Sociologs Alfebīns Ubaidulla Vadajs jau studiju laika iegūst stabilu pamatu savai profesionālajai karjerai

Kā nonāci LBTU?

2016. gadā absolvēju vidusskolu, bet pēc tam devos uz Turciju, lai studētu uzņēmējdarbību. Dodoties uz Turciju, īsti nebiju pārliecināts par savu izvēli un jau pēc pirmā semestra sapratu, ka izvēlētais virziens nav man saistošs. Tā kā vēlējos iegūt augstākās izglītības diplomu, tad izmēģināju veiksmi citā Turcijas universitātē, bet arī tā nebija īstā izvēle. Apdomājot situāciju, sapratu, ka vaina nav izvēlētajās universitātēs, bet gan tajā, ka pats vēl nebiju pārliecināts, kurš studiju virziens būtu piemērots man.

Atgriežoties savās dzimtajās mājās Indijā, devos uz Abū Dabī, lai apciemotu ģimeni un pārdomātu, ko es vēlos turpmāk darīt. Gribēju saprast, kas ir tas, kas man padodas, interesē un saista. Tā es nonācu pie secinājuma, ka socializēšanās ar cilvēkiem un politika ir virzieni, ko labprāt apgūtu daudz dziļāk. 

Pēc tam Googlē meklēju studiju iespējas un atradu LBTU. Izvēlētās studiju programmas piedāvātajos studiju kursos bija tieši tas, ko gribēju apgūt – pārvalde, socioloģija, politika utt.

Kā noritēja uzņemšanas process LBTU?

Pieteicos augustā. Komunikācija ar universitātes personālu sākās jau pirms tam un, tad viņi ieteica pieteikties februārī, kad norisinās jauno studentu uzņemšana pavasara semestrim. Līdz oktobrim sakārtoju nepieciešamo dokumentus un janvārī saņēmu vīzu.

Vai bija grūti iegūt izcilības diplomu? Kāda bija tava panākumu atslēga?

Par izcilības diplomu sākumā nemaz nezināju. Pie manis pienāca profesore un teica: "Alfebīn, ja tu tā turpināsi, tad varēsi iegūt "sarkano" diplomu." Tā nu es turpināju veikt uzdotos darbus atbildīgi, lekcijās vienmēr aktīvi līdzdarbojos un biju motivēts iegūt jaunas zināšanas. Svarīgi, ka izvēlētā studiju programma bija patiešām saistoša. 

Tā kā es ikdienā rūpīgi plānoju savu laiku, tad arī uzdotos darbus mēģināju izdarīt uzreiz pēc lekcijām. Mani motivēja arī futbols. Pārsvarā futbola spēles notiek nedēļas nogalēs, tādējādi es darba dienās izpildīju mājasdarbus un strādāju, lai  brīvdienās varētu atpūsties un nodoties savam hobijam.  

Pastāsti par savu noslēguma darbu!

Savā noslēguma darbu veicu pētījumu par tēmu "Alcohol consumption among the students of Latvia University of Life Sciences and Technologies / Alkohola lietošanas paradumi studentu vidū Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē". Meklējot informāciju, nevarēju atrast pārāk daudz, jo tieši šāds pētījums nebija veikts. Kaut kas bija izstrādāts Rīgā, bet Jelgavā gan nē. Veicu salīdzinājumu arī ar citām Eiropas valstīm, bet Latvija bija vienīgā, kur šāds socioloģisks pētījums vēl nebija izstrādāts. 

Lai noskaidrotu studējošo viedokli un iemeslus, es aptaujā izvirzīju vairākus apgalvojumus un aicināju respondentus tos izvērtēt. Apkopojot iegūtās atbildes, viens no galvenajiem motīviem, kas mudina studentus lietot alkoholu, bija sociāls.

Situācija Latvijā ir tāda, ka valdība ir izstrādājusi ieteikumi, bet ne vienmēr seko reāla rīcība. Pareizi būtu organizēt informatīvas kampaņas jau vidusskolā un pēc tam, uzsākot studijas, ievadlekcijas par alkohola ietekmi kalpotu kā atgādinājums.  

