Iegūti pirmie rezultāti par akmeņu relokācijas metodes efektivitāti
Jau pusotru gadu LLU Lauksaimniecības fakultātes pētnieki, sadarbojoties ar Z/S ”Kalna Viesītes”, īsteno pētniecības projektu “Akmeņu relokācijas metodes aprobācija grūti apstrādājamu, akmeņainu augšņu fizkālmehānisko īpašību uzlabošanai”. Tas tiek darīts ar mērķi pārbaudīt akmeņu relokācijas metodi un tās efektivitāti, salīdzinot ar tradicionālo akmeņu nolasīšanu no lauka. Prognozēts, ka tā varētu būt efektīvāka, un nodrošināt labākas ražas akmeņainās augsnēs.
Lielākā daļa Latvijas augšņu ir veidojušās uz morēnas mālsmilts (33%) un smilšmāla (33%) nogulumiem, un līdz ar to ir akmeņainas. Glacigēnās izcelsmes cilmieži visvairāk izplatīti morēnas paugurainēs un paugurvaļņos, kas ir izaicinājums lauksaimniekiem. Kad augsnes aramkārtā ir daudz vai pat ļoti daudz augsnes skeleta frakcijas, kas pārsniedz 2 mm, ir grūti izveidot augiem nepieciešamo augsnes sakārtu. Akmeņi augsnē veido poras, kas izjauc augiem vēlamo kapilāro ūdens pacelšanas mehānismu, palielina augsnes virskārtas nevienmērīgu uzsilšanu, kā rezultātā augu zelmenis veidojas nevienmērīgs, uzzied nevienmērīgi, tā samazinot potenciāli iegūstamo ražu.
Lai risinātu augsnes apstrādes izaicinājumus, LLU Lauksaimniecības fakultātes pētnieki pārbauda akmeņu relokācijas metodi un tās efektivitāti. Pētniece Ieva Erdberga informē, ka līdz šim pabeigta pētījumu lauka priekšizpēte, veikta granulometriskā sastāva analīze, kuras laikā secināts, ka dotajā nogabalā ir ļoti mainīgs granulometriskais sastāvs, turklāt augsnes skelets (iežu daļas, kas pārsniedz 2 mm) veido 15-50% no augsnes tilpummasas. Tā kā apstākļos, kad augsnes aramkārtā ir daudz vai pat ļoti daudz augsnes skeleta frakcijas, kas pārsniedz 2 mm, ir grūti izveidot augiem nepieciešamo augsnes sakārtu, projekta ietvaros tiek pētīta iespēja izmantojot akmeņu relokācijas paņēmienu (ar reversas darbības frēzi) uzlabot aramkārtas sakārtu, tā veicinot augu sakņu produktīvāku attīstību, kā arī samazināt augsnes apstrādes izmaksas.
“2020. gada veģetācijas noslēgumā un 2021. gada veģetācijas sezonā pabeigta augsnes apstrāde, izmantojot, tradicionālo aršanas tehnoloģiju (ar un bez akmeņu nolasīšanas) un izmantojot reversas darbības frēzi. Pētījumu lauka pirmreizēja apskate, kā arī arumu apskate pēc veģetācijas atjaunošanās liecina, ka reversas darbības frēze sekmīgi izmantojama ne vien lielāku iežu daļu relokācijai, bet arī, lai sekmīgi iestrādātu nepļautus zālājus un augu atliekas, tai skaitā saknes,” skaidro I. Erdberga.
Viņa atklāj, ka, veicot atkārtotu granulometriskā sastāva monitoringu, noskaidrots, ka, izmantojot akmeņu relokācijas metodi, smalkzemes daudzums samazinās aramkārtas slānī starp 20-25 cm, bet palielinās 0-5 cm slānī attiecīgi rupjajai iežu frakcijai tiekot pārnestai 20-25 cm dziļumā. Pētījuma rezultāti liecina, ka metode nerada akmeņu joslas, kas traucētu sekmīgai ūdens kustībai vai sakņu darbībai. Smalkzemes procentuālais pieaugums aramkārtas virskārtā dod iespēju produktīvāka zelmeņa izveidei.
Lai gan 2021. gada veģetācijas sezona raksturojama kā sarežģīta - ar vēlu pavasari, sausu un karstu sezonas vidusposmu un slapju rudeni -, pētījuma laukos ir veikta paredzētā āboliņa tīrsēja. Produktivitātes salīdzinājums tiks veikts noslēdzošajā projekta posmā 2022. gadā.
Projekts “Akmeņu relokācijas metodes aprobācija grūti apstrādājamu, akmeņainu augšņu fizkālmehānisko īpašību uzlabošanai” (nr. 19-00-A01620-000077) tiek īstenots ar Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu apakšpasākumā 16.2 "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei". Projekta partneri ir LLU un Z/S “Kalna Viesītes”. Projekta īstenošana paredzēta līdz 2023. gada 31. maijam.
Foto: Sarkanais āboliņš Trifolium pratense L. 2021. gada veģetācijas sezonas noslēgumā.
Kontaktinformācija par pētījumu: pētniece Ieva Erdberga (e-pasts: ieva.erdberga@llu.lv).
