Starpaugstskolu konferencē diskutē par digitālo tehnoloģiju iespējām augstākajā izglītībā
Mūsdienu augstākajā izglītībā digitālās tehnoloģijas ir kļuvušas par neaizvietojamu ikdienas sastāvdaļu ne tikai studiju procesā, bet arī zinātnē. Interaktīvas mācību platformas, hibrīdauditorijas, virtuālā realitāte un citi inovatīvi risinājumi ne tikai veicina digitālo prasmju attīstību gan studējošajiem, gan akadēmiskajam personālam, bet arī pietuvina studiju procesu reālām dzīves situācijām un nodrošina iespēju iegūt kvalitatīvu, praksē balstītu izglītību.
Konferences ieraksts pieejams, izmantojot šo saiti.
Lai diskutētu par līdz šim sasniegto digitālo tehnoloģiju ieviešanā augstākajā izglītībā un iezīmētu turpmāk ejamo ceļu, lai būtiski kāpinātu Latvijā piedāvātās izglītības kvalitāti, aizvadīta konference "Digitālās tehnoloģijas augstākajā izglītībā – kur esam un kur iesim tālāk?". Tajā vienkopus gan klātienē, gan attālināti tikās sešu Latvijas universitāšu un augstskolu pārstāvji no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes (LBTU, iepriekš LLU), Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Biznesa augstskolas "Turība", Ventspils Augstskolas un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, kā arī informācijas tehnoloģiju nozares eksperti.
Atklājot konferenci, LBTU studiju prorektore Ilze Beitāne norādīja: "Digitalizācija – šis ir jēdziens un process, kuram visi šobrīd ejam cauri. Pandēmija parādīja, ka mums visiem ir jāmainās un jākļūst digitāliem. Pateicoties tam, vairums augstskolas ir mainījušas savu virzību un kļuvušas digitālākas, ko arī pierāda šīs dienas ziņojumi."
Ar ziņojumu "LBTU digitālā transformācija stratēģiskās specializācijas jomās" uzstājās LBTU zinātņu prorektore Irina Arhipova: "Projekta ietvaros izstrādātie un ieviestie digitālie risinājumi nebūt nav noslēgums tehnoloģiju ieviešanai studiju procesā un augstskolu vidē. Tas ir nepārtraukts process, lai augstākā izglītība sekotu līdzi jaunākajām nozaru tendencēm un nodrošinātu studējošo spēju konkurēt darba tirgū. Viens no izaicinājumiem digitālajai transformācijai bija saskarē ar mācībspēkiem, skaidrojot digitālo tehnoloģiju ieviešanas pamatojumu studiju kursos un iespējas to pielietošanā."
Kā papildina I. Arhipova: "Šobrīd LBTU veikusi vairākus uzdevumus – studējošo digitālās kompetences pilnveide stratēģiskās specializācijas jomās, kurās ietilpst mākslīgā intelekta (AI) un mašīnmācīšanās (MI) tehnoloģiju balstīta studiju kursu pilnveide, kā arī AI / MI risinājumu izvēle atkarībā no pielietojuma uzdevumu klases, piemēram, augu attīstības fāžu identificēšana, izmantojot attēlus, kas tika iegūti no mobilās ierīces, uzņēmējdarbības sistēmanalīze – preču atpazīšana, atkarībā no sortimenta un iepakojuma veida, digitālie rīki ainavu arhitektūrā – semantiskā segmentācija foto un attēlu rediģēšanā, veidojot vīziju un potenciālo teritoriju attīstības fotomontāžu, precīzā lauksaimniecība – nezāļu projektīvā seguma noteikšana, izmantojot objektu klasifikācijas metodi. Tāpat arī digitālo risinājumu integrācija e-studiju procesos – attālināto pārbaudu veikšana un zināšanu novērtēšanas tehnoloģijas ieviešana, elektroniskā identifikācijas līdzekļa (e-karte) integrēšana studiju procesā, LBTU apliecības integrēšana Eiropas Studentu kartes tehniskajām un programmatūras prasībām, kā arī daudzfunkciju hibrīdauditoriju izveide studiju procesa, praktisko un pētniecisko semināru nodrošināšanai. Kā trešais uzdevums – digitālo prasmju vērtēšanas sistēmas ieviešana un integrēšana – sākotnējā studējošo kompetenču novērtēšana, pēckursa digitālo kompetenču novērtēšana un studējošo digitālo kompetenču pieauguma izvērtējums."
