LBTU zinātnieki meklē risinājumus, kā palīdzēt lauksaimniekiem
Spiediens uz lauksaimniecību no sabiedrības puses ir stiprs, un tas mudina arī zinātniekus meklēt risinājumus, kā efektīvi izmantot resursus, kas Latvijā doti, kā saražot pārtiku, vienlaikus saglabājot planētu un neapēdot zemeslodi, konferencē "Zinātnes un inovāciju nozīme lauksaimniecībā" uzsvēra Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Lauksaimniecības fakultātes Dzīvnieku zinātņu institūta direktore un vadošā pētniece Diāna Ruska.
Konference norisinājās LBTU, piedaloties deputātiem no Jelgavas un Dobeles novadiem. Zinātnieku atziņas konferencē uzklausīja arī dažādu lauksaimnieku organizāciju un uzņēmumu pārstāvji.
LBTU Lauksaimniecības fakultātes Dzīvnieku zinātņu institūta direktore un vadošā pētniece Diāna Ruska uzstājās ar prezentāciju "Zinātniskā pētniecība lauksaimniecībā: aktualitātes un nākotnes perspektīvas". Viņa klātesošos iepazīstināja ar pašlaik nozīmīgākajiem pētījumu projektiem, pie kuriem strādā universitātes zinātnieki.
LBTU Augu aizsardzības zinātniskā institūta "Agrihorts" vadošais pētnieks entomoloģijā Jānis Gailis pastāstīja par augu aizsardzības izaicinājumiem tuvākajā desmitgadē. Kā vienu no izaicinājumiem augu veselības aizsardzībā, ar kuru neizbēgami sastapsimies, viņš minēja jaunu kaitīgo organismu parādīšanos, jo daba dažādu faktoru ietekmē nemitīgi mainās. Klimata izmaiņas nosaka mikroorganismu un citu dzīvu būtņu populāciju migrēšanu, un arī mēs jau novērojam, ka ienāk jaunas sugas, un dažas no tām rada būtiskus postījumus Latvijā audzētajiem kultūraugiem.
Kā vienu no piemēriem J. Gailis minēja plūmju tinēju, kas pašlaik ir viens no būtiskākajiem kaitēkļiem plūmju dārzos, bet pirms 2000.gada Latvijā nebija sastopams. Arī jaunos kultūraugus "Agrihorts" pētnieks uzskaitīja pie izaicinājumiem, jo mēs neko nezinām par šiem kultūraugiem Latvijas apstākļos. Piemēram, daudzu iecienītie sparģeļi. "Mēs varam paņemt mācību grāmatu, varam lasīt zinātnisku žurnālu, lai uzzinātu, kas sparģelim kaiš Vācijā vai Nīderlandē, kas viņu tur grauž, kas viņā parazitē, bet Latvijā ir cita vide, citi apstākļi," uz riskiem norādīja J. Gailis.
Viņš norādīja, ka politisks izaicinājums būs no Briseles virzītie rīkojumi samazināt sintētisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu bez iedziļināšanās, kuri augu aizsardzības līdzekļi būtu mazāk jālieto un kādās situācijās, vienkārši noteiktu nosakot procentu skaitu samazinot lietojumu.
LBTU Lauksaimniecības fakultātes dekāne Dace Siliņa informēja par zināšanu lomu mūsdienu lauksaimniecībā. Viņa atgādināja, cik moderna mūsdienās ir lauksaimniecība – nozarē izmanto precīzās tehnoloģijas, iekārtas un agregātus, kas aprīkoti ar dažādiem sensoriem, ir slaukšanas roboti un citas iekārtas, izmanto arī meteodatus un aplikācijas, kas ir kā atbalsts lēmumu pieņemšanā un efektivizē saimniekošanu.
D. Siliņa uzsvēra, ka ilgtspējīga lauksaimniecība apvieno trīs galvenos mērķus – vides veselību, sociālo vienlīdzību un ekonomisko rentabilitāti. Ir ļoti daudz definīciju par lauksaimniecību, tai skaitā, ka "lauksaimniecība ir māksla un zinātne par augsnes apstrādi, kultūraugu un dzīvnieku audzēšanu. Kaut lauksaimniecību mēdz dēvēt arī par mākslu, nedrīkstam aizmirst, ka tas ir arī bizness, kurā ir svarīgi gūt ienākumus un to var panākt, ja ir pietiekoša bagāža ar zināšanām."
"Mums ir jāapmierina pašreizējās vajadzības, neapdraudot nākamo paaudžu iespēju apmierināt savas vajadzības. Ik pa laikam mums pašiem, ne tikai lauksaimniekiem, bet arī sabiedrībai vajadzētu atcerēties, ka dabas resursus esam aizņēmušies no saviem bērniem, mazbērniem. Varbūt tad nebūtu tādu uzbrukumu lauksaimniekiem no sabiedrības," teica Lauksaimniecības fakultātes dekāne D. Siliņa.
Raksta un galerijas fotogrāfijas no LETA.
