Pētījums: Saldo ķiršu dārzos Latvijā novērota zema augsnes reakcija
Lai pilnveidotu saldo ķiršu audzēšanas tehnoloģiju Latvijā un veicinātu šīs nozares ilgtspēju, 2019. gada aprīlī tika sākts pētniecības projekts “Barības vielu vajadzība un to nodrošinājuma pilnveide ķiršiem”, kas šobrīd tuvojas noslēgumam. Tajā viens no LLU Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta pētnieku uzdevumiem bija izpētīt augšņu agroķīmiskās īpašības saldo ķiršu dārzos dažādos Latvijas agroklimatiskajos rajonos.
Pētījuma īstenošanu vada Dārzkopības institūts Dobelē. Tā mērķis ir pamatotas ķiršu mēslošanas tehnoloģijas izstrāde, lai varētu plānot un koriģēt mēslošanu atkarībā no potcelma, stādījuma biezības, ražības un izkritumiem. Līdz ar to Lauksaimniecības fakultātes kolēģi vairākās zemnieku saimniecībās Latvijā veikuši detalizētu augsnes sastāva izpēti. Pētījums norisinājās Z/S “Tauriņi”, Z/S “Vārkļi”, Z/S “Kalna Rūdupes” un Z/S “Pļavnieki”. Papildus sadarbībā ar Dārzkopības institūta kolēģiem veikta augu lapu agroķīmisko rādītāju ieguve un analīze.
“Pētījuma rezultātā noskaidrojām, ka saldo ķiršu dārzi galvenokārt ierīkoti pēc granulometriskā sastāva dažādās augsnēs no smaga un putekļaina smilšmāla līdz pat mālsmiltij. Arī dārzu topogrāfiskā konfigurācija un izvietojums ir ļoti atšķirīgs – no lēzena, lēzeni viļņota līdz paugurainam reljefam. Organiskās vielas daudzums variēja no nepietiekoša līdz pat 7%, ko ietekmē gan ķiršu dārza topogrāfija, gan augsnes agroķīmiskās, gan agrofizikālās īpašības,” stāsta Augsnes un augu zinātņu institūta vadošā pētniece Ilze Vircava.
Pētniece skaidro, ka lielākajā daļā augļu dārzu novērota zema augsnes reakciju, kas atbilda vidēji skābai un skābai augsnei. Tas nelabvēlīgi varot ietekmēt gan ķiršu koku augšanu, gan ar to saistīto kokiem nepieciešamo mikro un makro elementu uzņemšanu.
“Lai šādu risku novērstu un paaugstinātu augsnes reakciju, nepieciešams veikt augsnes kaļķošanu. Iegūtie rezultāti norādīja uz augiem uzņemamā fosfora un kālija trūkumu. Interesanti, ka atsevišķos gadījumos konstatējām kālija pārbagātību augsnē, kas turpmāk var samazināt kalcija un magnija, kā arī mikroelementu uzņemšanu. Arī šis faktors var samazināt augļkoku ražību. Līdz ar to, lai nodrošinātu veselīgākus un ziemcietīgākus saldo ķiršu stādījumus ar augstāku ražību un augļu kvalitāti, ir nepieciešams uzturēt optimālus augsnes auglības rādītājus un augsnes veselību kopumā, izstrādājot sabalansētu mēslošanas plānu, kas ir balstīts uz augšņu analīžu rezultātiem un koku vajadzībām pēc barības elementiem,” skaidro I. Vircava.
Dārzkopības institūtā izstrādātā mēslošanas tehnoloģija, kas balstīta Lauksaimniecības fakultātes īstenotajā augsnes izpētē, nodrošina efektīvāku saimniekošanu saldo ķiršu dārzos. Tādējādi audzētājiem, kas to izmantos, būs iespēja izmantot mazāku mēslošanas līdzekļu daudzumu un īstenot to mērķtiecīgāku lietojumu, kas palīdzētu saglabāt augsnes un ķiršu dārzu ilgtspējīgu pastāvēšanu.
Par detalizētiem pētījuma rezultātiem saldo ķiršu audzētāji un citi interesenti aicināti sazināties ar LLU Lauksaimniecības fakultātes vadošo pētnieci Ilzi Vircavu (e-pasts: ilze.vircava@llu.lv).
Projekts “Barības vielu vajadzība un to nodrošinājuma pilnveide ķiršiem” (Nr. 18-00-A01620-000016) tika īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības pasākuma “Sadarbība” ietvaros un to atbalstīja Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.