Ražas svētkos Vecaucē atzīmē lauksaimniecības augstākās izglītības 160 gadu jubileju un diskutē par aktualitātēm nozarē

Atklājot pasākumu, klātesošos uzrunāja semināra organizatore, LPTF profesore Zinta Gaile: "Ražas svētku laiks ir klāt! Kad aizsākām organizēt šo semināru, tad šajā datumā varēja izziņot veģetācijas perioda beigas, taču pēdējos gados nepavisam tā nav. Šogad daba bija izdomājusi  "padraiskuļoties" – sākotnēji uzsūtīja nāvējošas salnas, tad sausumu, lietavas, vētru un krusu, bet septembrī mums pagarināja vasaru. Ir jau novembris, bet mēs vēl varam izbaudīt zelta rudeni. Īstenībā pētniekiem ir labas tieši šādas sezonas, kad viss nenotiek kā plānots, tādējādi mēs varam iegūt daudz vairāk interesantu datu. Kopumā 2023. gads ir nācis ar vairākiem negaidītiem pārsteigumiem un svarīgiem notikumiem. Šogad tiek atzīmētas daudz skaistas simtgadnieku jubilejas, turklāt svētkus svin arī lauksaimniecības augstākā izglītība Latvijā. Rīgas politehnikums Lauksaimniecības nodaļa aizsāka šo izglītības procesu pirms 160 gadiem un mēs lauksaimniecības programmās esam šī procesa turpinātāji."

Pasākuma laikā par aktualitātēm universitātē un inovācijām lauksaimniecības nozarē informēja vairāki nozares pārstāvji. Kā pirmā ar savu referātu "Kārtējās pārmaiņas lauksaimniecības augstākās izglītības 160 gadu jubilejas gadā" iepazīstināja LPTF dekāne, asociētā profesore Dace Siliņa. Savā stāstījumā D. Siliņa pastāstīja par lauksaimniecības augstākās izglītības pārmaiņām šo gadu laikā, studiju iespējām un pētniecības virzieniem. Kā galvenie pētniecības virzieni biozinātnēs tika minēti – koncepcijas "viena veselība" īstenošana un sugu mijiedarbības pētījumi klimata pārmaiņu kontekstā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana agro un meža biocenozēs, ekosistēmu aizsardzība un pakalpojumi, bioekonomikas pamatresursu pētījumi ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai un piesārņojuma mazināšanai, tehnoloģiju izstrāde un adaptācija augstvērtīgas lauksaimniecības un meža produkciju ieguvei, savukārt inženierzinātnēs - viedie materiāli un produkti, tehnoloģijas ilgtspējīgai attīstībai un inovatīvi risinājumi aprites ekonomikas principu īstenošanai. Taču noslēgumā D. Siliņa citēja Malkolmu Iks: "Izglītība ir biļete uz nākotni, jo rītdiena pieder tiem, kas tai gatavojas šodien."

Turpinājumā profesore Biruta Bankina aktualizēja tēmu par augu slimībām un bioloģisko daudzveidību. Nav noslēpums, ka precīza slimību prognozēšana ļauj ekonomēt naudu uz augu aizsardzības līdzekļiem un saglabāt ražu. Ziemas kvieši ir viens no visplašāk audzētajiem un saimnieciski izdevīgākajiem laukaugiem Latvijā. Tajā pašā laikā dažādu slimību izraisītie zaudējumi ir nozīmīgs riska faktors ražas potenciāla nodrošināšanā. Profesore un viņas kolēģi savā pētījumā noskaidroja sēnes, kas sastopamas inficētos kviešu stiebros un vizuāli veselos graudos: "Ziemas kviešu stiebri ar slimības pazīmēm un graudi tika ievākti no 2012. gada līdz 2020. gadam ilggadīgajā izmēģinājumā MPS "Pēterlauki". Paraugi tika iegūti no laukiem ar atšķirīgu augu maiņu un augsnes apstrādes sistēmu. Kopumā tika iegūtas un identificētas 13482 sēņu tīrkultūras (izolāti). Sēnes tika identificētas, izmantojot mikoloģiskās un molekulāri – ģenētiskās analīzes. Identificētajos kviešu stiebros tika atrastas sēnes no 27 ģintīm, graudos no 15 ģintīm un tikai deviņām ģintīm īpatsvars pārsniedza 1%."

CCC Farming projektā iesaistīto saimniecību emisiju novērtējumu analizēja asociētā profesora Diāna Ruska. Šī projekta mērķis ir attīstīt klimata ziņā viedās liellopu audzēšanas sistēmas, kas samazina SEG un amonjaka emisijas, saglabājot lauku saimniecības biznesa sociāli ekonomisko perspektīvu. Galvenais uzsvars tiek likts gan uz ražošanas efektivitāte, gan rūpēm par klimatu. Seminārā klātesošos D. Ruska informēja par paņēmieniem, kas var samazināt klimata pārmaiņas slaucamo govju audzēšanas sistēmās, dalījās ar pieredzi par inovatīvām tehnoloģijām, ko izmanto projekta dalībnieku valstīs Nīderlande, Lielbritānija, Francija, Itālija, Lietuva un Polija, aptverot vairākus lopkopības ražošanas posmus. "Ar kolēģiem veicām saimniecības datu apkopošanu, ietverot ganāmpulka datus, produktivitātes rādītājus, ēdināšanu un barību, kūtsmēslu apsaimniekošanu, ganību metodes, zālāju un graudaugu audzēšanu, kā arī enerģijas izmantošanu un ražošanu, bet pēc tam notika saimniecību datu sagatavošana aprēķiniem pēc trīs kategorijām: A kategorija – zeme un kultūraugi, B kategorija – lauksaimniecības dzīvnieki un C kategorija – enerģija un atkritumi."

