Aizvadīts ikgadējais biozinātņu seminārs "Ražas svētki Vecaucē"
3. novembrī norisinājās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes – LBTU (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte – LLU) Lauksaimniecības fakultātes zinātniski praktiskais seminārs "Ražas svētki Vecaucē", kam šogad tika dota pasaules globālajām aktualitātēm atbilstoša tēma "Miers baro, karš posta". Šogad zinātnieki atcerējās par Stenda pētniecības centra simtgades notikumiem, diskutēja par augsnes segas īpatnībām Platones pagastā, tomātu augļu izvēli, dējējvistu produktivitāti un olu kvalitāti, kā arī par augsnes noslāņošanos nezāļu apkarošanai. Tāpat tika apbalvoti izmēģinājumu lauku un laboratoriju skates uzvarētāji un doktorantu konkursa uzvarētāji.
Referātu sadaļu atklāja Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centra Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas vadītāja Sanita Zute, kura akcentēja centra spilgtākos simtgades notikumus un attīstības posmus. Tā aizsākumi meklējami laikā, kad Latvijas Zemkopības ministrija uzticēja izcilajam agronomam Jānim Lielmanim izveidot Stendes selekcijas staciju. Aizsākot centra darbību, tā mērķis bija izaudzēt jaunas, vietējam klimatam un zemes apstākļiem piemērotas, izturīgas pret augu slimībām un ražīgas kultūraugu šķirnes, kā arī izmēģināt ārvalstu izlašu šķirnes. Gadu gaitā ar Stendes selekcionāru vārdu pasaulē zināmas 76 laukaugu šķirnes, turklāt šobrīd centra rīcībā ir 200 hektāri aramzems, kur vieta ierādīta arī Priekuļu selekcionāru radītajām zirņu, kartupeļu un zālaugu šķirnēm. S. Zute ir pārliecināta, ka viens no galvenajiem virzītājspēkiem cauri gadu desmitiem ir stiprs kolektīvs, spēcīgas tradīcijas un izcili selekcionāri, kas Stendes pētniecības centra vārdu turpina nest vēl šobaltdien.
Turpinājumā profesors (Emeritus) Aldis Kārkliņš iepazīstināja ar pētījumu par augsnes segas īpatnībām Paltones pagastā. Viņš kopīgi ar kolēģiem iesaistīts augsnes resursu izpētē, kas nepieciešama, lai varētu risināt ES un globālos izaicinājumus – globālās sasilšanas apstādināšanu, klimatneitrāla ražošanas modeļa ieviešanu, augu barības elementu zuduma samazinājumu, augsni saudzējošu tehnoloģiju attīstību u.c. Stāstot par veikto pētījumu Platones pagastā, A. Kārkliņš skaidroja, ka 86,6 km2 teritorijā tika veikti 82 rakumi un identificētas deviņas augšņu grupas – luvisols (39%), planosols (24%), phaeozems (21%), calcisols (5%), podzols (4%), gleysols (2,3%), regosols (2,3%), unbrisols (1,2%) un arensols (1,2%). Pēc datu vākšanas, apstrādes un interpretācijas, kas norisinājās atbilstoši starptautiskajiem standartiem, lai informācija būtu nepastarpināmi izmantojama starptautiskajā apritē, tika secināts, ka Latvijā pat fizioģeogrāfiski viendabīgos līdzenumos ir iespējama ievērojama augšņu dažādība jeb augšņu segas heterogenitāte, kuru nosaka zemes virskārtā esošo iežu saguluma veidošanās apstākļi. Tāpēc konkrētas vietas augsnes detalizēta izpēte ir priekšnoteikums viedai zemes apsaimniekošanai.
