Bijušo dekānu stāsti par lauksaimniecības augstākās izglītības pārmaiņu ceļu

Lai gan lauksaimniecības augstākās izglītības attīstība ir bijusi nopietnu pārmaiņu pilna, fakultātes dekāni ir spējuši virzīt, attīstīt un turpināt aizsākto izglītības ceļu. Atzīmējot šo nozīmīgo jubileju, tagadējās Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LPTF) dekāni dalās ar saviem stāstiem par laiku, kad vadīja fakultāti.

Profesors (Emeritus) Aldis Kārkliņš (dekāns no 01.09.1993 līdz 31.08.1998.)

1993. gadā universitātē notiek radikālas pārmaiņas. Tiek apvienotas divas fakultātes – Agronomijas un Zooinženieru, izveidojot jaunu – Lauksaimniecības fakultāti (tagad – Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāte). Iepriekšējie ilglaicīgie fakultāšu dekāni tiek nomainīti ar jaunu, kuru šoreiz demokrātiski ievēl iepriekšējo abu fakultāšu domes. Četru kandidātu konkurencē, izvēle krīt uz mani.

No 1991./1992. studiju gada ir mainījies studiju formāts. Iepriekšējā piecgadīgā studiju programma ir nomainīta ar jauno – četrgadīgo bakalaura un divgadīgo maģistru programmu. Tāpēc fakultātē studenti studē atšķirīgās programmās. Viss ir jāveido no jauna. Fakultātes organizācija un konsolidācija - apvienojamās katedras atrodas vienā Jelgavas pils korpusā, izņemot Strazdu ielā esošās divas esošās). Vēl joprojām tiek precizēti studiju plāni. Tiek formulēts studiju priekšmetu (kursu) idejiskais redzējums un programmas izklāsts. Diskusijas ir spraigas, jo ir uzstādījums, ka studiju kursu programmas ir jāveido līdzīgas ar Eiropas valstu atbilstošo augstskolu programmām.

Tā kā šajā laikā mācībspēku ārzemju mobilitāte jau ir augsta un redzēts ir daudz, tad arī priekšlikumi nāk ļoti atšķirīgi. Parādās jauninājums, vismaz 20% no studiju plāna ir jābūt izvēles priekšmetiem. Tas rada precedentu, ka piedāvāto studiju kursu ir vairāk kā atbilstošā specialitātē studentu.

Tāpat bija jāpārorganizē mācību un ražošanas prakšu sistēma. Kādreiz tā darbojās vienkārši, aizsūtīja uz lielsaimniecību, kur dzīvoja studenta vecāki vai arī uz kādu citu. Tagad lielsaimniecību vairs nebija un esošās saimniecības bieži vien vēl nebija gatavas uzņemt praktikantus. Bija jāveido nolikumi, metodikas u.c. normatīvā dokumentācija, lai jaunās idejas un kārtība būtu saprotama visiem viennozīmīgi.

1997. gadā notika pirmā zinātnisko iestāžu integrācija ar LBTU fakultātēm. Mūsu gadījumā fakultāte ar Latvijas Valsts zemkopības ZPI Agra Skrīveros un Latvijas Valsts lopkopības un veterinārijas ZPI Sigra Siguldā. Koordinācija LBTU un Latvijas mērogā daudzu jautājumu risināšanai ir vāja. Sākotnēji dominē viedoklis – paši domājat un realizējat. Taču pēc tam parādās ieteikumi, rekomendācijas un direktīvas – tomēr jādara šādi!

Centīgākie bieži vien izrādījās zaudētāji, jo ieteiktais variants atšķīrās no jau izveidotā. Fakultātē parādās pirmie datori. Vispirms, viens visiem kopīgais, tad pakāpeniski jau arī dekanātā un katedrās. Fakultāte tiek pie sava karoga, kurš tiek iesvētīts Annas baznīcā. LBTU dekānus apģērbj mantijās. Tiek uzsākta Agronomu dienu tradīcija, kā arī fakultāte kopā ar Agronomu biedrību un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju ik gadus februārī rīko zinātnisko konferenci. Un tā pamazām uz priekšu!

Profesore (Emeritus) Dzidra Kreišmane (dekāne no 01.09.1998. – 31.08.2003.)

Kad kolēģi 1998. gada pavasarī man bija izsnieguši uzticības kredītu būt par fakultātes dekāni, izjutu lepnumu par savu fakultāti, lielu enerģiju turpināt profesora Alda Kāŗkliņa iesākto kursu un pienākumu pret savu onkuli, pirmo Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas rektoru Pāvilu Kreišmani Kveldi un, protams, arī bažas par to – vai spēšu attaisnot uz mani liktās cerības.

