LBTU mācībspēki gūst pieredzi par ilgtspējīgu skolēnu ēdināšanu Zviedrijā
Lai gūtu priekšstatu par ēdināšanas pakalpojuma organizēšanu pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Uztura katedras mācībspēki devās pieredzes apmaiņas braucienā, apmeklējot Uztura nodaļu Soderteljes pašvaldībā Zviedrijā. Vizīte notika G11 projekta ietvaros.
Tikšanās laikā Soderteljes pašvaldības Uztura nodaļas vadītāja Sara Seing prezentēja pārstāvētās nodaļas darbības pamatuzdevumus un paveikto izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojuma organizācijā. "Kopš 2010. gada Sēderteljes pašvaldība Zviedrijā piedāvā valsts skolu pusdienas, kas ir veselīgas skolēniem un planētai. Iniciatīva ir pazīstama kā Uzturs zaļai planētai (Diet for a Green Planet) un tās pamatmērķis ir nodrošināt pusdienas visiem bērniem. Šī maltīte ir integrēta skolas mācību programmā un ir lielisks izglītojošs līdzeklis ilgtspējas jautājumu apgūšanā. Izglītības pakalpojuma nodrošinājums ir cieši sasaistīts ar vietējo reģionālo īstermiņa un ilgtermiņa pārtikas sistēmu stratēģiju, tādējādi stiprina vietējo uzņēmējdarbību, lauksaimniecības nozari un reģiona pašpietiekamību. Produktu iegāde tiek balstīta uz sezonas vietējo un nacionālo ražotāju piedāvājumu, 70% bioloģiski audzēti produkti," tā S. Seing.
Jāatzīmē, ka Zviedrijas vadlīnijas skolu ēdināšanā balstās uz augu izcelsmes pārtiku, turklāt tikai vienu vai divas reizes nedēļā (10%) tiek piedāvāts gaļas vai zivju ēdiens. Izglītības iestāžu ēdināšana netiek balstīta uz uzturvērtības kalkulēšanu, bet vērsta, lai bērni saņemtu un labprāt ēstu pilnvērtīgu maltīti. Ēdiena izsniegšana tiek organizēta bufetes veidā.
Diskusijā ar izglītības iestāžu restorānu vadītāju un šefpavāriem Uztura katedras mācībspēkiem bija iespēja uzzināt par organizatoriskiem jautājumiem un ēdienkartes plānošanu: "Mums bija svarīgi izprast par kontroles mehānismiem un kontrolējošām iestādēm. Taču zviedru kolēģiem tas raisīja neizpratni, jo, ja tiek strādāts atbilstoši vadlīnijām, tad nav nepieciešama tik stingra uzraudzība. Šefpavāriem ir atvērtāka iespēja vēlamo produktu iegādē," stāsta LBTU vadošā pētniece Rita Riekstiņa - Doļģe.
Apmeklējot izglītības iestāžu restorānus, bija iespēja apskatīties un nogaršot pirmskolas, kā arī skolas ēdienu piedāvājumu. Kā skaidro LBTU mācībspēki: "Mums pārsteigumu radīja, ka bufetes veida ēdināšana ir arī bērniem no trīs līdz četru gadu vecumam. Viņiem ļauj pašiem izvēlēties maltīti un uzlikt to no bufetes termotraukiem. Audzinātājas ir klātesošas un atbalstošas, bet ļauj arī bērniem izpausties. Uz jautājumu, kā tiek veicināts, ka bērni ēd veselīgu ēdienu, šefpavāre stāstīja, ka ir patstāvīgā dialogā ar bērniem un lēnām tiek integrēts arvien vairāk dārzeņu, pākšaugu ēdienos. Turklāt bērni labprāt tos ēd. Pārsteigums arī bija pašizceptā maize, ko mums nav nācies redzēt Latvijas izglītības iestādēs. Skolu ēdienkartē pārsteidza arī ar plašo dārzeņu ēdienu piedāvājums, kur obligāti vienam ēdienam ir jābūt no pākšaugiem, šoreiz tie bija pelēko zirņu salāti. Mēs pārliecinājāmies, ka sagatavotais ēdiens ir garšīgs, pievilcīgs un veselīgs. Ēdienkartes sastādīšana tiek balstīta uz veselīga uztura ieteikumiem un ilgtspējas principiem."
Pēc vizītes Zviedrijā LBTU mācībspēki dalās ar gūtajām atziņām un uzsver, ka ir jāveido uz skolēnu centrētu skolu ēdināšanas programmu, akcentējot pilnvērtīgu maltīti ar izvēles iespējām, ņemot vērā mūsdienu skolēnu ēšanas paradumus, jānodrošina skolēnu izglītošanu veselīga un ilgtspējīga uztura jautājumos, īstenojot praktiskas aktivitātes, lai stiprinātu iegūtās zināšanas, tāpat jāveicina lielāku reģionālo lauksaimnieku un vietējo pārtikas ražotāju iesaisti skolu ēdināšanas programmās, izveidojot birokrātiski nenoslogotu iepirkumu modeli, kā arī nepieciešams decentralizēt skolu ēdināšanas programmas jautājumu, padarot to elastīgāku, ar lielāku lemšanas un atbildības funkciju deleģēšanu pašvaldību līmenī.