Juris Rullis - jaunais LLU Studējošo pašpārvaldes vadītājs
Reiz paziņojis tēvam, kokapstrādes inženierim, ka nekad savu kāju mežā nespers, Juris Rullis šobrīd studē LLU Meža fakultātes studiju programmā “Mežinženieris” un mežā ne vien ir iespēris vienu kāju, bet tur ir pamatīgi nostiprinājies ar abām. Nupat novembrī viņam uzticēta LLU Studējošo pašpārvaldes vadība, un nejaušas sakritības rezultātā arī šī pienākuma pildīšanai teicis savu “Jā” vārdu, būdams mežā. Kādam varētu šķist, ka Juris ir vairāk introverts, dabu mīlošs jaunietis, taču jebkurš viņu satiekot pāris minūtēs atklāj, ka viņa priekšā ir komunikabls cilvēks, kurš sevi ir atradis ne vien mežā, bet arī sociālajās aktivitātēs.
Katram no mūsu studentiem ir savs stāsts par nonākšanu LLU? Kāds ir tavējais?
Mans tēvs ir pabeidzis Meža fakultāti, kokapstrādes specialitāti. Viņš vēlējās mani iebīdīt meža nozarē, bet vienā reizē, kad pastrādāju mežā un vācu zarus, tā “nobesījos līdz kaklam”, ka pateicu – nekad kāju mežā vairs nesperšu. Līdz ar to pēc 12. klases aizgāju mācīties uz Rīgu, Kultūras akadēmiju – Latvijas un Francijas starpkultūru attiecības. Vidusskolā kā brīvās izvēles priekšmets bija franču valoda, kas man labi padevās, bija forši pasniedzēji un doma saistīt savu karjeru ar ārzemēm. Bet jau pēc pusgada sapratu, ka tas noteikti nebūs mans lauciņš. Ja valodā un vēsturē biju spēcīgs, tad māksla un kultūra mani neuzrunāja. Man tuva tēma ir arī ģeogrāfija, jo mamma agrāk bija ģeogrāfijas skolotāja. Gribēju tikt Latvijas universitātes (LU) ģeogrāfos, taču tā kā vidusskolā patika arī nedaudz loderēt, tas neizdevās. Nonācu Liepājas universitātē, kur daļu motivācijas nodrošināja iegūtā budžeta vieta. Sāku studijas energoresursu inženierijā un pārvaldībā, aizbraucu Erasmus apmaiņā un paspēju pat akadēmisko gadu paņemt. Prakses laikā sapratu, ka arī šī nav mana īstā vieta.
Paralēli vasarās mans tēvs, kuram savi meži un nepieciešams jaunaudzes kopt, saka: “Kāpēc kādam citam maksāt, ja dēls var izdarīt?” Vienu reizi pamēģināju, otro reizi un arvien biežāk, līdz jau pats jautāju, kad atkal būs kas darāms un būs jābrauc uz mežu. Beigās parunāju ar vecākiem un nolēmu, ka vēlos uz inženieriem doties. Man patīk zāģēt koku, bet ne gluži to apstrādāt, arī mežzinātne nesaistīja. Gribēju gan ofisa darbu, gan āra darbu. Mežinženieri bija visloģiskākā izvēle. Pēc pirmā studiju gada esmu sapratis, ka šeit ir īstā vieta, kur palikšu.
Cik Tev šobrīd ir gadu?
Man ir 28. Pirms gada nebiju klasisks pirmā kursa students.
Kā juties starp jaunajiem?
Atšķirību jūt. Bet tā ir arī jūtama starp tiem, kuri ir pabeiguši vidusskolu un tiem, kuri pabeiguši tehnikumu. Sākumā bija nedaudz grūti pierast pie jaunības zaļuma, bet ātri tas izdzisa. Varbūt bija lietas, kur man vajadzēja pielāgoties, bet tas bija jādara. Pirmajā dienā sēžam Informātikas lekcijā un man jautā: “Juri, tu tā par sevi stāstīji angļu valodā, cik tev vispār ir gadu?” Izveidojās interesanta saruna ar kursabiedriem. Viņi atzinās, ka nevarot noteikt manu vecumu gan izskata, gan vieglās komunikācijas dēļ.
Esi ievēlēts par vadītāju? Ko jau esi paspējis pirmajā studiju gadā izdarīt, lai tevi ievērotu?
