Ar inovatīvām ciltsdarba metodēm paaugstina govkopības saimniecību dzīvotspēju

Līdz šim daudz ir diskutēts un meklēti risinājumi, kādas stratēģijas varētu palielināt govkopības saimniecību ekonomisko dzīvotspēju – kā efektīvi saimniekot, izmantojot mazāk darbaspēku, un iegūt vairāk piena, nepalielinot barības patēriņu, jo barības izmaksas sasniedz līdz pat 60% no govkopības izmaksām piena lopkopībā. Dažādu indeksu klāstā efektīvas barības izmantošanas spēja nav jaunums, un šis jēdziens ir daudzkārt sastapts, analizējot vaislas buļļu spermas piedāvājumu.

LLU Veterinārmedicīnas fakultātes pētniece Ilga Šematoviča stāsta, ka saimniecībām būtu ieteicams ne tikai izmantot govju apsēklošanai buļļus ar jau noteiktu barības izmantošanas efektivitātes indeksu, bet arī pārskatīt savus dzīvnieku resursus, veikt datu un faktu analīzi, potenciāli paturamo jaunlopa pārbaudi pēc genoma, lai secinātu, kuri dzīvnieki saimniecībai ir ekonomiski ienesīgākie un būtu mērķtiecīgi pavairojami. Pilnīgākam rezultātam govis jāapsēklo vai govju olšūnas jāapaugļo, neiejaucoties govs dzīves ciklā, ar dzimum-šķirotu vaislinieku bioproduktu vēlamā dzimuma pēcnācēju iegūšanai, tādējādi nezaudējot gadu atražošanas nozīmē, ja govs ir bijusi grūsna ar ne vēlamā dzimuma teļu.

“Ciltsdarba nozīme vienmēr ir bijusi būtiska, bet šobrīd tā ir nepārvērtējama, lai atbilstoši ģenētiskā progresa iespējām noturētu ganāmpulka efektivitāti nepieciešamajā līmenī, ņemot vērā katra ganāmpulka optimālo dzīvnieku skaitu. Turklāt ieteicams, ka ne tikai analizējot barības līdzekļus un kalkulējot barības devu, bet arī veicot genoma testēšanu var atrast labākā ģenētiskā potenciāla dzīvniekus ne tikai produktivitātes un plaši zināmo īpašību dēļ, bet arī barības izmantošanas efektivitātes ziņā,” skaidro I. Šematoviča.

Pētījumā “Latvijas vietējo govju ģenētiskā fonda saglabāšana un lokālajiem apstākļiem piemērotu citu šķirņu indivīdu pavairošana izmantojot oocītu aspirāciju” tika izmantota oocītu aspirācijas un in vitro fertilizācijas metode (OPU/IVF), lai rastu iespēju efektīvi pavairot ģenētiski vērtīgās, Latvijas vietējiem apstākļiem piemērotās dažādu šķirņu govis, neiejaucoties to ražošanas/laktācijas ciklā.  Pirms tam pētniekiem jau citu pētījumu ietvaros bijusi iespēja pielietot asistētās reprodukcijas metodi, kas ietver multiplo ovulāciju un embriju transferenci (MOET) govīm.  

“Daudzas saimniecības ir apmierinātas, ja katra gotiņa atnesās un tai norit laktācija. Taču nereti tiek ignorēta potenciālā informācija, vai piedzimušais pēcnācējs būs saimniecībai ekonomiski izdevīgs. Cik izmaksā 4 gadi, lai empīriskā veidā jeb iegūstot pierādījumus govju un teļu dzīves laika gaitā nomainoties paaudzēm, secināt, ka ģenētiskais efektīgums nepierādījās? Ja ganāmpulkā ir atrasti ekonomiski izdevīgie dzīvnieki, būtu jāanalizē ekonomiskie apsvērumi: par cik mazāk ražīgās govis iepaliek finansiālā pienesuma ziņā, cik tiek zaudēts produkcijas un finanses nagu, tesmens veselības problēmu dēļ, cik izmaksā samazinātas fertilitātes nepilnības, kāds ir ekonomiskais balanss, ja govs ir ar īsu mūžu, vai cik saimniecībai rodas lieli izdevumi, ja govs pēc 9 mēnešu grūsnības atnesusi ne vēlamā dzimuma teļu,” stāsta pētniece.

Viņa gan atgādina, ka šāds aprēķins būs efektīvs tikai saimniecībām, kur ģenētiskie faktori ir vienīgie vai galvenie, kas varētu nest ekonomisko noturību. Saimniecībās, kurās ir citas nepilnības ar govju ēdināšanu, turēšanu, kopšanu, neprecīzu meklēšanās noteikšanu, atnešanās menedžmentu un citiem jautājumiem, ģenētisko ciltsdarba metožu pielietošana būtisku uzlabojumu nepalīdzēs iegūt.

“Saimniecībai vērtīgo govju intensīva pavairošana var notikt, pielietojot pasaulē plaši izmantotās asistētās reprodukcijas metodes, kad no saimniecībai vērtīgās govs iegūst embrijus in vivo vai in vitro un liek tos iznēsāt telēm, kas nav ģenētiski tik vērtīgas. Tādā veidā panākam, ka potenciāli viduvējie dzīvnieki saimniecībai atražo augstvērtīgu ģenētisko potenciālu. Panākam, ka iegūstam nevis pāris teļus no vērtīgās govs tās mūža laikā, bet daudz vairāk. Gaļas govju ganāmpulkos tā ir efektīva iespēja panākt, ka krustojumu dzīvnieki atnesās ar šķirnes pēcnācējiem, tādā vaidā aiztaupot vairākus gadus, kamēr, pārojot no gada uz gadu, no krustojuma dzīvniekiem tiktu iegūti vēlamās šķirnes dzīvnieki tīrā veidā,” stāsta I. Šematoviča.

Pētījuma ietvaros, sadarbojoties ar Agrofirmu Tērvete, laboratoriski iegūti embriji gan no tikko nokautu govju olnīcām kautuvē, gan tos aspirējot no ražojošām govīm, kā arī sekojoši telīšu-recipientu grūsnības, transferējot gan svaigus, gan arī atkausētus dziļi sasaldētos embrijus. Tādējādi pētniekiem izdevies eksperimentu laikā gūt noderīgas zināšanas un pieredzi, kā saimniecībām pavairot vērtīgos un izdevīgākos īpatņus, lai lopkopība kļūtu ekonomiski pamatotāka.

Pētījums “Latvijas vietējo govju ģenētiskā fonda saglabāšana un lokālajiem apstākļiem piemērotu citu šķirņu indivīdu pavairošana izmantojot oocītu aspirāciju” (Nr. 19-00-A01620-000094) tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības pasākuma “Sadarbība” ietvaros ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.

Informācijas sagatavošanā izmantoti avoti:

https://www.hubbardfeeds.com/blog/evaluating-feed-costs-during-times-high-commodity-prices

https://hoards.com/article-31804-feed-costs-&mdash-ten-opportunities-for-savings.html

Kontaktinformācija par pētījumu un tā rezultātiem: Ilga Šematoviča (ilga.sematovica@llu.lv).