Turpinās darbs pie Georga Kūfalta projektēto un ierīkoto dārzu un parku izpētes projekta "NovelForHeritage" ietvaros (INT14)

Igaunijā apskatīts Olustveres muižas parks un Piejūras parks Pērnavā. Abos parkos ir saglabājusies G. Kufalta plānotā telpiskā struktūra, ko veido daudzveidīgi apstādījumi, laukumi, pastaigu takas un terases. Abos parkos jāatzīmē dendroloģisko stādījumu nozīme kā vērtīgs daudzveidīgas ainavas aspekts, kas vienlaikus palielina bioloģisko daudzveidību un padara parkus vizuāli pievilcīgus visos gadalaikos. Mūsdienās parki pilda vairākas funkcijas, kas pielāgotas pilsētas vajadzībām, tūrismam un nodrošina iedzīvotājiem nepieciešamo rekreāciju, kā arī veido pilsētvides zaļās infrastruktūras pamatni.

Rīgā atrodas daudz labi saglabājušos G. Kufalta projektēto parku un dārzu. Apskatīti, izpētīti un iemūžināti dažādi parku un dārzu elementi, kā arī iegūtas jaunas zināšanas par parku uzturēšanu un atjaunošanu mūsdienās. Rīgas centrālās daļas parku sistēma, ko veido Grīziņkalna parks, Kanālmala, Viesturdārzs, Esplanāde u.c. parki. Pateicoties Georgam Kūfaltam, Rīgas pilsētas dārzi un parki ieguva esošo apjomu un telpisko struktūru, kas spēj nodrošināt sekojošas funkcijas – iedzīvotāju rekreācija, tūrisma pakalpojumi, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, sportiskās aktivitātes, izglītība, reprezentatīvā funkcija, kā arī nodrošina pilsētvides ekoloģisko līdzsvaru. Rīgas parkos ir ienesta dendroloģiskā daudzveidība, kas viennozīmīgi ir G. Kūfalta rokraksts visos viņa veidotajos parkos un dārzos.

Ekspedīcijas otrajā daļā apmklēti Pakrojas un Šeduvas parki Lietuvā. Pakrojas parks ir slēgta teritorija, kas tiek izmantota festivāltipa sezonāliem apstādījumiem un pasākumiem. Muižai ir klasisks angļu tipa plānojums, bet G. Kūfalta plānojuma principi redzami vāji. Toties parks ir populārs tūrisma galamērķis, kas priecē gan ar pavasara, gan vasaras puķu ekspozīcijām un tematiskām vides ekspozīcijām. Muižas komplekss vēl joprojām pilda daudzveidīgas funkcijas (vilnas darbnīca, zirgu staļļi, utt.). Šeduvas parkā veikta arhitektoniski telpiskā un dendroloģiskā analīze, kas atklāja tikai dažas un slikti saglabājušās parka vēsturiskās un dendroloģiskās vērtības.

Kurzemes reģionā apmeklēts Rožu laukums un Piejūras parks Liepājā, Kazdangas un Pelču pils parki. Liepājas Rožu laukums ir klasisks pilsētvides simetriskā plānojuma skvērs ar centrālo rožu dobi un cirptiem skābaržu stādījumiem. Rožu laukuma viena no dominantēm ir ainaviski izcils valrieksta koks. Liepājas piejūras parks ir plaša piekrastes teritorija, ko pilsēta izmanto kā centrālo publisko ārtelpu ar sporta un rekreācijas objektiem, saglabājot vēsturisko apbūvi un Kufalta veidoto plānojumu ar centrālajām asīm, laucēm, buferstādījumiem, strūklakām, zemes vaļņiem un citiem ainavu elementiem. Piejūras parka vērtība slēpjas ne tikai vēsturiskajā mantojumā, bet arī bioloģiskajā daudzveidībā, kas balstīta uz daudzveidīgiem vēsturiskiem un mūsdienīgiem stādījumiem. Kazdangas pils parkā ir izcili un daudzveidīgi dendroloģiskie stādījumi, kas saglabāti vēsturiski un tiek atjaunoti mūsdienās. Neatņemama parka sastāvdaļa ir parka dīķu un kanālu sistēma, kas kādreiz tika izmantota zivsaimniecībai. Pelču pils parkā ir saglabājušies ne tikai apstādījumu struktūra, bet arī vēsturiskās inženierbūves - kanalizācijas sistēma, ledus pagrabs. 

Galvenās atziņas, kas iegūtas brauciena laikā – mūsdienās labi saglabājusies Kūfalta veidotā telpiskā struktūra; daudzviet saglabājušies dendroloģiskie retumi; parki papildināti ar mūsdienīgām funkcijām un rekreācijas iespējām; daudzviet nav pietiekoši pieejama informācija par Kūfalta ieguldījumu un atstāto mantojumu parku veidošanas kultūrā.