LBTU absolvente Viktorija Pavļiva savu zināšanu "pūru" papildina ar jaunām karjeras konsultēšanas metodēm

Viņa ir dzimusi un augusi Pļaviņās, bet šobrīd jau gandrīz trīs gadus par savu mājvietu sauc Rīgu. No sākumskolas līdz 12. klasei mācījās tagadējā Pļaviņu vidusskolā, kur pastiprināta interese bija par informātiku un matemātiku. Viktorijai piemīt analītiskā domāšana, kas pierādījās stundās, kad viņa centās "uzlauzt cietos riekstus". Par skolas laiku atminas: "Tāpat sirdij tuvs vienmēr bija sports, jo paralēli mācībām es apmeklēju sporta skolu, piedalījos gan biatlona, gan vieglatlētikas sacensībās, taču veselības problēmu dēļ bija jāatsakās no sportošanas. Kopš 7. klases man iepatikās angļu valoda, to apguvu arī brīvajā laikā pašmācības ceļā." Viņa atceras, ka 9. klasē angļu valodas stundās varēja neapgūt mācību vielu kopā ar klasesbiedriem, bet pildīt sarežģītākus uzdevumus. Viktorijai bija vēlme veidot savu profesionālo karjeru saistītu ar angļu valodu, apsverot iespēju kļūt par tulku vai angļu valodas skolotāju.

Absolvente vienmēr ir bijusi atbildīga un centās sasniegt izvirzītos mērķus, ko palīdzēja gan sporta skolotājs, gan viņas ģimene: "Liels paldies noteikti būtu jāsaka manam sporta skolotājam un trenerim Pļaviņās, jo laikā, kad trenējos, tad skolotājs man iemācīja disciplīnu un nepadoties, kad liekas, ka spēki ir izsīkuši. Šī "ieaudzinātā" stratēģija palīdz man arī šodien, kaut arī ir pagājuši vairāki gadi. Viennozīmīgi liels atbalsts nācis no ģimenes, kura gan motivēja, gan bija kā dzinulis. Tētis vienmēr teica, ka izglītība ir prioritāte - jāmācas tālāk, jāpaplašina savas zināšanas un redzesloks."

Pēc vidusskolas absolvēšanas Viktorija ieguva profesionālo bakalaura grādu izglītībā un sociālā pedagoga kvalifikāciju. Viņa bakalaura studiju ietvaros piedalījās arī Erasmus+ mobilitātē, kur izgāja studiju praksi un arī pēcdiploma praksi Klaipēdā. Lai gan Viktorija sākotnēji nebija plānojusi atsākt studijas, bet pēc trīs gadu pārtraukuma, uzsākot darba gaitas kā jaunatnes lietu speciālistei, viņa saprata, ka jauniešiem ir nepieciešams atbalsts ar karjeru saistītajos jautājumos. "Pētīju studiju iestādes un iespējamos kursus, lai pēc iespējas veiksmīgāk sniegtu jauniešiem šo atbalstu. Mani meklējumi apstājās pie LBTU studiju programmas "Karjeras konsultants". Iepazinos ar pieejamo informāciju un kursu aprakstu, sapratu, ka tas ir tieši tas, ko es meklēju," par studiju izvēli stāsta Viktorija.

Lai iegūtu profesionālā maģistra grādu izglītības zinātnē un karjeras konsultanta kvalifikāciju, V. Pavļiva savu noslēguma darbu izstrādāja par brīvprātīgo darbu jauniešu karjeras izvēles motivācijā. Viņa izvēlās šo tēmu, jo darbā bieži novēroja, ka jaunieši pamet mācību iestādes un maina darba vietas. "Runājot ar viņiem, noskaidroju, ka vairums gadījumi ir saistīti, jo izvēlētā profesija nav piemērota. Vēlējos pētīt, saprast un piedāvāt brīvprātīgo darbu kā alternatīvu, lai pirms lēmuma pieņemšanas, jaunietim būtu iespēja pārliecināties vai izvēlētā joma / profesija ir viņam piemērota. Rakstot darbu un veicot pētījumu, secināju, ka brīvprātīgais darbs noteikti var tikt izmantots kā viena no metodēm, lai jaunietis sevi izprastu (savas vēlmes, intereses, spējas) un iepazītu "darba dzīvi", kā arī dažiem tā ir iespēja iegūt pirmo darba pieredzi."