Docente Arta Kronberga uzstājās ar prezentāciju par "Pirolizidīna alkoloīdi – draudi un izaicinājumi lauksaimniecībā". Pirolizidīna alkaloīdi (PA) ir sekundāri metabolīti, ko sintezē augi kā aizsardzības mehānismu pret kukaiņiem. Kā skaidro pētniece, tad šobrīd ir zināmi vairāk nekā 600 PA savienojumi, turklāt puse no tiem ir toksiski cilvēkiem un dzīvniekiem – saindēšanās ar tiem izraisa aknu darbības traucējumus, tie ir arī citotoksiski, genotoksiski un kancerogēni. PA var tiešā veidā uzņemt augu izcelsmes produktos – tējās, salātos un uztura bagātinātājos, bet netieši dzīvnieku izcelsmes produktos – olās, pienā, medū un ziedputekšņos. Jāatzīmē, ka Latvijā pārtikā aizliegtie augi vai augu daļas, kas satur PA ir krustaines, tauksaknes un heliotropi. Sākotnēji tika uzskatīts, ka PA augu izcelsmes produktos nonāk ar nezāļu piemaisījumiem, nesenos pētījumos pierādīts, ka PA var tikt horizontāli pārnesti no donorauga uz augsni un akceptoraugiem.

Par vaislas teķu pārbaudes stacijas īstenošanas pieredzi dalījās profesore Daina Kairiša. Latvijā pēdējo gadu laikā aitkopības nozarē vērojamas pozitīvas tendences: palielinās saimniecību skaits, kurās audzē aitas un kopējais reģistrēto aitu skaits tajās. Par vaislas teķu pārbaudes stacijas pirmsākumiem atceras D. Kairiša: "Aizsākumi meklējami 2008. gadā, kad tika piešķirts finansējums. Pēc tam no 2009. gada līdz 2011. gadam tika iepirkti jēri, notika vaislas teķu pārbaudes metodikas izstrāde un aprobācija. No 2012. gada un turpmāk tika veikta vaislas teķu pārbaude pēc pēcnācēju kvalitātes." Šī stacija tika uzbūvēta zemnieku saimniecības "Klimpas" teritorijā un tās darbības mērķis ir novērtēt gan šķirnes saimniecībās izmantoto vaislas teķu kvalitāti, gan piemērotākos krustojuma variantus kvalitatīvu gaļas jēru ieguvei un izaudzēt kvalitatīvus vaislas teķus. Ik gadu pētnieki pēc pēcnācēju kvalitātes pārbaudīti vismaz 20 vaislas teķus un kopuma novērtēti vairāk nekā 270 teķi. Savukārt šogad pēc pēcnācēju nobarošanas spējām pārbaudīti 24 vaislas teķi. Kā galvenos secinājumus profesore atzīmēja, ka lielāks kautiznākums un liemeņa muskultūras vērtējums iegūts no gaļas tipa vaislinieku pēcnācējiem, kā arī, kaujot jērus pēc sešu mēnešu vecuma, strauji palielinās taukaudu noslāņojums.

Savukārt noslēgumā par pētījumā "Inovatīva augsnes auglības uzlabošanas līdzekļa ražošanas tehnoloģija un tā izmantošanas iespējas kūltūraugu sējumos un kokaudzēs" paveikto stāstīja profesors (Emeritus) Aleksandrs Adamovičs: "Ir izstrādāta tehnoloģiskā shēma jauna, inovatīva augsnes auglības uzlabošanas produkta ražošanai, izmantojot koģenerācijas staciju un katlumāju darbības blakusproduktu – pelnus maisījumos ar biogāzes staciju darbības blakusproduktu – digestātu, var iegūt inovatīvu augsnes auglības uzlabošanas produktu ar augstu pievienotu vērtību. Koksnes pelnu un biogāzes digestāta maisījumu izmantošana kultūraugu mēslošanai un augsnes auglības uzlabošanai var būt efektīvs abu produktu pārstrādes veids, turklāt tā var būt videi draudzīga alternatīva minerālmēsliem."

Semināra tika sveikti Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas organizēto konkursu laureāti. Šogad par jauno zinātnieku konkursa uzvarētāju atzīta doktora studiju programmas "Lauksaimniecība" doktorante Inta Jakobija. Turklāt Lauku izmēģinājumu un laboratoriju skatē šogad par laureātu kļuva Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrs.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar stenda referātiem, ko vērtēja žūrija un klātesošie. Stenda referātu nominācijā "Atraktīvākais" tika atzīts - Jakobija I., Bankina B., Klūga A. Sēņu daudzveidība Japānas krūmcidoniju augļos (LBTU LPTF un Agrihorts), nominācijā "Labāk strukturētais" - Strazdiņa V., Fetere V., Maļecka S. Baltijas valstīs selekcionētu ziemas kviešu šķirņu izvērtējums (AREI Stendes pētniecības centrs), bet semināra dalībnieku simpātiju izpelnījās - Ikase L. Kolonnveida un krebu ābeļu selekcija Latvijā (Dārzkopības institūts).

Seminārā prezentēto pētījumu ziņojumi apkopoti rakstu krājumā ”Ražas svētki "Vecaucē - 2023: Lauksaimniecības augstākajai izglītībai 160, Latvija dabas stihiju varā".