Cilvēki bieži vien domā, ka alkohols rada pozitīvas emocijas, taču aizmirst par negatīvajām sekām, kas ir ne tikai galvassāpes, bet arī ietekme uz veselības stāvokli nākotnē.

Kā izlēmi veikt pētījumu par šādu tēmu?

Es gribēju kaut ko tādu, kas ir interesants ne tikai man, bet arī studentiem, kā arī dotu universitātei pievienoto vērtību. Man bija svarīgi veikt pētījumu universitātes robežās, jo es nerunāju latviski un būtu grūti intervēt citus sabiedrības locekļus, tāpēc iesaistīju universitātes studentus, jo esmu viens no viņiem. 

Kā izdevās iegūt datus savai aptaujai?

Man paveicās, ka mana noslēguma darba vadītāja bija asociētā profesore, Dr. phil. Signe Dobelniece. Sākumā es nosūtīju melnrakstu, kurā aprakstīju pētījuma priekšmetu, objektu un mērķi. S. Dobelniece to akceptēja un es turpināju darbu.

Tā kā dzīvoju 8. studentu viesnīcā, tad zināju, ka tur uzturas arī vairums citi ārvalstu studenti. Tad nu es gāju pie viņiem personīgi, izskaidroju situāciju un ieguvu studentu e-pastus.

Nākamais solis bija latviešu studentu iesaiste aptaujas izpildīšanā. Sākotnēji domāju, ka tas būs sarežģīti, jo man nebija zināmi daudz latviešu studenti, turklāt arī aptauju bija nepieciešams pārtulkot. Esmu pateicīgs, ka man tas izdevās ar profesores palīdzību. Es nolēmu, ka tā vietā, lai mēģinātu sazināties ar visiem studentiem, es runāju ar LBTU Studējošo pašpārvaldes un fakultāšu studējošo pašpārvaldes vadītājiem. Šī stratēģija izrādījās pareiza!

Viņi palīdzēja izplatīt manu bakalaura darba aptauju LBTU fakultāšu studentu grupu sarakstēs un nepilnas nedēļas laikā saņēmu lielāko daļu atbilžu. Lai mans pētījums būtu noderīgs, man bija vajadzīgas 200 atbildes, bet es saņēmu gandrīz 500. Man likās, ka būs grūti, taču šis atbalsts mani pārsteidza. Es vēlos pateikties viņiem par palīdzību!

Tavuprāt, kāpēc tik daudz studenti izpildīja aptauju?

Man bija vieglāk saskatīt dažādas lietas, ko nemana citi, kuri te dzīvo ikdienā. Esmu no citas valsts un uz dzīvi skatos citādāk. Manas valsts kultūra ir ļoti atšķirīga no Latvijas.  Tāpēc ir svarīgi, ka kāds sniedz pilnīgi jaunu skatījumu uz lietām. Man bija "svaigs” skatījums, kas interesēja arī citiem studentiem. 

Tu par savu dzīvesvietu Jelgavā biji izvēlējies 8. studentu viesnīcu. Kāda bija tava ikdiena studentu viesnīcā?

Man bija pašam sava istaba, jo svarīga ir privātā telpa. Es dzīvoju 4. stāvā un tur bija ļoti mierīgi. Mums katrā stāvā ir divas virtuves, līdz ar to ir iespēja arī satikt citus studentus. Visspilgtāk atmiņā palikuši ziemas vakari, kad tikāmies, lai iedzertu tēju un pārrunātu aktuālos notikumus.

Vai tu esi uzsācis darba gaitas?

Jā, es strādāju uzņēmumā "Edurio". Mēs esam jauns uzņēmums, kas veic aptaujas Latvijas pašvaldībās un Apvienotajā Karalistē. Mans darbs ir saistīts ar pārdošanu un šobrīd esmu pārdevēja asistents. Viens no maniem galvenajiem darba pienākumiem ir pārdošanas datu analīze.

Kā tev izdevās atrast darbu, kas saistīts ar tavu izvēlēto studiju virzienu?