Pirmais lielais darbs bija sagatavot studiju plānus akreditācijai, kas notika pirmo reizi ar daudz nezināmajiem. Bija daudz jautājumu – kā pēc iespējas labāk atspoguļot paveikto, kā aprēķināt studiju programmu izmaksas, kā parādīt nākotnes perspektīvu un kā organizēt tikšanos ar vērtētājiem? Atmiņā epizode, kad pēc lūguma kādam no studiju programmu vadītājiem sagatavot pārskatu par paveikto, saņēmu rakstiņu vienas lappuses garumā. Sēdēju dekanātā vēlā vakara stundā ar asarām acīs un sapratu, ka jāraksta pašai. Tomēr, atceroties kolēģu atsaucību un kopdarbību, ekspertu vērtējums par programmu īstenošanu bija pozitīvs un saņēmām atļauju programmas īstenot turpmākos sešus gadus.

Ļoti liels atspaids bija studiju prorektora Pētera Bušmaņa stiprais plecs un atbalsts manām idejām un, protams, profesora Valda Klāsena ilgos Agronomijas fakultātes dekāna darba gados veidojusies pieredze, ar ko viņš dāsni dalījās. Tāpat kā visi dekāni un citi administratīvajā darbā strādājošie mūsu universitātē pienākumus sāk pildīt bez speciālām zināšanām un vadības prasmēm, arī es to nebiju mācījusies, vien tik cik bija pieredze organizatoriskā darbā un izpratne par lietu virzību, kas veidojās laikā, kad strādāju par dekāna vietnieci no 1989. līdz 1997. gadam. Lieliska un spēcinoša bija arī “mana” laika dekānu komanda, ko kopā turēja Pēteris Bušmanis, ko vēl vairāk stiprināja dalība Mednieku kolektīvā kā dzinējiem. Enerģiju deva dalība vidējās paaudzes deju kolektīvā "Ritums" un vēlēšanās visu paveikt iespējami labi.

Otrs lielais darbs bija studiju programmas "Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā" īstenošana Limbažu filiālē. Pirmajos trīs gados uzņēmām ap 80 studēt gribētājus, strādājām paralēli trīs grupās. Joprojām esmu pateicīga kolēģiem, kuri ik sestdienu agrā rīta stundā sāka ceļu uz Limbažiem, lai visas dienas garumā čakli strādātu un mājās atgrieztos tumšā vakara stundā. Pirmie Limbažu filiāles absolventi savu veikumu svinēja Igates pilī, pateicības vārdi un absolventu prieks nav aizmirstams.

Ik gadu fakultātē notika zinātniski praktiskā konference par lauksaimniecībai aktuāliem jautājumiem zinātnieku skatījumā, bet manā vadībā 2002. gadā notika starptautiskā zinātniski praktiskā konference "Bioloģiskās lauksaimniecības zinātniskie aspekti" ar referentiem no Latvijas un astoņām ārvalstīm, kas profesoru Daini Lapiņu un kolēģus rosināja sākt speciālā kursa bioloģiskajā lauksaimniecībā izveidošanu. Par Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāju kļuvu 2022. gadā. Sadarbība ar nozari un Zemkopības ministrijas kolēģiem daudz palīdzēja arī fakultātes popularitātes un nozīmes stiprināšanā.

Darbs ikdienā bieži ieilga līdz vēlai vakara stundai, vadīt kolektīvu ar daudz izcilām personībām nebija joka lieta, tomēr lepnums un gandarījums par kopīgi paveikto fakultātes vēsturē ir saglabājies. Dekānes pirmajā amata gadā universitātes mērogā uzvarējām mācībspēku sporta dienā, Ziemassvētkus svinējām piesnigušā mežā, uz kuru mūs kamanās aizvizināja Guntis Rozītis ar Mušķu zirgiem, kā arī daudzi citi kopā būšanas brīži veidoja šo fakultāti par īpašu.

Mans dekānes pilnvaru laiks beidzās līdz ar jubilejas svinībām "140 gadi lauksaimniecības izglītībai" un absolventu salidojumu.

Profesore Daina Kairiša (dekāne no 01.09.2003.-31.08.2010.)

Mana ievēlēšana fakultātes dekāna amatā bija likteņa vadīta un fakultātes kolektīva īstenota. Apzinājos, ka dekāna mantijas uzvilkšana nav tikai liels gods, bet arī milzīga atbildība. Mirkli šaubījos vai man būs tik daudz spēka, lai šo atbildību nestu. Pateicoties kolēģu atbalstam un studentu enerģijai, kopīgi izdevās to paveikt.

Katra diena šajā amatā nesa jaunus pārbaudījumus un atklājumus, no cita skatu punkta iepazinu līdzcilvēkus, arī sevi. Darba bija ļoti daudz, esošo studiju programmu akreditācija, jaunu studiju programmu veidošana, tādu kā "Hipoloģija" un 1. līmeņa profesionālā studiju programma "Zootehnika", kas gan nepiedzīvoja ilgus gadus. Limbažu filiāles slēgšana, studentu skaita samazināšanās rezultātā to uzturēt vairs nebija ekonomiski izdevīgi. Pāreja uz jauno stipendiju piešķiršanas politiku – tikai daļai, sekmīgākajiem. Sarunas ar Zemkopības ministriju par subsīdiju stipendijām studentiem, kuri noslēdza līgumu ar potenciālo darba vietu, to iedibināšana. Diskusijas ar darba devējiem par speciālistu nepieciešamību un lauksaimniecības izglītības popularizēšanu. Studentu un mācībspēku braucieni uz vidusskolām, lai iepazīstinātu ar studiju iespējām fakultātē.

Mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā un 2008. gada finanšu krīze. Tas bija ļoti grūts laiks ar nepopulāriem lēmumiem - samazinātu finansējumu, mācībspēku un darbinieku slodžu un pat štatu samazināšanu. Tumšās dienas mijās ar gaišajām. Bija arī prieka pilni brīži, kopīga svētku svinēšana, braucieni ekskursijās un absolventu salidojumi. 

Zeme ir pamats, to citur aiznest nevar, tā ir te – Latvijā un tā ir jāapsaimnieko gudri. Lai prieka pilni svētki un atkalredzēšanās, lai lauksaimniecības izglītībai saules mūžs!

Zinta Gaile (dekāne no 01.09.2010. līdz 31.08.2020.)

Dekānes amatā aizvadīju 10 gadus, kas neatkarīgās Latvijas laikā ir rekords fakultātē. Tas bija ļoti saspringts, dažādiem notikumiem bagāts, un tajā pašā laikā arī ļoti interesants laiks manā dzīvē. Dekāna amats saistās ar daudzu dokumentu izstrādi: stratēģijas, plāni, atskaites, pašvērtējuma ziņojumi un ar to visu jānodarbojas ikdienā, kas dažkārt šķiet birokrātijas pilna, bet bija arī gandarījuma pilni brīži.

Jau tūlīt pēc stāšanās amatā 2010. gadā kopā ar kolēģiem bija intensīvi jāstrādā, lai izveidotu jaunu, tā saucamo "lietussarga tipa" pamatstudiju programmu, jo iepriekšējā akreditācijā bija dots šāds ieteikums. Paātrinātā tempā izveidojām un licencējām profesionālā bakalaura studiju programmu. Šo programmu absolvējot, jaunieši iegūst profesionālā bakalaura grādu lauksaimniecībā un vienu izvēlēto profesionālo kvalifikāciju (agronoms ar specializāciju laukkopībā vai agronoms ar specializāciju dārzkopībā, vai ciltslietu zootehniķis, vai lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs). Tas prasīja arī tik pat intensīvu darbu pie profesijas standartu aktualizācijas. Bet ar kolēģu atbalstu un iesaisti viss izdevās. Šī programma pavēra iespēju arī citas prasības izpildei – varējām pāriet uz vienas – akadēmiskās – maģistra studiju programmas īstenošanu. Rezultātā fakultātē īstenojām visu trīs līmeņu programmas, pa vienai katrā līmenī, kam visām nosaukums bija un ir "Lauksaimniecība". Mana dekānes termiņa izskaņā fakultātei tikai izvirzīta prasība - izveidot akadēmiskā bakalaura studiju programmu angļu valodā, kurā varētu studēt citu valstu jaunieši. Programmai "Sustainable Agriculture" licence tika izsniegta 2020. gada 10. martā.

Cita atmiņā paliekoša aktivitāte bija fakultātes zinātniski - praktiskās konferences (februārī) regulāras norises atjaunošana. Konferences ikgadējs darbs atsākās ar 2012. gadu. Kā darvas piliens manā dekāna darbības laikā atmiņā paliks starptautiskā zinātnes izvērtēšana 2012. gadā, kad saņēmām vērtējumu 2 (apmierinošs vietējais spēlētājs), jutāmies nesaprasti un nenovērtēti, bet, kad atjēdzāmies, tad daudz strādājām, lai sniegumu uzlabotu.

Protams, atmiņā paliks studenti – galvenais mūsu darba dzinējspēks –  ar savu azartu, lauku un dabas mīlestību, arī ar slinkumu dažkārt – tādi, kādi jaunieši ir visos laikos. Piedzīvoti jauki Azemitologa svētki un Agronomu dienas, kopā stādīti koki Likteņdārzā, svinēti izlaidumi un izdzīvota ikdiena, kurā netrūka ne prieku, ne bēdu.  Kopā 2013. gadā iedibinājām fakultātē studentu balvu mācībspēkiem "Zelta Pildspalva".

Būdama dekāne, es aktīvi iesaistījos "cīņā" par universitātes nosaukuma saglabāšanu, ko kopā ar kolēģiem no citām fakultātēm izdevās panākt 2015. gadā.

Pateicos visiem kolēģiem, ar ko kopā strādāju, it īpaši visiem fakultātes metodiskās komisijas locekļiem, bez kuru atbalsta sekmīgu dekāna darbu nevaru iedomāties.