Jaunais būvniecības inženieris Krišjānis Kucins: Būvniecības nozare ir plaša un tā piedāvā neskaitāmas iespējas

Skolas gaitas Krišjānis pavadīja Madonas Valsts ģimnāzijā. Viņam patika apgūt ģeogrāfiju un eksaktos mācību priekšmetus. "Es nekad neesmu "dzinies" pēc vērtējumiem. Man bija mācību priekšmeti, kas padodas labāk, taču bija arī priekšmeti, kas ne tik ļoti labi," tā K. Kucins.

Lai arī Krišjānis pēc ģimnāzijas absolvēšanas nebija skaidri izlēmis par savu nākotnes profesiju un augstskolu, kurā vēlas studēt, bet nojauta, ka būvniecība ir gana saistoša nozare. Tā nu viņš izpētīja vairākus studiju programmu piedāvājumus un par savu studiju vietu izvēlējās Vides un būvzinātņu fakultāti Jelgavā.

Kā atminas absolvents: "Pārdomājot piedāvāto universitāšu studiju programmu plašo klāstu, nonācu pie secinājuma, ka būvniecība ir niša, kas ir ne tikai aizraujoša un nepārtrauktā attīstības procesā, bet arī noderīga sabiedrībai. Lielu lomu ieņēma, ka vēlējos savu nākotni saistīt ar koku un būvniecību. Būvniecība ir plaša, kas piedāvā neskaitāmas iespējas, tāpat svarīgi, ka šajā nozarē ikviens var atrast savu darbošanās virzienu. Ne velti man kāds paziņa teica, ka koki augs ar vai bez mums, bet būves bez mums netiks uzceltas."

Atceroties studiju laiku, viņš vienmēr uzdotos darbus veica atbildīgi, turklāt atzinīgi novērtē iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas studiju procesā, kas viņam noder arī profesionālajā karjerā. "Manuprāt, studijas universitātē dod spēcīgu mugurkaulu. Apvienojot studijas ar darbu, tu saproti, ka laiks ir ierobežots resurss un brīžiem ir jāpieņem nepatīkami lēmumi. Kad beidzas studijas, sākas citas lietas, turklāt problēmu daudzums nemainās, tās tikai maina formu. Studiju laiks parādīja un iemācīja risināt problēmas. Ja tev tās ir, tad ej, dari un risini," tā absolvents. Tāpat viņš piebilst, ka mācās neiespringt par lietām, lai gan jaunības maksimālismā šķiet, ka vajag visu paspēt, bet tā nav –  jāmāk izvērtēt prioritātes.

Krišjānis sev nebija uzstādījis kā galveno studiju mērķi – saņemt izcilības diplomu, tādējādi tas bija patīkams pārsteigums: "Es ne ģimnāzijā, ne universitātē neesmu darbus darījis tikai atzīmju dēļ, bet gan sevis dēļ. Aizstāvot noslēguma darbu, es manīju, ka manam vārdam blakus kaut kas pierakstīts. Tā ka to aizstāvēju ļoti labi, tad arī tas noteica, ka augstākās izglītības diploms būs "sarkanā" krāsā."

Kā izaicinošākos studiju priekšmetus Krišjānis izceļ tos, kas cieši saistīti ar konstrukcijām: "Lai gan tie prasa lielu piepūli, es zinu, ka mūsu specialitātē tas ir ļoti nepieciešams un uz to viennozīmīgi jāliek galvenais uzsvars. Šie studiju priekšmeti liek kustēties un domāt vairāk."

Lai iegūtu profesionālā bakalaurs būvzinātnē un ēku būvinženiera kvalifikāciju, viņš izstrādāja savu noslēguma darbu par tēmu "Daudzstāvu dzīvojamā ēka Rīgā", kā mērķis bija veikt piecu stāvu koka karkasa moduļa ēkas projektēšanu Rīgā, nosakot un risinot galvenās problēmas, kas saistītas ar ēkas projektēšanu. Jāatzīmē, ka līdz šim Latvijas teritorijā vēl nav realizēta neviena daudzstāvu koka karkasa moduļu ēkas būvniecība ar pieciem vai vairāk stāviem.

