LLMZA apvieno stipru nacionālo zinātni

Pasākumā tika prezentēts trešās desmitgades izdevums "LLMZA Anno 1992. Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija 2012–2022", kā arī "Interframe-LV" monogrāfija “Latvijas spēks ilgi pastāvēt” un tās tulkojums angļu valodā – "The strength of Latvia for the long-term development". Monogrāfijā kā projekta ieguvums uzsvērti arī astoņi izstrādātie promocijas darbi.

Kā LLMZA jaunā izdevuma ievaduzrunā uzsvēris zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, Latvijas valsts attīstībā būtiska loma ir stiprai nacionālajai zinātnei, pētījumi ļauj objektīvi un datos balstīti saskatīt izaicinājumus, zinātnieku piedāvātie risinājumi sniedz iespējas gan pārvarēt šos izaicinājumus, gan kopumā sekmē Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības izaugsmi, tāpēc Zemkopības ministrija (ZM) turpina atbalstīt lauksaimniecības un meža zinātni un pētniecību Latvijā. .

LZA jeb "lielās" akadēmijas vārdā “mazo” akadēmiju uzrunāja LZA viceprezidents, Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis Guntis Zemītis, uzsverot abu zinātnisko institūciju partnerību un kopīgos darbus Latvijas ekonomikas vienas no balstnozares – lauksaimniecības un mežsaimniecības – nodrošināšanā ar zinātnes resursiem, t. sk. LZA tās ģenerālsekretāres akadēmiķes Baibas Rivžas personā ir vadījusi projektu "Interframe-LV". Tajā LZA un LLU zinātnieku grupa ir pētījusi bioekonomikas, aprites ekonomikas, zaļās ekonomikas un digitalizācijas ietekmi uz ilgtspējīgu valsts izaugsmi un piedāvājusi Latvijas ilgtspējas modeļus (par to lasāms monogrāfijā). Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP), kuras dalībniece LLMZA ir jau desmit gadus, pārstāvji – LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs un ģenerāldirektors Guntis Vilnītis, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka – izcēla domu, ka katra organizācija ir stipra tāpēc, ka darbojas kopā ar citām, apvienojot spēkus, un nav tāda vājākā posma, kas vilktu uz leju kopējo jaudu. Sveicot LLMZA jubilejā, Edvards Ratnieks no ZM zinātniekiem vēlēja spēku izturēt arī birokrātiskās procedūras, lai gūtu resursus sirdij tuvajai pētniecībai.

LLMZA veidošanas pirmsākumus atmiņā atsauca LLMZA pirmais prezidents emeritētais zinātnieks Voldemārs Strīķis, kura kā vienlaikus Latvijas parlamenta deputāta un Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektora vadībā tika izveidota šī nozares zinātni apvienojošā institūcija. Arī LLMZA radīšanu var uzskatīt par reformu – līdzās daudzām citām lauksaimniecības un mežsaimniecības reformām. Tāpēc neiztika arī bez pretestības, bet ideju atbalstīja toreizējais zemkopības ministrs Dainis Ģēģers, tagadējais LLMZA Inženierzinātņu nodaļas loceklis. Kā viņš atcerējās savā uzrunā, negāja viegli, lai panāktu valdības lēmumu par jaunās zinātniskās institūcijas veidošanu, taču LLMZA ar 5 nodaļām (Lauksaimniecības zinātņu, Agrārās ekonomikas zinātņu, Mežzinātņu, Inženierzinātņu, Pārtikas un veterinārzinātņu) ir darbos parādījusi, ka pirms 30 gadiem ir pieņemts pareizs lēmums.