Turpinājumā Latvijas Universitātes (LU) profesore Signe Bāliņa informēja par tēmu "Latvijas Universitātes iespējas un ieguvumi mākslīgā intelekta studiju kursu izstrādē". S. Bāliņa skaidro, ka ir izveidoti divi pašmācību kursi studentiem – ievadkurss un padziļināto zināšanu kurss mākslīgajā intelektā, kas pieejami "Moodle" vidē un arī šo kursu pilotēšana trīs augstskolās – LBTU, Ventspils Augstskolā un Daugavpils Augstskolā. Kā ieguvumus no pašmācības kursiem profesore min: "Pielāgojama mācību programma – mācības ikvienam ērtā laikā un vietā, automatizēta progresa kontrole – izstrādāta vērtēšanas kārtība, kas neprasa docētāju iesaisti, turklāt tiek sniegtas arī atbildes uz studentu jautājumiem un nodrošināts atbalsts studiju procesā."
Daugavpils Universitātes (DU) projektu koordinatore Zaiga Vītola uzstājās ar ziņojumu "Soli pa solim ceļā uz digitālizāciju Daugavpils Universitātē". Kā galvenās digitalizācijas transformācijas jomas DU tika izceltas – mācīšana un mācīšanās, universitātes pakalpojumi un atbalsts studējošajiem, administratīvie un organizatoriskie procesi, kā arī pētniecība un inovācijas. Piedaloties vairākās aktivitātes, šobrīd DU ir pilnveidoti astoņi studiju kursi un apmācīti seši akadēmiskā personāla pārstāvji, integrēti divi LU izstrādātie brīvās izvēles studiju kursi, iekļaujot tos kopējā DU studiju katalogā, pilotēts DigComp pašnovērtēšanas rīks 1. kursa studējošajiem, kā arī veikti citi nozīmīgi uzdevumi. Savukārt Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) speciālists Mārcis Nitcis no DU akcentēja tehnoloģiskās iespējas zemes ierīcības studiju kursu ietvaros, pielietojot digitālus rīkus karšu pētniecībā un citos nozarei saistošos jautājumos.
Biznesa augstskolas "Turība" asociētā profesore Evija Kļave uzsvēra e-studiju kursu pilnveides nozīmi turpmākai augstākās izglītības attīstībai. Izceļot digitālās studiju vides iespējas un nozīmi mūsdienu izglītības nodrošināšanai, E. Kļave konferences dalībniekiem un klausītājiem norādīja uz digitālo prasmju un kompetenču līmeni studiju kursu izstrādē mācībspēkiem, kā arī studējošajiem kursu apguvē. Kā ziņoja E. Kļave: "Mācībspēkam tālmācības studiju ietvaros ir krietni grūtāk piesaistīt studējošo uzmanību un radīt motivāciju, tādējādi ir nepieciešams radīt interaktīvus risinājumus, lai studējošos varētu vairāk iesaistīt kursu apguves laikā arī digitālajā vidē."
Par Ventspils Augstskolas pieredzi dalījās projekta koordinatore Kristiāna Balode. Pieredzes stāstā par digitālo prasmju pilnveidi sociālo un humanitāro zinātņu nozarēs K. Balode atzina: "Arī humanitāro un sociālo zinātņu jomās ir iespējams ieviest digitālos risinājums, ko pierāda līdz šim paveiktais inženierzinātnēs un citās zinātņu jomās. Efektīvākai studiju kursu apguvei ir svarīgi kombinēt tiešsaistes un klātienes elementus, turklāt interaktīvais saturs var būt kā palīgs satura izpratnes veicināšanā."
