Pētīta dabisko humusa savienojumu pielietošana broilercāļu nobarošanā
Pieprasījums pēc mājputnu gaļas un olām pieaug, pateicoties to kvalitātei, uzturvērtībai un pieņemamai cenai. Līdz ar to pieaug arī pieprasījums pēc mājputnu barības. Tā kā tajā izmantotās barības sastāvdaļas tiek izmantotas arī cilvēku uzturā, nepieciešams izpētīt alternatīvas antibiotiku piedevas, lai uzlabotu mājputnu labturības un turēšanas apstākļus. Viens no risinājumiem, ko analizējuši LLU pētnieki pētījumā “Sapropeļa barības piedevas formas un devas izstrādāšana izmantošanai broilercāļu ēdināšanā”, ir dabisko humusa savienojumu pielietošana.
Pētījuma mērķis bija pārbaudīt sapropeļa un nātrija humāta ietekmi uz broileru cāļu augšanas rādītājiem un kautķermeņa kvalitāti. Sapropelis ir plaši izplatīts Latvijas zemes dzīļu resurss, kas ir veidojies no ūdensaugu un citu dzīvo organismu atliekām kopā ar minerāldaļiņām un ir sastopams lielākajā daļā Latvijas ezeru. Lai gan tas tiek plaši izmantots lauksaimniecības nozarēs augu mēslošanai un lopbarības piedevām, tā ieguve un izmantošana rūpnieciskos apjomos Latvijā nav bijusi veiksmīga, jo nav izdevies atrast ekonomiski pamatotus tā ieguves un dehidratēšanas risinājumus.
LLU Lauksaimniecības fakultātes Dzīvnieku zinātņu institūta pētniece Dace Bārzdiņa stāsta, ka sapropeļa un nātrija humāta ietekmes izpēte uz mājputniem īstenota saimniecībā SIA "Valmiera agro" 2021. gada vasaras sākumā. Pētījuma vajadzībām no AS “Putnu fabrika “Ķekava”” iegādāti vienas dienas veci abu dzimumu broilercāļi (Ross 308), kuru pamatbarības maisījumu nodrošināja “KG Latvija”.
“Pamatbarības maisījuma sastāvā granulu veidā iekļāvām sasmalcinātu kukurūzu un kviešus, sojas spraukumus, augu eļļu, kalcija karbonātu, monokalcija fosfātu, aminoskābes, nātrija hlorīdu, nātrija sulfātu, premiksu. Savukārt barības - sapropeļa un nātrija humāta paraugi - tika testēti LLU Biotehnoloģiju zinātniskajā laboratorijā. Tajos tika noteikts sausnes procentuālais daudzums un tajā ietilpstošo barības vielu ķīmiskā sastāva parametru procentuālais un tilpumainais daudzums. Ķīmiskie parametri tika noteikti pēc vispār pieņemtajām standarta vai aprēķinu metodēm. Putni tika ēdināti ņemot vērā cāļu attīstības periodus: no 0 – 10 dienām, no 11 – 28 dienām un no 29 dienas līdz nobarošanas beigu posmam. Putni tika izmitināti uz dziļiem pakaišiem, saskaņā ar Ross 308 izstrādāto tehnoloģisko instrukciju, kur tika kontrolēts gaismas, temperatūras, dzīvnieku higiēnas, ēdināšanas un dzirdināšanas režīms,” par pētījuma norisi stāsta D. Bārzdiņa.
Pētniece arī papildina, ka sākumā broilercāļi pēc nejaušības principa tika sadalīti piecās grupās. Kontroles grupā un četrās pētījuma grupās, kur 1. grupai pie pamatbarības tika pievienots sapropelis 3% un 2. grupai 5%, kā arī 3. grupai pie ūdens tika pievienots 25 mL-1 un 4. grupai 50 mL-1 nātrija humāts (NaHu).
Putnu augšanas dinamika noteikta, tos sverot katru nedēļu ar svariem (precizitāte ± 0.1 g), kā arī tika uzskaitīta patērētā barība un izlietotais ūdens daudzums. Pētījums ilga līdz cāļu 38. dzīvības dienai. Pētījuma noslēgumā broilercāļi tika kauti, eviscerēti, sadalīti pa liemeņa daļām. Papildus noteikti rādītāji dzīvmasas pieaugumam diennaktī, barības konversijai uz 1 kg dzīvmasu un kautmasu, un kautiznākumam. Kopumā 1. grupas broilercāļiem tika izēdināti 3.84 kg sapropeļa, bet 2. grupas broilercāļiem 6.34 kg sapropeļa. Savukārt 3. un 4. grupas broilercāļi, pievienojot pie dzeramā ūdens nātrija humāta piedevu, patērēja attiecīgi 1.3 l un 2.7 l ūdens.
“Atklājām, ka, pievienojot pie barības sapropeļa piedevu 5% apjomā, vidēji augstāko dzīvmasu un dzīvmasas pieaugumu diennaktī uzrādīja 2. grupas broilercāļi (2.54 kg). Bet, pievienojot pie dzeramā ūdens 50 mL L-1 nātrija humātu, vidēji augstāko dzīvmasu uzrādīja 4. grupas broilercāļi (2.58 kg), kā arī šīs grupas cāļi uzrādīja augstāko dzīvmasas pieaugumu diennaktī – 78.5 g. Putnu kaušanas rezultāts uzrādīja, ka 4. grupas cāļi ieguva smagāko liemeņa masu (2.08 kg), mazāko subproduktu masu (0.50 kg) un augstāko kautiznākumu 80.6%. Turklāt viņiem bija nepieciešams mazāks barības daudzums, lai sekmētu lielāku pieaugumu, ko apliecina zemākie rādītāji, aprēķinot barības konversiju uz 1 kg dzīvmasas
(1.52 kg) un uz 1 kg kautmasas (1.9 kg),” stāsta pētniece.
Salīdzinot rezultātus abās grupās, izdevies atklāt, ka pēc nokaušanas liemeņa masa 2. grupas broilercāļiem bija 1.98 kg, bet 4. grupas broilercāļiem 2.08 kg. Savukārt aprēķinot kautiznākumu tas attiecīgi uzrādīja 2. grupas broilercāļiem 77.8% un 4. grupas broilercāļiem 80.6%. Barības konversijas rādītāji 2. grupas cāļiem bija augstāki - uz 1 kg dzīvmasas izbaroti 1.55 kg, bet 1 kg kautmasas attiecīgi 2 kg.
Pētnieki secinājuši, ka, pievienojot pie barības sapropeli 5% apjomā un dzeramajam ūdenim nātrija humāta piedevu, tas dod pozitīvu ietekmi uz broilercāļu augšanas un kautķermeņa kvalitātes rādītājiem. Taču, lai nostiprinātu šo rezultātu pozitīvo ietekmi, pievienojot pamatbarībai un dzeramajam ūdenim dabīgās humusa vielas, ir nepieciešams atkārtot pētījumā īstenotos eksperimentus, lai pārliecinātos par rezultātu noturību.
Pētījums “Sapropeļa barības piedevas formas un devas izstrādāšana izmantošanai broilercāļu ēdināšanā” ir viena no aktivitātēm projektā “Inovatīvas dehidratācijas tehnoloģijas pielietojuma izpēte sapropeļa ieguvē, uz sapropeļa bāzes veidotu produktu izmatošanas iespējas augkopībā un lopkopībā” (nr. 18-00-A01612-000010), kas tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības pasākuma “Sadarbība” ietvaros ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.
Kontaktinformācija par pētījumu un tā rezultātiem: Dace Bārzdiņa (e-pasts: dace.barzdina@llu.lv).
