēte, kodotehnoloģijas, ūdensresursi, meža ekosistēmas, CO2 emisiju samazināšanas tehnoloģijas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ilgtspējīgai nākotnei, gaisa piesārņojums un klimata pārmaiņas, pārstrāde, biotehnoloģiju sasniegumi, zaļo ēku tehnoloģijas un materiāli, zaļais dizains un ilgtspējīga arhitektūra, modernā enerģija un enerģijas avoti, dzīvnieki un sabiedrība.
Kā stāsta šī projekta vadīta un LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes (ESAF) asociētā profesore Līga Prošķina: "Visās sekcijās pētījumi tika fokusēti uz problēmu mūsdienu globālās sabiedrības priekšā - klimata krīzi. Plastmasas piesārņojuma līmenis, mežu izciršana un dzīvnieku sugu izzušana katru dienu palielinās. Konference tika organizēta, lai no dažādiem skatupunktiem pētnieki varētu diskutēt par to, ka Zeme ir smalka ekosistēma ar neskaitāmiem savstarpēji atkarīgiem elementiem, un tie visi ir vienlīdz svarīgi mūsu labklājībai."
LBTU pētnieki konferencē uzstājās ar referātu "Bioreģiona aktualitāte Latvijā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai", kas tika prezentēts sekcijā "Zaļās arhitektūras dizains un teorija, akcentējot bioreģionu zaļajā dizainā aizsargājamo dabas teritoriju kontekstā".
"Bioreģions Latvijā ir jauns jēdziens, tam šobrīd nav specifiska normatīvā regulējuma, tomēr potenciālo bioreģionu izveidi lielā mērā ietekmē aizsargājamo teritoriju attīstību un bioloģisko lauksaimniecību reglamentējošie normatīvie akti. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā darbojas kā vides aizsardzības rīks un šajās teritorijās pastāv noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, savukārt bioreģions darbojas kā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas rīks, kam pamatā ir bioloģiskās saimniekošanas metodes, tāpēc bioreģionu izveide aizsargājamās dabas teritorijās un to apkaimē sekmētu ekonomiskā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu, kas citādāk nebūtu iespējama. Ņemot vērā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izvietojumu, arī bioloģiski sertificēto saimniecību skaitu un izvietojumu, pētnieki prognozē, ka varētu veidot bioreģionu grupas Vidzemes, Kurzemes un Latgales plānošanas reģionos, pieņemot, ka precīzas plānošanas reģionu robežas var netikt ievērotas," informē L. Proškina.
Jāatzīmē, ka bioreģiona paradigma un bioloģiskas saimniekošanas sasaiste ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām izraisīja interesi un to atzinīgi novērtēja klātesošie zinātnieki no Dienvidkorejas, Alžīrijas un Bulgārijas.
Pētījums īstenots valsts budžeta finansētas pētniecības programmas FLPP projekta Nr. lzp-2022/1-0519 "Bio-reģioni kā integrēta stratēģija ilgtspējīgai lauku teritoriju attīstībai Latvijā" ietvaros.