Par savu izstrādāto darbu stāsta jaunais būvniecības inženieris: "Kā viens no izaicinājumiem bija ēkas ugunsdrošības jautājumi, savukārt no būvkonstrukcijas viedokļa - ēkas telpiskā stabilitāte un formmaiņas nestspēja. Savā darbā kā īpašu uzdevumu risināju formmaiņas nestspējas nodrošināšanu ar diafragmas tipa sienām un papildus noteicu maksimālās kopējās ēkas horizontālās deformācijas no vēja iedarbēm. Tāpat es apskatīja ēkas galvenos parametrus, norobežojošās konstrukcijas un ēkas novietojumu ģenerālajā plānā, veicu siltumtehnisko aprēķinu, noteicu ēkas energoefektivitāti, kā arī izpētīju un aprakstīju iedarbes uz ēku, veicu grīdas koka siju un galeriju līmēto koka siju aprēķinu, aprēķināju nesošo sienu koka statnes un kolonnas. Veicu pamatnes nestspējas aprēķinu, kā arī citus uzdevumus."

Noslēgumā viņš secināja: "Patlaban galvenā problēma ir izmaksas, kas ietekmē daudzstāvu karkasa moduļu ēku būvniecību Latvijā. Kaut gan šobrīd darbaspēka un būvmateriālu izmaksu kāpums ir augsts, tad var rasties, ka modulārā būvniecība arī Latvijā varēs nodrošināt konkurētspējīgu cenu. Šādi tiek garantēti īsāki darbi būvprojektā un ražošana rūpnīcā palīdz nodrošināt ievērojami efektīvāku būvmateriālu patēriņu, salīdzinot ar līdzvērtīgām būvēm, kas tiek būvētas būvlaukumā."

Paralēli studijām viņš jau divus gadus strādā uzņēmumā un viņa profesionālā ikdiena saistīta ar koka karkasu moduļu būvēm. "Mēs kā inženieri strādājam klātienē, jo man svarīgi, ka ikdienā varu redzēt un izprast visus procesus klātienē, kā arī varu ērtāk komunicēt ar kolēģiem. Man būtiski ir redzēt dabā savu paveikto."

Turklāt ne mazāk svarīgi ir atrast laiku arī savai sirdslietai, kas Krišjānim ir ceļošana, kalnos kāpšana un iešana pārgājienos. "Esmu līdzautors projektam "Ciemā". Tajā mēs organizējam talkas, lai sakoptu ciematus. Pēc sakopšanas darbiem vienmēr rīkojam aktivitātes, kas saistītas gan ar kopīgu pusdienošanu, gan muzikāliem priekšnesumiem. Ir patīkami satikt ciematu vietējos iedzīvotājus, uzzināt stāstus un būt kopā ar viņiem, radot sirdssiltus pasākumus."

Domājot par nākotnes plāniem, absolvents plāno pilnveidot sevi maģistra studijās un jau rudenī atkārtoti pievienoties LBTU studentu saimei. Taču kā vēl vienu no prioritātēm viņš min, ka grib nokārt eksāmenus, lai kļūtu par sertificētu būvinženieri. "Mana ir neaprakstāma vēlme redzēt pasauli. Ikdienā ir viegli ieciklēties uz profesionālo karjeru un materiālām vērtībām, bet esmu pārliecināts, ka mums apkārt ir tik daudz pasakainu lietu, ko redzēt un izmēģināt. Man svarīgi ir gūt pieredzi un, skatoties no tagadējā viedokļa, esmu pārliecināts, ka nekad nebūšu tik brīvs kā tagad," noslēgumā saka Krišjānis Kucins.