Kopā ar tēvu plecu pie pleca Latvijas zemessardzē

Katram ir jāsāk ar sevi, lai kopā mēs būtu stipri

Ralfs zemessardzē iestājās 18 gadu vecumā, bet interese par militāro jomu bija jau agrāk, jo puisis uzauga patriotiskā ģimenē. Bērnībā viņam patika tanki un ieroči, mēdza likt figūriņas ierindā, un, līdzīgi kā citi puikas, spēlēja "kariņus". "Katra maza zēna sapnis ir piepildījies," viņš smejas. Viņš gan piebilst, ja nepatīk šaut, tad zemessardzē īsti nav ko darīt.

Stāstot par savu motivāciju darboties zemessardzē, Ralfs saka, ka jutis pilsoņa pienākumu. "Gribēju iemācīties aizstāvēt savu valsti un dzimteni. Jo asāk savus zobus trīsim, jo mazāk kāds gribēs mūs aiztikt. Jāņem vērā, ka militāro personu skaits Latvijā ir mazs, ap 17 000, tai skaitā zemessargi, rezervisti un profesionālā dienesta karavīri. Tajā pašā laikā mūsu Austrumu kaimiņam ir vairāk tanku nekā mums vispār ir cilvēku," Ralfs stāsta par saviem novērojumiem.

Puisis ir pārliecināts, ka katra pilsoņa pienākums ir aizstāvēt dzimteni. "Gribu būt to pilsoņu vidū, kas spēs ar ieroci rīkoties, nevis "x" stundā būs apjucis, nobijies un nezinās, ko iesākt. Atdot zemi bez cīņas ir nepareizi. Okupācijas laiks mūsu tautai neko labu nedeva, tas sagrāva gan ekonomiku, gan kultūru, kā arī tika zaudēti cilvēki,” viņš uzskata. "Pat ja tev nav jūtu pret zemi, tad vismaz jābūt mīlestībai pret tuviniekiem, kurus vēlies pasargāt,” viņš saka. Jaunietis uzskata, ka mazai valstij zemessardze ir labs veids, kā brīvprātīgi iziet militāro pamatapmācību un iegūt valstī zinošu militāro spēku. "Ja paši sargāsim savu valsti, tad cilvēkiem būs lielāka motivācija šeit investēt naudu un dibināt ģimenes. Taču katram ir jāsāk ar sevi – jo mazāka valsts, jo vairāk visiem jāiesaistās tās aizsardzībā," viņš ir pārliecināts.

Dubults ieguldījums valsts attīstībā – aizsardzībā un ekonomikā

Ralfs domā, ka cilvēki nav pietiekami labi informēti, kas ir zemessardze, nereti to salīdzina ar profesionālo militāro dienestu. "Zemessardze ir tavs brīvprātīgais devums valsts aizsardzībai. Profesionālajā dienestā ir karavīri, bet zemessardzē ir politiķi, skolotāji un dažādu citu profesiju pārstāvji, jo iesaistīties var ikviens. Tev nav sevi pilnībā jāiegulda valsts aizsardzībā, ikdienā vari būt kaut kas cits, bet brīvajā laikā dot savu pienesumu valsts aizsardzībā," viņš uzskata.

Ralfs gan sākotnēji apsvēra domu par militāro karjeru, uz ko vecāki raudzījās piesardzīgi. Bet šobrīd puisim ir izdevies apvienot militārās intereses ar studijām meža nozarē, jo viņš savu ieguldījumu tautsaimniecībā grib dot plašāk. Jaunietis atzīst, ka zemessargu vidū ir tādi, kas ļoti aktīvi ikdienā darbojas, bet citi – retāk. "Protams, labāk, ja nāk biežāk uz zemessardzi. Bet, salīdzinot ar vidusmēra pilsoni, vienalga arī pasīvajiem būs pamatiemaņas valsts aizsardzībā, viņš būs zinošāks. Tas ir brīvprātīgais dienests," viņš uzsver.

Ralfs studē pamatstudiju programmā "Mežinženieris", jo plāno ar savu darbu nākotnē dot pienesumu Latvijas ekonomikā. "Armija no valsts naudu ņem, bet meži valsti baro. Tagad esmu sabalansējis savas intereses tā, ka esmu nodrošinājis savu zemessardzes iztiku. Īstiem patriotiem vajag ne tikai aizsargāt zemi, bet arī to kopt un investēt tajā. Svarīgi rūpēties par ekonomisko attīstību, celt iekšzemes kopproduktu," viņš ir pārliecināts. Tāpēc pēc pamatstudiju absolvēšanas Ralfs plāno studēt maģistra studiju programmā "Ekonomika", lai nākotnē kļūtu par nekustamo īpašumu vērtētāju, tai skaitā meža vērtētāju.