Kad sāku studēt Jelgavā, uz lielo Studējošo pašpārvaldi neaizgāju. Meža fakultātē ir ne tikai studentu padome, bet arī sava studentu biedrība “Šalkone”, kas vēl papildus garšiņu iedod. Uzreiz aizgāju uz turieni, jo uzskatu, ka studijas sastāv ne tikai no studijām. Sākumā aizgāju, paklausījos, pieteicos par biedra kandidātu. Otrajā semestrī kļuvu par Sporta virziena vadītāju. Esot valdē, sapratu, kā tur “lietas grozās” un uzzināju arī par lielo Studējošo pašpārvaldi, jo tajā vidē par to daudz runā. Piemēram, ar kursabiedriem par pašpārvaldes jautājumiem nerunājam, bet Šalkonē gan. Papildus informācija vienmēr nāca no kursabiedra, kurš ir Sporta virziena vadītājs lielajā pašpārvaldē. Kļuvu Šalkonē par aktīvo biedru, bet šajā semestrī gan nolēmu Šalkonē neko nedarīt, atpūsties un neizdedzināt uzreiz sevi vienā vietā. Lielajā pašpārvaldē nonācu, aizejot uz atvērto sēdi. Studenti no Šalkones mani uzrunāja personīgi, jautāja, ko vēlos darīt nākamgad. Atbildēju, ka vēlos kļūt par Šalkones senioru. Viņi man atbildēja: “Nē, nē, mēs tevi gribētu bīdīt uz lielo SP, jo gribam, lai meži ir atpakaļ apritē.” Aizgāju uz valdes sēdi, apsvēru ideju, ka pieteikšos, bet uz pirmajām vēlēšanām tomēr nepieteicos. Vēlēšanu dienā man zvanīja: “Juri, klausies, mēs nezinām, kas te notiks, bet ja gadījumā būs jāorganizē ārkārtas vēlēšanas, vai tu pieteiksies?” Es apsolīju un pieteicos ārkārtas vēlēšanās. Lai gan tas bija mājsēdes laiks, novembra vidus, tajā brīdī biju mežā. Kopīgi ar kursabiedru un Erasmus studentēm bijām nolēmuši uztaisīt nometni un tur pavadījām nakti, ar arktiskajiem guļammaisiem un visu, kā pienākas.
Vai iepriekš ir bijusi pieredze pašpārvalžu darbā?
Vidusskolā iestājos skolēnu pašpārvaldē. Ja Rīgā neiesaistījos, tad Liepājā studentu padomē biju trīs gadus. Biju vides virziena vadītājs un darbojos ekopadomē. Panācām, ka Liepājas universitāte ieguva Zaļo karogu. Piedalījos pasākumā “Kam rūp students?”, ko organizē Latvijas Studentu apvienība. Papildus biju trīs gadus organizācijā “Erasmus Student Network”. Tur smēlos vislielāko pieredzi. Sākumā darbojos lokāli, tad nonācu Latvijas valdē un vairāk kā pusgadu darbojos internacionālajā līmenī.
Izklausās, ka esi ļoti sociāls cilvēks?
Jā. Man ir grūti nosēdēt koju istabiņā. Gribas iet un darīt, lai gan bieži nav brīvās dienas, jo paralēli strādāju un visu laiku dzīvoju kā ritenī. Kad gadās kāda brīva diena, tad pat šķiet, ka kaut kas pietrūkst. Šī dzīves daļa mājsēdes laikā ļoti trūka, taču vairāk mācījos.
Arī laba lieta, vai ne?
Jā, vispār ļoti labā laikā nāca. (smejas)
Minēji, ka esi bijis sporta virziena vadītājs. Pats nodarbojies ar kādu sporta veidu?
Kādreiz trenējos futbolā, bet tagad esmu paslinkojis. Septembrī vēl sanāca aktīvāk paskriet, taču tad nāca mājsēde. Sports vienmēr ir bijis tuvs un šobrīd vairāk saista skriešana, ielu vingrošana un peldēšana. Ne tik daudz ieguldos vienā sporta veidā, bet vairāk daudzpusīgi uzturu sevi fiziskā formā.
Kādi plāni saistībā ar Studējošo pašpārvaldi? Ko vēlies izdarīt?
Divas pašas svarīgākās lietas ir saliedēts iekšējās komandas darbs un sadarbība ar fakultāšu studējošo pašpārvaldēm. Attālināto studiju laiks bija liels šķērslis, jo nesanāca klātienes kontakts. Mana pārliecība - jo labāk komanda saliedējusies, jo labāk mēs viens otru zinām un varam kopīgi strādāt. Turklāt vēlos panākt, lai sadarbība ar fakultāšu studējošo pašpārvaldēm ir ciešāka. Redzu, ka šajā aspektā ir izaicinājumi. Esmu ienācis no malas un neesmu bijis ikdienā klāt, bet šāds ir mans skatījums no malas. Ko esošie biedri ikdienā neredz, tas man uzreiz iekrīt acī. Savelku daudz paralēles ar citām organizācijām un ir doma gada laikā strukturizēt valdi. Tajā ir vajadzīgas pārmaiņas. Taču galvenās lietas ir divas – sadarbība ar fakultāšu pašpārvaldēm un iekšējā komunikācija. Tā ir viens no pamatakmeņiem, kam ir jābūt jebkurā organizācijā. Ja komunikācija būs, tad pārējais arī būs.
