Noslēdzies pētījums par cūku barības receptūrām vides piesārņojuma mazināšanai
Lai veicinātu kvalitatīvas cūkgaļas ieguvi, pamatojot to gan ar ekonomiski izdevīgu, pilnvērtīgu un sabalansētu cūku ēdināšanu, gan ar vides piesārņojuma problēmu risināšanu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes – LBTU (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte – LLU) Lauksaimniecības fakultātes pētnieki ar sadarbības partneriem īstenoja projektu "Ekonomiski pamatotu barības receptūru izstrāde saistībā ar cūkgaļas kvalitāti un apkārtējās vides piesārņojuma mazināšanas iespējām". Tas paredzēja meklēt risinājumus efektīvākai cūku nobarošanai, iekļaujot uzturā minerālas, mikrobioloģiskas vai augu izcelsmes barības piedevas.
Latvijā cūkkopībā lielākoties tiek izmantota graudaugu barība, kas sastāda no 60% līdz 70% vai pat vairāk procentu no visa barības apjoma. Ēdiena dārgākā sastāvdaļa ir olbaltumvielu saturoša barība. Visbiežāk kā galvenais olbaltumvielu avots tiek izmantota ģenētiski modificētā soja, taču tā satur slāpekli, kas izvadoties no organisma piesārņo apkārtējo vidi.
"Tā kā viens no galvenajiem veiksmīgas cūkkopības ietekmējošiem faktoriem ir kvalitatīvas un ekonomiski izdevīgas lopbarības sagatavošana un izēdināšana, tad projektā izstrādājām barības receptūras nobarojamām cūkām, lai iegūtu labu un garšīgu cūkgaļu, cenšoties samazināt apkārtējās vides piesārņojumu, kas veidojas, ja cūkas baro nepilnvērtīgi un nesabalansēti. Bieži vien cūku ēdināšanā barības līdzekļi tiek iekļauti haotiski un vislētākie, maz uzmanības pievēršot, kā cūkas tos var izmantot," stāsta Lauksaimniecības fakultātes pētniece Lilija Degola.
Viņa skaidro, ka augstas kvalitātes cūkgaļas iegūšanai barība ir izšķirošs faktors un tai ir jābūt piemērotai cūkām, t.i., sabalansētai atbilstoši nepieciešamajām barības vielām un izmantojamībai cūku organismā.
Lai atrastu piemērotāko risinājumu, tika sagatavotas piecas barības receptes ar dažādiem barības līdzekļiem - 1. receptūra ar proteīna saturu 16%, 2. receptūra ar 16% un Zeofeed 0,5%, 3. receptūra ar 5% un Eo-Fit 0,05%, 4. receptūra 45% un Dicosan 0,1%, bet 5. receptūra 5% un Clostat 0,05%. 55 dienu izmēģinājumā tika iesaistītas 400 krustojuma cūkas (Jorkšīra un Duroc), sadalot pēc dzimuma un ar sākotnējo ķermeņa masu 22 kilogrami. Izstrādātās receptūras nodrošināja cūkas ar pilnvērtīgu un pēc barības vielām sabalansētu devu, kā arī aminoskābju saturs bija sabalansēts atbilstoši cūku prasībām.
Analizējot iegūtos datus par ikdienas dzīvmasas pieaugumu, pētnieki nonāca pie secinājuma, ka viszemākās barības izmaksas par vienu kilogramu bija 1. cūku grupai, taču visaugstākās izmaksas un vislielākais barības patēriņš augšanas periodā bija 2. grupas cūkām. Nobarošanas periodā augsti dzīvmasas pieaugumi bija arī 4. un 5. grupas cūkām. "Šo grupu cūkas sasniedza 100 kilogramu dzīvmasu no četrām līdz sešām dienām ātrāk nekā citas. Muguras tauku biezums uz pēdējās ribas bija no 1,6 milimetriem līdz 1,8 milimetriem lielāks nekā 2., 3. un 4. grupas cūkām, taču 5. grupa uzrādīja augstākus rezultātus kā 1. grupa. Liesās gaļas saturs bija no 63,9% līdz 64,5% visos cūku liemeņos visām grupām, kas atbilst "S" klasei (augstākais novērtējums - visi profili izteikti izliekti, īpaši labi attīstīta muskulatūra) pēc SEUROP klasifikācijas," skaidro L. Degola.
