Klimata un enerģētikas ministrija viesojas Jelgavā
19. maijā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU, iepriekš LLU) Meža fakultāte organizēja semināru "Pētījumi un labās prakses piemēri klimata un enerģētikas politikā", kurā piedalījās Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) ministrs Raimonds Čudars un viņa kolēģi. Vizītes laikā ministrija iepazinās ar universitātes zinātniskajām laboratorijām, klimata un enerģētikas risinājumiem, urbāno meža daudzveidību, meža nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā, Jelgavas pils energoefektivitātes projekta īstenošanu un citām aktuālām nozares tēmām.
Atklājot semināra aktivitātes, AS "Latvijas Valsts meži" Zemgales reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Zitāns klātesošos informēja par klimata un enerģētikas risinājumiem viņa pārstāvētajā uzņēmumā, bet pēc tam sekoja tikšanās aģentūrā "Meža pētīšanas stacija", kuras uzdevums ir apsaimniekot valsts zinātniskās izpētes mežus pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā.
Līdztekus tam dalībniekiem bija iespēja ar KEM Valsts sekretāra vietnieka klimata politikas jautājumos Dagni Dubrovski, LBTU Meža fakultātes dekānu Linardu Siseni un aģentūras "Meža pētīšanas stacija" direktora vietnieku Uvi Dambergu iepazīt urbāno mežu daudzveidību, diskutēt par meža nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā, kā arī uzzināt par meža mākslīgās atjaunošanas niansēm un praktisko iemaņu apguvi meža atjaunošanā, stādot parasto priedi.
Turpinājumā ministrijas darbinieki apmeklēja atjaunoto Jelgavas pili - Baltijas lielāko baroka pērli, kas šogad atzīmē 285 gadu jubileju. Pilī muzeja vadītāja Ginta Linīte dalījās pieredzē par Jelgavas pils energoefektivitātes paaugstināšanas projekta realizāciju, kā laikā tika izbūvēta ventilācijas sistēma, uzstādot rekuperācijas sistēmu, kas nodrošina kvalitatīvu gaisa apmaiņu, tāpat norisinājās pils fasādes atjaunošanas darbi un vairāku pils telpu vienkāršotas renovācijas, lai tās veidotu modernu studiju un zinātnes infrastruktūru. Ekskursijas noslēgumā viesi apskatīja Kurzemes un Zemgales hercogu kapenes, kas ir lielākā šāda apbedījumu vieta Latvijā. Tajās atrodas 21 metāla sarkofāgs un deviņi koka zārki, kuros no 1569. līdz 1791. gadam apglabāti 24 Ketleru dinastijas un seši Bīronu dinastijas pārstāvji.
Semināra izskaņā ministrija viesojās arī LBTU Meža fakultātes Kokapstrādes katedrā, Starpnozaru zinātniskajā un SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts" laboratorijās. Šajās aktivitātēs piedalījās arī LBTU zinātņu prorektore Irina Arhipova, Meža fakultātes dekāna vietnieks zinātnes jomā Edvīns Grants un MEKA direktors Andrejs Domkins.
Jāatzīmē, ka Starpnozaru zinātniskā laboratorija tika atklāta aizvadītā gada septembrī un tā kalpo kā zināšanu pārneses tilts starp zinātni, izglītību un industriju, turklāt tai līdzīgas Latvijā nav. Laboratorija vienlaikus ir ne vien vieta, kur īstenot pētniecību, bet arī izglītojošs centrs sabiedrībai. Savukārt studentiem tā ir iespēju studiju procesā izmantot mūsdienīgās tehnoloģijas un inovācijas, bet mācībspēkiem strādāt vidē, kas sekmē jaunu ideju veidošanos un pilnveido kompetences.
Meža fakultāte ir viena no senākajām LBTU fakultātēm, kas īsteno pamatstudiju programmas - "Mežinženieris", "Mežzinātne" un "Kokapstrāde", maģistra studiju programmas - "Koksnes materiāli un tehnoloģija" un "Mežzinātne", kā arī doktora studiju programmas - "Koksnes materiāli un tehnoloģija" un "Mežzinātne". Turklāt šī fakultāte ir vienīgā Latvijā, kur visās bakalaura līmeņa programmās studējošajiem obligāts ir kurss "Pamatzināšanas valsts aizsardzībā". Kursa laikā studējošie tiek iepazīstināti ar valsts militārās aizsardzības pamatprincipiem, pilsoņa pienākumiem militāra valsts apdraudējuma gadījumā un gūst ieskatu militārajās pamatiemaņās. Nodarbības studentiem bieži vada arī vieslektori, tostarp toreizējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks, LBTU Goda doktors Uldis Biķis, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns un ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