Bet ar praktiskiem padomiem par tomātu augļu izvēli dalījās Augsnes un augu zinātņu institūta vecāka laborante un maģistra studiju programmas "Lauksaimniecība" studente Lilija Dučkena, kura kopā ar darbabiedriem noteica, kā izvēlēties garšīgus tomātus, ja ņem vērā vizuāli redzamās pazīmes – augļu izmēru un krāsu. Par pētījuma gaitu viņa atklāj, ka kopumā tika iekļautas 45 tomātu šķirnes - sarkani, sārti, oranži, brūni, dzelteni un raibi tomātu augļi, turpinājumā tika noteikts susnas, šķīstošās susnas, titrējamās skābes saturs, kā arī aprēķināts garšas indekss (GI) un relatīvais garšas indekss (RGI), bet pēc tam sekoja augļu degustācija, kas notika "Tomātu dienas 2022" Vircavā ietvaros. Pēc klātesošo vērtējuma labāko trijniekā ierindojās – Golden Pearl (tomātiem ir dzeltenas krāsas augļi, raksturīga maiga garša, augļu masa vidēji no 13 līdz18 gramiem), Sakura (raksturīgi sarkanas krāsas augļi ar vidējo masu no 18 līdz 22 gramiem) un Bellastar (tomātam pēc bioķīmiskajam analīzēm garšas vērtējams ir kā vidēji garšīgs, augļu masa vidēji no 12 līdz 15 gramiem). Noslēgumā L. Dučkena min, ka vieni no garšīgākajiem ir maza izmēra tomāti, kuriem ir augsts šķīstošās susnas saturs, bet, ja salīdzina pēc krāsas, tad sarkaniem tomātiem raksturīga vismazākā relatīvā garšas indeksa izkliede, kas nozīmē vismazāko iespēju iegādāties negaršīgus augļus, taču par visgaršīgākajiem tiek atzīti tieši raibie tomāti, turklāt vēl nepieciešami pētījumi par to ražību Latvijas apstākļos.
Par Dominant dējējvistu krosu produktivitāti un olu kvalitāti, izmantojot dažādu barību, seminārā stāstīja vadošā pētniece Aiga Nolberga-Trūpa. Kā skaidro pētniece, tad dējējvistu ēdināšanas pētījums tika veikts, lai noteiktu piemērotāko proteīnaugu daudzumu dējējvistu barības devā un to ietekmi uz dējējvistu produktivitāti. Projekta tika īstenots Talsu novada Ģibuļu pagasta SIA "Kurzemes olas" dējējvistu novietnē "Upkalnu ferma", izmantojot trīs Dominant dējējvistu krosus: Dominant Barred D959, Dominant Tinted D723 un Dominant Red Barred D459, sākot no diennakts veciem cāļiem līdz pilna dēšanas cikla sasniegšanai. Pētnieces stāsta, ka katra dējējvistu krosa cāļi tika sadalīti divās grupās, katrā grupā pa 100 cāļiem (kopā sešas grupas). Visu audzēšanas periodu putni tika turēti uz grīdas atsevišķos boksos. Katra putnu grupa tika ēdināta ar atšķirīgu bioloģiski pilnvērtīgu barību: pirmā grupa ar iepirkto pilnvērtīgo cāļu, jaunputnu un dējējvistu barību no uzņēmuma AS "Dobeles dzirnavnieks", bet otrā grupa ar saimniecībā gatavoto pilnvērtīgo cāļu, jaunputnu un dējējvistu barību. Saimniecībā gatavotajiem barības maisījumiem tika izstrādātas zinātniski pamatotas barības receptes atbilstoši katrai putnu grupai. A. Nolberga-Trūpa ar iesaistītajiem partneriem secināja, ka dējējvistu grupās, kurās putni tika ēdināti ar saimniecībā gatavotu barību, bija augstāka dējības intensitāte, salīdzinot ar vistu grupām, kurām izēdināja komerciālo bioloģisko barību. Labāko dējības intensitāti uzrādīja vistu kross Dominant Tinted D723, bet no D495S vistu grupas ieguva lielākas un kvalitatīvākas olas. Olu masā sausnas, kopproteīna un koptauku saturs vistu grupās bija līdzvērtīgs un atbilstošs fizioloģisko normatīvu norādēm.