ZM valsts sekretāra vietniece Dace Arāja ar priekšlasījumu "Zinātne – atbalsts un ieguvumi lauksaimniecības un meža nozares attīstībai" iezīmēja kopējo ainu, kādi pārmaiņu uzdevumi, galvenokārt Eiropas Savienības zaļā kursa (green deal) kontekstā tuvākajā (2030. gads) un tālākajā (2050. gads) perspektīvā, veicami praktiķiem sadarbībā ar zinātniekiem. Starp tiem ir  Latvijā daudz apspriestie un sabiedrībā pretrunīgi vērtētie zaļā kursa virzieni, piemēram, tīra enerģija, energoefektivitāte, biodaudzveidība, videi nekaitīga rūpniecība, nulles piesārņojums, ilgtspējīgs finansējums un investīcijas ilgtspējīgā mobilitātē. Tas kopumā nozīmē – pētniecībā balstītam zaļajam kursam jāpanāk ekonomikas, sabiedrības attīstības un vides saglabāšanas līdzsvars, proti, jātiek īstenotai ilgtspējīgai aprites bioekonomikai. Ne velti LLMZA viceprezidente akadēmiķe Irina Pilvere rakstā jaunajā LLMZA izdevumā bioekonomiku ir atzinusi par LLMZA darbības prioritāti, savukārt otrs viceprezidents akadēmiķis Īzaks Rašals šajos procesos izcēlis tieši nacionālās zinātnes lomu.

Latvijā 2019. gadā lauksaimniecība siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijās devusi ~20% (visvairāk lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācijas procesi, lauksaimniecības augsnes un kūtsmēslu apsaimniekošana), un tas ir ārpus emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ne-ETS) un neieskaitot zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru (ZIZIMM). Kopējās lauksaimniecības politikas (KPL) Latvijas Stratēģiskajā plānā starp SEG mazinošiem pasākumiem minēti, piemēram, tieša organiskā mēslojuma iestrāde augsnē, augsni saudzējoša lauksaimniecības prakse, uzlabota dzīvnieku ēdināšana, uzlabota kūtsmēslu apsaimniekošana, ražojot biogāzi saimniecības vajadzībām.

ES programmā "Apvārsnis Eiropa 2021–2027" zinātnieku iesaistei paredzētais budžets ir 95,5 milj. eiro. Tematiskajā klasterī "Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide” 2023.–2024. gadā ir arī pieteiktas 4 partnerības (Eiropas Komisijas un publiskā/privātā sektora sadarbība svarīgāko zinātnes jautājumu risināšanā, tas ļauj kolektīvi paveikt to, ko valsts viena nevar) – datu lauksaimniecība, agroekoloģijas dzīvās laboratorijas un pētniecības infrastruktūras, dzīvnieku veselība un labturība, drošas un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas. Līdzīgi tiek paredzētas “Apvārsnis Eiropa” misijas – darbību kopums (pētniecības projekti, likumdošanas iniciatīvas u. c.) un spēku apvienošana lielu mērķu sasniegšanai. Par ilgtspējīgu aprites bioekonomiku ir jāveido starpdisciplināras mācību programmas; jāpalielina vides apziņa, jāpalīdz cilvēkiem izprast dabas procesus, izejvielu iegūšanu un to ietekmi; ir jāpanāk zinātniski pamatots līdzsvars. Lai arī Eiropas Komisijas nesenais aicinājums kļūt par bioekonomikas vēstniekiem bija mērķēts uz jauniešiem ar pieredzi vai interesi bioekonomikā un ar bioekonomiku saistītās jomās (pārtikas sistēmas, mežsaimniecība, klimata pārmaiņas, zilā ekonomika, u. c.), tas ir attiecināms uz daudz plašāku zinošu cilvēku loku, arī zinātniekiem.

