“Zinātne Latvijai 2022” personība – Meža fakultātes asociētais profesors Āris Jansons
Gada sākumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāta izstāde “Zinātne Latvijai 2022”, kurā interesentiem ir iespēja iepazīt 12 izcilus Latvijas zinātniekus. Stāsti par viņiem apkopoti arī kalendārā un skatāmi video.
Izglītības un zinātnes ministrijas veidotais “Zinātne Latvijai” kalendārs un izstāde jau piekto gadu vēsta par Latvijas zinātniekiem un zinātniecēm, kas pārstāv dažādas paaudzes, dažādas zinātnes nozares un dažādas zinātniskās institūcijas, tādējādi parādot Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību. Kalendāros un izstādē ir izmantotas papildinātās realitātes un QR kodu tehnoloģijas. Noskenējot QR kodu, kalendāra lietotājs vai izstādes apmeklētājs savā viedtālrunī var noskatīties 3 minūšu garu videostāstu par katru no zinātniekiem un tādējādi tuvāk iepazīt gan zinātnieku, gan viņa pārstāvēto zinātnes nozari.
Šogad kalendārā starp 12 izciliem Latvijas zinātniekiem iekļauts stāsts par LLU Meža fakultātes Mežkopības katedras asociēto profesoru un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošo pētnieku, Dr. silv. Āri Jansonu. Viņa specializācija pētniecībā saistīta ar meža selekciju un kokaugu adaptāciju.
Kā vienu no saviem nozīmīgākajiem pētījumu virzieniem Ā. Jansons min oglekļa uzkrājumus vecajās audzēs, kas ir 160 – 180 gadus vecas. Zinātnieks skaidro, ka šobrīd ir nozīmīgi veidot izpratni, kā visefektīvāk mežā uzkrāt oglekli. Saistībā ar klimatneitrālo politiku vecās meža audzes tiek skatītas kā vietas, kur saglabāt bioloģisko daudzveidību, taču šī pieeja ir jāspēj sabalansēt arī ar saimnieciskajām vajadzībām un bioekonomiku.
Tāpat Ā. Jansons iesaistīts atbalsta rīka izstrādē vēja bojājumu riska mazināšanai bērza un apses mežaudzēs. Tā kā vētru iespējamība Latvijā arvien pieaugs, pētnieku uzdevums ir prognozēt, kurus kokus vētras visvairāk ietekmēs, un izstrādāt risinājumus, kā šo ietekmi mazināt.
“Meža īpašnieks aiziet, iegūst stādu, nopērk, iet un stāda. Viņš jau nemaz nezina, lai tas stāds būtu tāds, lai koks nākotnē labi augtu un būtu izturīgs pret slimībām un piemērotāks nākotnes klimatam, tā ir vesela zināšanu bāze, kas ir “kondensēta” un ielikta tajā stādā,” savu kā zinātnieka darbu raksturo Ā. Jansons.
Kopīgi ar stāstu par Ā. Jansonu kalendārs ļauj iepazīt Dr. chem. Daci Rasiņu, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Mg. Antru Gaili, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centrs, Eiropas Kodolpētniecības centrs (CERN), Dr. art. Inesi Siricu, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļa, Ph. D. Jāni Lazovski, RTU Rīgas Biznesa skola, Dr. philol. Ilzi Kačāni, Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūta Kultūras pētījumu centrs, Dr. nat. tech. Kristapu Kļaviņu, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Baltijas Biomateriālu ekselences centrs, Dr. med. Rūdolfu Cešeiko, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rehabilitācijas fakultāte, Ph. D. Kristīni Oļeiņiku, Hārvarda Universitātes Bostonas Bērnu slimnīca, RSU, Dr. sc. admin. Henriju Kaļķi, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, Ph. D. Lindu Gulbi, Ventspils augstskolas inženierzinātņu institūts «Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs», Elektronikas un datorzinātņu institūts un Dr. sc. ing. Mārtiņu Zaumani, Šveices Materiālu un tehnoloģiju institūts Empa (Swiss Federal Laboratories for Materials Science and Technology).
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā izstāde pieejama skatītājiem “zaļajā režīmā” un ir apskatāma no 6. līdz 29. janvārim.
Iepriekšējos gados Zinātne Latvijai kalendārā jau iekļauti stāsti par LLU zinātniekiem: veterinārmedicīnas pētnieku Armands Vekšinu un pārtikas pētnieci Ilgu Gedrovicu. Ar viņu stāstiem var iepazīties šeit.