Savukārt cūkgaļas ķīmiskie analīžu rezultāti norādīja, ka tauku saturs bija no 2,1% līdz 3,2% un olbaltumvielu saturs no 24% līdz 28,6%, kas būtiski neatšķīrās starp izmēģinājuma cūku grupām. Bet pēc kūtsmēslu analīžu rezultātiem tika secināts, ka kopējais slāpeklis bija no 0,7% līdz 1,05% un fosfors no 1,4% līdz 1,88% sausnā bez būtiskām atšķirībām starp izbaroto barību.
Nobarošanas periodā visas piecu cūku grupas ēda speciāli sagatavotu barību, bet augšanas un nobarošanas periodā tika izskaitīts cūku dzīvmasas un barības patēriņš. Noslēgumā cūkas nokāva komerciālā kautuvē, kur tika noteikts liemeņa svars un mērīts liemeņa tauku biezums - 6 centimetri no viduslīnijas uz pēdējo ribu, kā arī aprēķināts liesās gaļas daudzums saskaņā ar formulu: 66,6708-0,3493×tauku biezums (mm).
"No karbonādes paņemtajam gaļas paraugam laboratorijā noteicām olbaltumvielu, tauku un aminoskābju saturu. Vides piesārņojuma kontrolei tika ņemti cūku mēslu paraugi. Barības recepšu ekonomiskai izvērtēšanai aprēķinājām barības izmaksas un konversiju. Iegūtie rezultāti liecina, ka cūku grupas, kas barotas ar proteīna saturu 16% un piedevu Zeofeed, uzrādīja 1,5% un 6% lielāku dzīvmasas pieaugumu augšanas periodā, salīdzinot ar citām grupām," tā L. Degola.
Pēc pētījumā veiktajām aktivitātēm ir skaidri zināms, ka cūku barība ar lielāku olbaltumvielu saturu dod labākus rezultātus augšanas periodā un ietekmē arī cūku nobarošanas ātrumu vēlākā periodā. Tāpat tiek uzrādīti arī labi nobarošanas rezultāti – 1,43 kg un 1,30 kg dzīvmasas pieaugums dienā, ko augšanas periodā sasniedza ar piedevām Dicosan un Clostat un ar 15% olbaltumvielu barībā. "Cūku barības receptes var pagatavot arī ar mazāku olbaltumvielu saturu, bet ar sabalansētu vēlamo aminoskābju saturu. Jāņem vērā arī dažādu piedevu efektivitāte, kas var būtiski ietekmēt barības izmaksas," papildina pētniece.
Kontaktinformācija: lilija.degola@lbtu.lv un ilze.vike@lbtu.lv.
Cūku barības izpēte norisinājās pētījumā "Ekonomiski pamatotu barības receptūru izstrāde saistībā ar cūkgaļas kvalitāti un apkārtējās vides piesārņojuma samazināšanas iespējām" (Nr. 19-00-A01620-000062), ko LBTU zinātnieki 2020. gada pavasarī sāka īstenot kopā ar sadarbības partneri SIA "Korkalns", kam pieder liela cūku ferma, kur ir iespējams sagatavotos kombinētos spēkbarības maisījumus izēdināt cūkām, veikt cūku dzīvmasas kontroles, uzskaitīt barību un noteikt cūkgaļas kvalitāti.
Pētījums tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam pasākuma "Sadarbība" 16.2. apakšpasākuma "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai" ietvaros un noslēdzās 2023. gada 10. janvārī. Projektu atbalsta Lauku Atbalsta dienests un Zemkopības ministrija.