SIA "Baltijas Datoru akadēmija" pētnieks Jānis Judrups prezentēja ziņojumu "Studējošo digitālo kompetenču novērtēšana". Izmantojot DigComp kompetenču ietvaru, tika analizētas problēmu risināšanas, informācijas un datu lietpratības, komunikācijas un sadarbības, digitālā satura izstrādes, drošības un problēmu risināšanas kompetences. Lai gan vēl šobrīd nav gūti rezultāti, jo atkārtota vērtēšana tikai vēl notiks, tad pēc pirmajiem iegūtajiem datiem var secināt, ka digitālās zināšanas studējošajiem ir pamatlīmenī. Ar izvērstu pārskatu par rezultātiem un studējošo digitālo kompetenču attīstību varēs iepazīties 2024. gada janvārī.
Savukārt pārstāve no SIA "WeAreDots" Zane Uzulāne stāstīja par tēmu "Datorredzē, video un satelītdatu analīze mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģiju balstītu studiju kursu pilnveide". SIA "WeAreDots" nodrošināja apmācības, lai mācībspēki varētu veikt studiju kursu pilnveidi ar digitālajiem risinājumiem. Kā, piemēram, apmācībās par studiju kursa pilnveidi uzņēmuma eksperti sniedza konsultācijas un ieteikumus, sagatavoja vienu formu kursu aprakstam, izvērtēja un apstiprināja studiju kursu papildinājumus, savukārt mācībspēki - apzināja aktuālās nozares problēmas un to risināšanas iespējas ar mākslīgā intelekta metodēm, identificēja konkrētas metodes problēmu risināšanai, definēja datu kopu, tās apstrādes veidus un avotus, kā arī pētīja esošos risinājumus.
LBTU Informatīvo sistēmu nodaļas inženieris - programmētājs Salvis Daģis iepazīstināja ar tehnoloģiju tendencēm Eiropas Studentu karšu sistēmas realizēšanā, uzsverot sadarbības nozīmi starp dažādām universitātēm un ņemot vērā universitāšu piedāvātos pakalpojumus. "Mērķis izstrādāt vienotu sistēmu ir ar pamatojumu, kas paredz vienkāršotu studentu datu apmaiņu, atvieglojot informatīvo sistēmu noslogojumu un radot studējošajiem brīvākas piekļuves iespējas dažādu universitāšu pakalpojumu saņemšanai," tā. S. Daģis.
Noslēgumā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) asociētā profesore Jeļena Lonska un Ginta Majore izklāstīja RTA pieredzi digitalizācijas projekta ietvaros izstrādāto risinājumu ieviešanā. Pārstāves pamatoja: "Projekta iestrādnes ir ilgtermiņa vērtība universitāšu turpmākā darbībā, veicinot konkurētspēju, izglītības pieejamības palielināšanā, personāla un studējošo komunikācijas un sadarbības veicināšanā, kā arī darba efektivitātes uzlabošanā."
Konferences ieraksts
Konference "Digitālās tehnoloģijas augstākajā izglītībā – kur esam un kur iesim tālāk?" norisinājās Eiropas Sociālā fonda projektā “Digitalizācijas iniciatīvas studiju kvalitātes pilnveidei augstskolu stratēģiskas specializācijas jomās" (Nr. 8.2.3.0/22/A/005), kam piesaistīts REACT-EU finansējums pandēmijas krīzes seku mazināšanai. Projekta kopējas izmaksas ir 2 052 269.47 EUR. Tā īstenošana sākta 2022. gada 1. novembrī un noslēgsies 2023. gada 31. decembrī.