LLMZA prezidente Baiba Rivža, rezumējot paveikto īpaši beidzamajā desmitgadē un iepazīstinot ar veicamajiem darbiem, arī izcēla vietējo un starptautisko sadarbību,  ar ZM, LZA, LLU, LOSP, Latvijas Lauksaimniecības zinātnisko iestāžu Direktoru padomi, Ziemeļvalstu Lauksaimniecības zinātnes asociāciju (NJF, Nordic Association of Agricultural Science), Eiropas Lauksaimniecības, pārtikas un dabaszinātņu akadēmiju apvienību (UEAA, Union of European Academies for Sciences applied to Agriculture, Food and Nature) u. c. Šogad tāpat kā iepriekšējos gados parakstīts ZM, LZA un LLMZA sadarbības līgums. Tiek īstenota kopdarbība nozares zinātnes sasniegumu popularizēšanā, konkursa "Sējējs" zinātnes sadaļā nominēto kandidātu vērtēšanā (šogad vērtēšanas rezultāti jāiesniedz līdz 2022. gada 22. jūlijam, jo noslēguma pasākums notiks jau 22. septembrī), jauno zinātnieku darbu konkursā "Ražas svētki Vecaucē". Līdzās tam tiek sekmēta lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, agrārās ekonomikas, inženierzinātņu un meža nozares zinātnieku iesaiste prioritārajos pētniecības virzienos fundamentālajā un lietišķajā zinātnē, kā arī Latvijas zinātnieku dalība starptautiskās pētījumu programmās, piemēram, ZM atbalstītais ERA-Net ir vārti uz starptautiskiem projektiem.

LLMZA Lauka izmēģinājumu un laboratoriju eksperimentu skatei – konkursam jau izveidots šīgada laika grafiks, un noteiktajos datumos jūnijā – septembrī žūrija tāpat kā citgad ieradīsies zinātniskajās institūcijās neatkarīgi no laika apstākļiem: "Gaidiet mūs saules svelmē vai negaisā!" (LLU Zemkopības zinātniskajā institūtā, Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI), Priekuļu pētniecības centrā, Dārzkopības institūtā (DI) u. c.). Sadarbībā ar LOSP izaicinājums ir panākt, lai valdība, Saeima šajos sarežģītajos, būtībā kara apstākļos godprātīgi izvērtē PVN samazināšanas pārtikai “no lauka līdz galdam” ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju labklājību, valsts budžeta PVN saldo un groza PVN likumu, pārtikai nosakot 5% PVN likmi. Kā arī – pārtika ir jāatzīst par valsts stratēģisko resursu, kas ir primāri aktuāli valstī miera vai kara apstākļos. Zinātnieki ir gatavi piedalīties noteikumu izstrādē pārtikas iepirkumam valsts stratēģiskajām rezervēm.

Pirmoreiz līdz plašākai auditorijai nonāca projektā "Interframe-LV" sagatavotā autoru kolektīva zinātniskā monogrāfija Dr. habil. oec. Baibas Rivžas redakcijā "Latvijas spēks ilgi pastāvēt" un tās tulkojums angļu valodā – "The strength of Latvia for the long-term development", 480 lapaspušu apjomīgi sējumi ar plašu pētījumos iegūtu faktoloģisko materiālu, zinātnieku secinājumiem un ieteikumiem, kā arī ekspertu viedokļiem. Monogrāfija ir izmantojama lēmumu pieņemšanā dažāda līmeņa pārvaldībā, politikas dokumentu izveidē, izglītības sistēmā, NVO darbā u. c.

Projektā pārstāvēto LLMZA, LZA un LLU zinātnieku grupas vadītāja prof. Dr. oec. Andra Zvirbule, stāstot par projekta norisi, tematiku un attiecīgi monogrāfijas saturu, uzsvēra, ka jūt vēl lielāku gandarījumu par paveikto kontekstā ar ZM pārstāves priekšlasījumu, jo "Interframe-LV" ir pētīti un grāmatā “Latvijas spēks ilgi pastāvēt” jau iekļauti daudzi minētie aktuālie jautājumi –  digitalizācijas ietekme uz tehnoloģiju un sociālo attīstību, klimata  pārmaiņas, zaļais kurss un ilgtspējīga aprites bioekonomika, sabiedrības un ģeogrāfiskās noslāņošanās pārvarēšana u. c.

Monogrāfija latviešu un angļu valodā tika prezentēta arī Latgalē Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā 8. jūnijā un Kurzemē LiepU universitātē 14. jūnijā, jo projektā piedalījās arī reģionālo augstskolu pētnieki; un vēl ir priekšā grāmatas atvēršana Rīgā LZA 30. jūnijā "Interframe-LV" kopā ar LZA Ekonomikas institūtu organizētajā Starptautiskajā Ekonomikas forumā.

Sagatavoja Ausma Mukāne