LBTU pētnieki, ainavu arhitekti un pašvaldību pārstāvji gūst pieredzi par ilgtspējīgu dabas resursu pārvaldību Igaunijā un Somijā (INT18)
No šī gada 30.jūlija līdz 3.augustam Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta "Zaļais centrs zināšanu pārnesei, atbalstot iniciatīvas un paaugstinot sabiedrības informētību" (Green hub LVIII-063) ietvaros norisinājās pieredzes brauciens uz Somiju un Igauniju, kura mērķis ir paaugstināt pašvaldību darbinieku, ainavu arhitektūras profesionāļu un akadēmiskā personāla zināšanas par ilgtspējīgu dabas resursu pārvaldību dažādu iniciatīvu un sabiedrības izpratnes veicināšanas aktivitāšu kontekstā.
5 dienu brauciena laikā eksperti no LBTU un Rēzeknes pašvaldības iepazina gan Latvijas (Salacgrīvas un Valkas), gan Igaunijas (Pērnavas, Tallinas un Tartu), gan Somijas (Helsinku un Tamperes) labās prakses piemērus no dažādām teritorijām, kuras vieno ilgtspējīga pieeja plānošanā - ūdens teritoriju atjautīga un ilgtspējīga izmantošana, plūdiem adaptīvs dizains, jumta terases ar urbānajiem dārziem, mazu upīšu atjaunošana virszemē un to atgriešana dabiskajā tecējumā, lietus dārzi un bioievalkas u.c.. Visi apskatītie objekti veido kvalitatīvu ārtelpu ikvienam iedzīvotājam un viesiem, uzlabojot mentālo veselību, veicinot līdzdalību un atbildību par apkārtējo vidi.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.
Pieredzes brauciens sākās ar Salacgrīvas kultūras nama teritoriju un promenādi netālu no tā, kur izveidota kvalitatīva publiskā ārtelpa ar mūsdienīgiem dizaina elementiem un Pērnavas golfa laukumu “Pärnu Bay Golf Links”, kas izveidots tiešā jūras krastā un ir pirmais šāda veida golfa laukums Baltijas valstīs.
Helsinku apkārtnē tika apmeklēti zaļie jumti un terases ar urbānajiem dārziņiem (Greenest of Green block, Urban Environment House); dabiskas ūdensteces un zaļās zonas (Tikkurilankoski, Monikonpuro teritorija Espoo) teritorija, kur izmantots plūdiem adaptīvs dizains (Vermonniitty ja Majurinpuisto, Hatsinanpuisto) u.c.. Tamperes apkārtnē galvenais uzsvars apmeklētajiem objektiem bija uz lietusūdeņu apsaimniekošanas sistēmām (dīķi, bioievalkas, lietus dārzi) kā publiskās ārtelpas daļu Vuores apkaimē; nelielu upīšu atgriešana dabiskā tecējumā, iedzīvinot gan pašu upi, gan arī tās krastus; un Tamperes jaunā publiskā ārtelpa, kur, slēdzot divas joslas satiksmei, uz tilta izveidota mūsdienīga un multifunkcionāla telpa pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.
Tallinā un tās apkārtnē tika apmeklēts jauns dzīvojamais rajons tiešā jūras un ostas tuvumā, kur saglabāta piekļuve jūrai, kā daļa no publiskās ārtelpas. Kā arī 1,7 km garā Reid tee promenāde Tallinā iedvesmas objekts, kā pilsētvidē izmantot jūras krastu veidot kvalitatīvu publisko ārtelpu ar labiekārtojuma elementiem (atpūtas zonas, rotaļu un sporta laukumi, veloceliņi, vides objekti), kuri vienlaicīgi veidoti arī kā vietas atpazīstamības elementi. Interesanta pieredze gūta Viimsi apkārtnē, kur izmantoti dažādi materiāli un eksperimentēts ar autostāvvietu ilgtspējīgāku lietošanu un to pielāgošanu plūdu radītajiem riskiem, padarot tos par daļu no plūdu risku mazinātājiem, nevis cēloņiem.
|
|
Ekspedīcijas noslēdzošajā dienā iegriezāmies Tartu, kur pēdējos gados aktīvi attīsta Emajegi upes krastu teritorijas, neaizmirstot gan par ekoloģisko pusi, gan par iedzīvotājiem un viesiem. Atgriežoties Latvijā, pēdējais pieturas punkts Valkā, kur robežupes parkā izveidotas šūpoles kā saikne starp divām valstīm, kā simbols mūžīgai kustībai.
|
|
