Būvniecības ietekme uz vidi - daļa no risinājuma vai daļa no problēmas? (PD6)
Nesen kā noslēdzies fib Kongress Oslo, Norvēģijā, kas norisinājās no 12. līdz 16. jūnijam. Fib ir vadošā starptautiskā betona federācija, kuras uzdevums ir pilnveidot un izplatīt jaunākās zināšanas par betona konstrukcijām. Šis kongress bija īpašs ar to, ka pēc pāris gadu pārtraukuma, bija iespēja to noturēt klātienē bez jebkādiem ar pandēmiju saistītiem ierobežojumiem. Tajā piedalījās arī pēcdoktorantūras pētniecības projekta “Īsšķiedru cementa kompozītu izmantošanas efektivitāte nesošo sienu konstrukcijās” zinātniskais vadītājs Ulvis Skadiņš, kurā prezentēja savus pētījuma rezultātus.
Kongress ilga četras dienas un tajā piedalījās vairāk nekā 500 dalībnieku no 41 valsts. Tika prezentēti 300 referāti piecās paralēlās sesijās, līdzdalot rezultātus no svaigākajiem pētījumiem dažādās ar betonu saistītās jomās.
Kongresa galvenā tēma bija ilgtspēja (sustainability), kas ļoti skar tieši betona konstrukcijas, jo cementa ražošanas blakusprodukts ir lieli CO2 izmeši atmosfērā. Saistībā ar būvniecības ietekmi uz vidi, Oslo pilsētas mērs uzdeva jautājumu kongresa dalībniekiem: “Vai jūs esat daļa no risinājuma, vai – daļa no problēmas?” Šis jautājums vijās cauri visam kongresam. Tas beidzās ar sajūtu, ka betona konstrukcijas ir ļoti būtiska daļa no risinājuma.
Viena no Norvēģijas cementa ražotnēm demonstrēja savus plānus CO2 izmešu savākšanai un uzglabāšanai zemes dzīlēs. Viņu plāni ir panākt nulles izmešu cementa ražošanu, sākot ar 2030. gadu. Tam paredzētais finansējums skar visu Ziemeļeiropas reģionu, tai skaitā Baltijas valstis. Ja tas izdosies, tad betona konstrukciju ražošana un izmantošana atstās mazāku negatīvo ietekmi uz vidi nekā CLT koka paneļi.
Pēcdoktorants Ulvis Skadiņš dalījās ar pētījuma rezultātiem, kurus ieguvis sava projekta ietvaros sadarbībā ar būvfizikas speciālistu Andri Vulānu un LLU Būvkonstrukciju katedras maģistrantu Kristenu Kuļevski. Projekta ietvaros izstrādāts plānsieniņu trīsslāņu ārsienas panelis, kas piemērots Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, ar kura palīdzību būtu iespējams mazstāvu apbūvju nesošajās konstrukcijās samazināt betona patēriņu par 50% procentiem.
Kongress nav tikai sausa zinātniskās informācijas uzņemšana un nodošana citiem. Tā ir arī iespēja zinātniekiem komunicēt neformālā gaisotnē, dalīties pieredzē, pavērt iespējas turpmākā kopīgām aktivitātēm un gūt iedvesmu jaunu pētījumu projektu pieteikšanā. Iedvesmas pilns no kongresa atgriezās arī Ulvis Skadiņš. Uz jautājumu, kādus jaunus iespaidus esi paņēmis sev, viņš atbildēja:
“Iespaidu bija daudz. Guvu vairākas iedvesmas turpmākiem pētījumiem. Viena no tām ir konstrukciju ietekmes uz vidi novērtējums. Ir daudz runāts par videi draudzīgiem, “zaļiem” būvmateriāliem. Tomēr lielākoties tie ir apgalvojumi, kuriem nav reāla skaitliska pamatojuma. Vēlētos, lai šī spēja izvērtēt dažādu materiālu konstrukciju ietekmi uz vidi, tiktu attīstīta arī mūsu universitātē.”
Papildinformācija par projektu: https://www.llu.lv/lv/projekti/apstiprinatie-projekti/2020/isskiedru-cementa-kompozitu-izmantosanas-efektivitate-nesoso