Es izveidoju CV un pēc tam arī LinkedIn profilu, kurā norādīju savu iepriekšējo darba pieredzi, prasmes un citu nozīmīgu informāciju par sevi. Pēc tam sāku izsūtīt CV un, kamēr meklēju darbu, tikmēr apmeklēju arī vairākus kursus un pat ieguvu HubSpot sertifikātu.

Vēlāk saņēmu zvanu no "Edurio" un kārtoju eksāmenu. Tajā parādīju, kā es rīkotos dažādās situācijās, kas skar pārdošanas vadītājus, komunicējot ar klientiem. Šobrīd tur strādāju 1,5 gadus. Nozīmīgi, ka jau studiju laikā man bija uzkrāta darba pieredze.

Vai saskāries ar izaicinājumiem, kad meklēji darbu?

Bija patiešām grūti atrast piemērotu darbu. Nedēļā varu strādāt tikai 20 stundas, taču pārsvarā uzņēmumi meklē darbiniekus pilnas slodzes darbam. Manā uzņēmumā bija elastīgāki noteikumi – teica, ka varu strādāt, kad vien vēlos, izvēlēties laiku un apjomu.

Ko ieteiktu ārvalstu studentiem, kuri tikko uzsākuši savas studiju gaitas LBTU un vēlas atrast darbu?

Noteikti iesaku būt pozitīviem un nepadoties pie pirmajiem atraidījumiem. Jo vairāk centīsies, jo lielākā iespēja, ka kāds no uzņēmumiem uzaicinās uz pārrunām. Es saņēmu apmēram 40 noraidījumus līdz atradu šo darbu.

Vai tev patīk nodarboties ar sportiskajām aktivitātēm?

Jā! Es nelietoju alkoholu, nesmēķēju un neēdu ātrās uzkodas. Es trenējos arī mājās. Kad bija vasara, vienmēr devos spēlēt volejbolu Pasta salā. Laikapstākļi vasarā ir ideāli piemēroti jebkura veida sportiskajām aktivitātēm. Kad ir saulains, pat var redzēt laimīgus latviešus (smejas Alfebīns).

Kā tev izdevās pielāgoties Latvijas gadalaiku maiņām?

Godīgi sakot, es diezgan labi pielāgojos. Ziemā vienmēr gāju izbaudīt āra aktivitātes, kaut gan pēc Covid-19 mana imūnsistēma ir vājāka, līdz ar to daudz ātrāk saaukstējos, bet centos būt piesardzīgs. 

Vai Jelgavā tu un ārvalstu studenti jūtas droši?

Es Jelgavā jutos droši, tāpat arī neesmu dzirdējis, ka kāds cits students justos citādāk. Es tiešām neesmu dzirdējis nevienu sliktu pieredzi.

Vai tev vairāk rūp socializēšanās ar ārvalstu studentiem vai arī latviešiem?

Abi. Es labprāt socializējos ar latviešu studentiem. Kad man vajadzēja datus aptaujai, es uzzināju, ka viņi ir patiešām draudzīgi. Sākumā visi šķita noslēgti, bet tas bija sākumā. Pēc tam sapratu, ka cilvēki ir patiešām draudzīgi – ar nepacietību gaidu kopīgus pasākumus!

Lai iegūtu augstākās izglītības diplomu, svarīgs atbalsts arī no līdzcilvēkiem. Vai tu to saņēmi?

Es vēlos teikt lielu "paldies" visiem studiju programmas mācībspēkiem, kuri bija ļoti pieredzējuši un savas jomas profesionāļi. Es ļoti daudz ieguvu no viņiem. 

Tāpat vēlos pateikties savai darba vadītājai par bakalaura darbu, kuras atsauksmes un norādījumi bija ļoti vērtīgi. Nobeigumā es vēlos pateikties savai ģimenei, ka vienmēr mani atbalstīja un ticēja maniem spēkiem. 

Ko tu vēlētos ieteikt ārvalstu studentiem, kuri ierodas studēt LBTU?

Izvēloties programmu universitātē, izvēlieties ko tādu, kas motivē. Smagi strādājiet, plānojiet savu laiku un nepadodieties. Vienmēr esiet pozitīvi, rūpējieties par savu fizisko sagatavotību un visbeidzot – mācieties, mācieties, mācieties!