Aktuālo pētījumu apskatu par augsnes noslāņošanos nezāļu apkarošanai noslēdza Jurijs Siromjatņikovs (Yurii Syromyatnikov) no Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Dārzeņu un meloņu audzēšanas institūta, kas atrodas Harkivas apgabalā. Viņš stāsta, ka pašlaik ķīmiskās nezāļu apkarošanas metodes arvien vairāk tiek aizstātas ar mehānisko ravēšanu. Viena no perspektīvām mehāniskajām ierīcēm nezāļu apkarošanai ir rotācijas irdināšanas un atdalīšanas stratifikators. Šī iekārta nodrošina augstas kvalitātes augsnes apstrādi, turklāt, ja tā tiek izmantota pirmssējas posmā, tad, pateicoties šai iekārtai, nebūs jāveic pirmssējas ecēšanas un kultivēšanas darbi. Augsne sējai tiks sagatavota uzreiz un ļaus efektīvāk kontrolēt nezāļu augšanu, neizmantojot herbicīdus.
Seminārā līdztekus referātiem par pētījumu rezultātiem LBTU rektore Irina Pilvere apskatīja tēmu "Universitāte pārmaiņu laikos". I. Pilvere skaidro, ka LBTU vēsture ir pierādījums nemitīgām pārmaiņām, nepārtrauktām jaunu fakultāšu atvēršanām un dažu slēgšanām, nosaukumu un statusu maiņām, turklāt būtiskās izmaiņas veicinājusi arī nepieciešamība īstenot Augstskolu likumā noteiktās prasības. Šobrīd universitātē darbojas LBTU Padomes un tās atbildībā ir universitātes ilgtspējīga attīstība, stratēģiskā un finanšu uzraudzība, kā arī LBTU darbības nodrošināšana atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem, ko paredz Latvijā īstenotā augstskolu pārvaldības reforma, kas nostiprināta Augstskolu likumā. Lai gan savas vēsturiskās attīstības pirmsākumos universitātē pārstāvētas tikai divas nozares – lauksaimniecība un mežsaimniecība -, no kurām viena vairāk kā 80 gadus nesusi universitātes vārdu, mūsdienās LBTU kļuvusi par daudznozaru universitāti, kas noteikusi trīs prioritāros specializācijas virzienus zinātnē: 1. lauksaimniecība, meža un veterinārās zinātnes; 2. inženierzinātnes un tehnoloģijas; 3. sociālās zinātnes. Stāstot par zīmola izmaiņām tika izcelts, ka LBTU grafiskā identitāte ir cieši saistīta ar LLU grafisko identitāti. Jaunajā vizuālajā identitātē ir atspoguļoti universitātes pirmsākumi – lauksaimniecības un meža simboli, kas papildināti ar tehnoloģijas simbolizējošiem elementiem.
Savukārt semināra noslēgumā tika sveikti Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas organizēto konkursu laureāti. Šogad par jauno zinātnieku konkursa uzvarētāju atzīts Jānis Kaņeps, kurš īsteno gan pētījumus lauksaimniecības jomā, gan aktīvi darbojas Augsnes un augu zinātņu institūtā. Turklāt Lauku izmēģinājumu un laboratoriju skatē šogad par laureātu kļuva LBTU Tehniskās fakultāte un Ulbrokas zinātnes centrs.
Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar stenda referātiem, ko vērtēja žūrija un klātesošie. Stenda referātu nominācijā "Atraktīvākais" tika atzīts - Harbovska T. "Evaluation of new parthenocarpic F1 hybrid combinations of cucumber according to selection characteristics and their variability under protected area conditions" (Harbovska ir Lauksaimniecības fakultātē strādājoša ukraiņu kolēģe no Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Dārzeņu un meloņu audzēšanas institūta / Institute of Vegetable and Melon Growing of the National Academy of Agrarian Sciences of Ukraine), nominācijā "Labāk strukturētais" - Skutele K., Mešķis S., Dorbe A. "Makroaļģes Latvijas piekrastē – iespēja vai apgrūtinājums?", bet semināra dalībnieku simpātiju izpelnījās - Vilka L., Siliņa D. "Vai lielogu dzērveņu ogu puves var ierobežot bez ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem?"