Stāstot par noslēguma darba rakstīšanu, Viktorija dalās ar vērtīgām atziņām, kas noteikti noderēs ikvienam studentam: "Darba rakstīšana veicās ļoti raibi. Lielākā kļūda un ieteikums citiem darbu rakstītājiem – saglabāt darba versijas dažādās vietās datorā, e-pastā vai "Google" diskā. Man bija liels pārdzīvojums, kad martā pazaudēju savu maģistra darbu un to vairs nebija iespējams atgūt. E-pastā bija saglabājusies vien vecā maģistra darba versija, dati no aptaujām, intervijām un pētījuma, bet aprakstošā, secinošā un maģistra darba pirmā daļa bija pazudusi. Lai gan vēlējos padoties, jo neticēju, ka spēšu līdz aprīlim uzrakstīt, tomēr liels atbalsts bija no noslēguma darba vadītājas Annas Bičkovskas un pasniedzēja Jāņa Pāvulēna, kuri stimulēja cīnīties līdz galam. Protams, tas periods nebija iedomājams bez emocionālā atbalsta no kursa biedriem, kolēģiem, ģimenes un draugiem, jo viņi ļāva saskatīt gaismu tuneļa galā. Jāpiebilst, ka maģistra rakstīšanas laikā nomainījās arī maģistra darba vadītāja, kas ieviesa arī savas korekcijas, jo skatījums uz tēmu un vadlīnijām bija cits."

Atskatoties uz studiju procesu, absolventei ir grūti noticēt, ka šogad ieguva augstākās izglītības diplomu. "Ir sajūta, ka pavisam nesen bija tikai septembris, kad kopā ar kursa biedriem uzsākām studijas. Visu studiju laiku mēs viens otru atbalstījām, palīdzējām un motivējām," tā Viktorija. Studiju laikā viņa ir ieguvusi teorētiskās, praktiskās zināšanas un iemaņas, kas noder ikdienā: "Tāpat esmu uzzinājusi par dažādām pieejām, lai jauniešiem paskaidrotu un "ievadītu" viņus domāt par sevi, par savām interesēm, kā arī spējām analizēt pašiem sevi. Protams, būšu savā "pūrā" paņēmusi dažādas karjeras konsultēšanas metodes."

Uzsākot studiju gaitas, vēl nebija zināms, ka arī maģistra studiju absolventiem var tikt piešķirts diploms ar izcilību. Uzzinot par to, Viktorija bija patīkami pārsteigta: "Vienmēr darīja visu pēc vislabākās sirdsapziņas un savu spēju ietvaros. Jādara viss, ko spēj izdarīt, bet ja kaut ko nespēj, tad arī tas ir labi, jo esi centies un darījis visu iespējamo, lai to sasniegtu - tas dzīvē arī daudz ko iemāca."

Noslēgumā Viktorija Pavļiva skaidro, ka ir jāplāno, bet uz plāniem nav jāpaļaujas un nav jāpieturas pie tiem, jo var vienmēr ieviesties dažādas korekcijas, kā arī tos var ietekmēt dažādi apstākļi. "Es noteikti vēlos iegūtās un pilnveidotās zināšanas pielietot darbā ar jauniešiem. Par nedaudz tālāku nākotni šobrīd ir grūti spriest, jo man patīk mācīties, gūt jaunas zināšanas, pieredzi un, protams, ir doma gan par doktorantūru, gan arī par vēl viena maģistra grāda iegūšanu citā jomā, bet pagaidām nesteidzos  ar konkrētiem termiņiem. Varbūt students būšu jau šī gada septembrī, varbūt tikai pēc gada."