Kādus tu redzi LLU studentus?
LLU studenti ir no visas Latvijas. Citās augstskolās ļoti esmu izjutis reģionālo principu, bet Jelgavā ir visi - Ventspils, Liepāja, Daugavpils, Alūksne, Rīga un citi. Turklāt daudzi studenti ir no lauku reģioniem, viņi ir daudz atvērtāki, ar viņiem ir vieglāk komunicēt, viņiem nav aizspriedumu, ka Latvija beidzas pie Rīgas zīmes un ka tālāk nekā nav. Mēs visu Latviju esam redzējuši. Mūsu studenti ir viedāki, ar lielāku dzīves pieredzi un cilvēciskumu. Cilvēciskums ir izteikta vērtība un spēcīgākais vārds, ko varu attiecināt uz LLU studentiem. Turklāt ļoti bieži LLU studenti ir izteikti praktiski.
Kā šos foršos, cilvēciskos studentus iekustināt, lai viņi aktīvāk iesaistās universitātes dzīvē?
Ļoti labs jautājums! Atbilde nav tik vienkārša. Šobrīd pēc attālinātajām studijām un mājsēdes ir grūti. Ļoti jūtu atšķirību, kādi studenti ir bijuši pirms tam un kādi kļuvuši pandēmijas laikā. Tagad septembrī, kā mēs centāmies uz Azemitologu pirmkursniekus pierunāt? Izaicinājums bija pat vismaz dabūt uz pasākumu, bet ir taču arī jāveido priekšnesums. Domāju, ka sociālo aktivitāšu atjaunošanai ir vajadzīgi daži aktīvie cilvēki, kuriem ir jāstrādā ļoti personīgi ar katru un jāstāsta par studentu organizētajām aktivitātēm, iespējām tajās iesaistīties. Visspēcīgākā informācija ir “no mutes mutē”. Turklāt iesaistīšana kopīgās aktivitātēs, uzrunājot personīgi, ļoti palīdz. Arī pats dažus savus kursabiedrus esmu iekustinājis, aicināju kopīgi aiziet paskriet. It kā brīžiem šķiet uzbāzīgi, bet dažs piekrīt, lai tikai es liktos mierā. Taču beigās viņi sāk saprast, ka ir interesanti.
Protams, pirmkursniekiem ir sākumā grūti. Jūties kā kāmis ritenī. Visu laiku kaut kur jāiet un kaut kas jādara. Bet, piemēram, sporta sacensības ļoti palīdz iepazīt universitāti, arī Azemitologs. Pirmās dienas ejot uz Meža fakultāti, nevarēju saprast, kur ir pārējo fakultāšu studenti? Es viņus nesatiku. Otra lieta, ka es pat vecāko kursu studentus nesatiku. Varbūt kaut kur gaiteņos ātri pagāja garām. Taču sporta sacensības ir vislabākā vieta, tur satiekas visi un tos cilvēkus tu atceries.
LLU vērtība ir tradīcijas. Piemēram, jau pieminētais Azemitologs. LU Aristotelis principā ir ballīte, bet šeit Jelgavā tas ir tāds pasākums! Līdz pat tai dienai nesapratu, kas tas ir. Turklāt tagad pašam ir grūti iestāstīt pirmkursniekiem. Kā tu viņiem to pateiksi? Nav iespējams visas tās emocijas ielikt vārdos. To nevar tik vienkārši izstāstīt. Studenti, kurus ļoti uzrunā šis pasākums, nākamgad grib kļūt par organizatoriem, lai atkal varētu izjust to īpašo sajūtu.
Vēl joprojām iesaisties arī Erasmus studentu organizācijā?
Jā, esmu mentors ārvalstu studentiem. Man ļoti patīk būt multikulturālā vidē. Satiekot ārvalstu studentus, šķiet, ka palieku cits cilvēks. Tas ļoti piesaista, ko arī nevaru noformulēt vārdos. Angļu valoda man nav šķērslis, tā ļoti patīk un man muti nevar aizvērt.
LLU Studējošo pašpārvaldes darbā var iesaistīties ikviens universitātē studējošais. Vairāk par to un īstenotajām aktivitātēm var uzzināt LLU portālā, kā arī sekojot līdzi informācijai sociālo tīklu kontos. Saziņai ieteicams izmantot e-pastu: llusp@llu.lv.
