Par godu lauksaimniecības augstākās izglītības 160. jubilejai apskatāma izstāde
2023. gadā aprit 160 gadi, kopš lauksaimniekiem Latvijas teritorijā ir iespēja iegūt augstāko izglītību. Atzīmējot šo notikumu, Jelgavas pils muzejā līdz 2. maijam apskatāma izstāde "Uzskates līdzekļi lauksaimniecības studiju procesā", ko organizē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU, iepriekš LLU) Lauksaimniecības fakultāte. Izstādes atklāšana plānota 26. aprīlī plkst. 9.00.
Izstādes ekspozīcijā ir atspoguļoti dažādi uzskates līdzekļi, tostarp – mācību grāmatas par dārzkopību, augļu un ogu dārzu ierīkošanu un kopšanu, laukkopību, zemkopību un citiem lauksaimniecības tematiem, mācību līdzekļi - dažādi rīki, instrumenti, aprīkojumi, kā arī plakāti, ko veidojuši gan mācībspēki, gan studenti, attēlojot studiju tēmas, projektus, izpētes rezultātus un noslēguma darbus. Tāpat nozīmīga loma ekspozīcijā ir fotogrāfijām, kurās parādīts fakultātes studiju process, pasākumi un citi nozīmīgi notikumi, tāpat apmeklētāji var iepazīties ar dažādiem dokumentiem, kas cieši saistīti ar ikdienas darbu, studiju procesu un citām aktualitātēm.
Lauksaimniecības augstākās izglītības attīstības ceļš ir bijis nopietnu pārmaiņu pilns. Tās pirmsākumi meklējami 1862. gadā, kad tika nodibināts Rīgas politehnikums un jau 1863. gadā tajā izveidoja Lauksaimniecības nodaļu. Vēlāk tā nonāca jaundibinātās Latvijas Universitātes sastāvā Rīgā, līdz 1938. gadā Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis izsludināja likumu "Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Satversme" un par lauksaimniecības augstākās izglītības mājvietu kļuva Jelgava ar divām fakultātēm – Lauksaimniecības un Mežsaimniecības.
Otrā pasaules kara laikā un pēc tā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija īslaicīgi tika pārcelta uz Rīgu, jo Jelgavas pils tika nopostīta, taču kopš pils atjaunošanas līdz pat šodienai tā atrodas Jelgavā. Tā kā tobrīd lauksaimnieciskā ražošana un lauku vide piedzīvoja būtiskas pārmaiņas, pieauga pieprasījums pēc speciālistiem ne vien lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, bet daudzās citās saistītajās nozarēs, akadēmijā izveidojās jaunas fakultātes ar izteiktu inženiertehnisku specializāciju.
Tāpat liels pienesums lauksaimniecības izglītības attīstībai bija 1904. gadā, kad izmēģinājumiem un apmācībām ieguva toreizējo Vecauces muižu, savukārt 1959. gadā izveidoja ZMC "Mušķi" un 1968. gadā ierīkoja lauku izmēģinājumu vietu Pēterlaukos.
Līdz pat mūsdienām toreizējā akadēmija un tagadējā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ir spējusi saglabāt daudznozaru universitātes identitāti. Lai gan sākotnēji tā veidojusies no vienas nozares, tās augšanas process 160 gadu laikā ir parādījis lauksaimniecības starpdisciplināro dabu un nepieciešamību mainīties.
Šodien lauksaimniecības augstākās izglītības pēcteči ir visa universitāte, bet vistiešāk tie studiju virzieni, kas pārstāvēti Lauksaimniecības fakultātē – agronomija un zootehnika. Visā Lauksaimniecības fakultātes pastāvēšanas vēsturē ir sagatavoti vairāk nekā 10 tūkstoši speciālisti. Sākuma gados absolventu skaits nebija liels un pirmie studenti bija aristokrātijas pārstāvji, jo studiju maksa bija liela un latvieši bija galvenokārt kalpu statusā. Studijas notika vācu valodā, bet no 1896. gada krievu valodā. Taču tie bija pirmie progresīvo atziņu ienesēji lauksaimniecības praksē un viņi pakāpeniski nomainīja sākumā no ārzemēm pieaicinātos mācībspēkus.
Lai atzīmētu lauksaimniecības augstākās izglītības 160. jubileju, dažādus pasākumus gada laikā organizēs Lauksaimniecības fakultāte, kas gada beigās decembrī noslēgsies ar svinīgo jubilejas Konventa sēdi.
Apmeklētāju ievērībai! Jelgavas pils muzejs apmeklētājus uzņem darba dienās no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00. Interesenti, kuri izstādi nebūs paspējuši apmeklēt līdz 2. maijam, to pēc tam varēs apskatīt Lauksaimniecības fakultātē.