Zemessargs, kurš mežā uzcels slēpni no pareizā koka

Stāstot par ieguvumiem, darbojoties zemessardzē, Ralfs atzīst, ka, pirmkārt, ir sajūta, ka pilsoņa pienākums ir izpildīts. Otrkārt, tā ir iespēja satikt līdzīgi domājošus cilvēkus, bet, treškārt, tas ir labs veids, kā sevi fiziski pilnveidot un iegūt jaunas prasmes, kas noder arī civilajā dzīvē. "Esmu iemācījies ātri nomierināties stresa situācijās. Ja apkārt viss jūk un brūk, varu veikli savākties un sakoncentrēties. Tāpat esmu apguvis dažādu taktiku izstrādi. Kopumā mums māca vairākas lietas, jo karavīram jābūt ļoti daudzpusīgam. Arī profesijas, kas ir zemessardzē, ir daudzveidīgas – sakarnieki, izlūki, inženieri un citi. Skatoties pēc cilvēka prasmēm civilajā dzīvē, iespējams tās attīstīt vēl pamatīgāk militārajā sfērā," viņš stāsta. Ralfs savā brīvajā laikā pilnveido sevi dažādās jomās – darbojas studentu korporācijā "Latvia", dejo tautas deju ansamblī un trenējas cīņas sportā džiu-džitsu. Jautāts, vai nejūtas kā Džekijs Čans, kurš pieprot tik daudzas lietas, tai skaitā cīņas sporta veidu, puisis atbild: "Karavīram jābūt elastīgam un lietpratējam dažādās jomās. Ir labi būt spēcīgam vienā sfērā, bet zemessardzē un bruņotajos spēkos jābūt daudzpusīgam, lai vari aizvietot nodaļas biedru."

Lai gan jābūt daudzpusīgam, tomēr arī zemessardzē katram ir sava specializācija – Ralfam tā ir izlūkošana. "Tajā brīdī bataljonam pietrūka izlūku. Ja salīdzina ar kājiniekiem, tad tas ir smagāk – miteklis mežā jāveido pašam, kā arī jāzina visas tehnikas vienības un dažādas citas specifiskas lietas," viņš atzīst. Izlūkos viņam noder Meža fakultātē apgūtās zināšanas. "Piemēram, kad taisījām mājiņu mežā, varēju skatīties uz to no cita skatupunkta – izvērtēt, kuru koku labāk šim mērķim izmantot. Līdz ar to varēju savu studiju pieredzi pielietot zemessardzē,” viņš atzīst. Puisis uzskata, ka zemessardzē ir labāk sapratis, cik liela nozīme ir komandai, kas savukārt noder studijās. "Labāk spēju identificēt katra komandas biedra lomu un stiprās puses. Piemēram, ja zini komandas biedra vājās puses, tad vari izlemt, ko darīt, lai komandas sniegumu paceltu augstāk. Tāpat noder prasme sarunāties ar sarežģītāka rakstura cilvēkiem, kā arī ir iegūta laba spēja orientēties mežā," viņš stāsta par saviem ieguvumiem.

Izlūks un mīnmetējs vienā ģimenē

Jautāts par grūtībām, Ralfs uzskata, ka pamatapmācības zemessardzē nav sarežģītas. Iespējams, tāpēc, ka iepriekš bija apmeklējis citas mācības un bija jau ar iepriekšēju zināšanu bagāžu. "Vidusmēra latvietis pamatapmācības var viegli iziet," viņš uzskata. Arī Ralfa tēvs dien zemessardzē. Lai gan tēvs aizgāja uzreiz uz pamatapmācībām zemessardzē, bet Ralfs tur ieradās jau ar priekšzināšanām, rezultāti abiem bija līdzīgi. "Tēvs pat uzrādīja labākus rādītājus šaušanā," puisis atzīst. Lai gan jaunietis zemessardzē pieteicās pirmais, tēvs pamatapmācības izgāja ātrāk, tāpēc instruktors abus bieži salīdzināja. “Nevarēju būt sliktāks par savu tēvu," viņš smejas. Abi ir vienā bataljonā, bet dažādās nodaļās; tēvs ir mīnmetējos, bet Ralfs – izlūkos. Vērtējot, kā ir kopā ar tēvu dienēt zemessardzē, Ralfs atzīst: "Esmu reizēm karstasinīgāks, tāpēc viņam varbūt nepatīk, ka mūsu uzvārdu piesauc. Bet tas ir forši, ka esam abi zemessardzē.” Māsu un mammu gan viņš pagaidām neredz zemessardzē, jo pilsoņa pienākumu izpilda kopā ar tēvu. “Manuprāt, tas arī ir iemesls dienēt zemessardzē – ja to nedari valsts dēļ, tad ģimenes dēļ tur ir jābūt, lai nepieciešamības gadījumā vari aizsargāt tuviniekus," viņš saka.

Tajā pašā laikā Ralfs atzinīgi novērtē sievietes, kas iestājas zemessardzē. "Meitenes ir rūpīgākas un uzmanīgākas, puiši reizēm ir karstasinīgāki," viņš secina. Ralfs izpētījis, ka Izraēlā ir obligātais dienests arī sievietēm, jo valstij vienmēr apkārt bijuši ienaidnieki. "Uzskatu, ka arī mums jāizmanto visas rezerves, kas ir pieejamas. Vīriešiem vajadzētu obligāto dienestu, bet sievietēm – tas varētu būt brīvprātīgs. Tas ir patīkami, ka arī sievietes domā par valsts aizsardzību," viņš uzskata.

Jautāts, ko viņam nozīmē Latvija, Ralfs aizdomājas, kāpēc esam piesaistīti savai zemei. "Primārais, šķiet, tā ir valoda. Nekur citur pasaulē tu savu mātes valodu nedzirdēsi. Manī ir arī tā pienākuma apziņa pret ģimeni. Mūsu senči šo zemi kopa un par to cīnījās, lēja savas asinis, tāpēc domāju, ka nav pareizi pamest savu valsti," viņš uzskata. Ralfs neapsver domu pārcelties dzīvot ārvalstīs. "Ja kāds ir cīnījies un gājis Baltijas ceļā, piedalījies barikādēs, kāpēc, lai mēs tagad brauktu prom? Tas nav pareizi," viņš vērtē. Ralfs uzskata, ka mīlestību pret dzimteni iemāca ģimene, viss sākas ar mazumiņu – sākotnēji iemāca mīlēt zemi un izturēties pret to ar cieņu.