Padomnieku konvents atzinīgi novērtē LLU iegūto zinātnes universitātes statusu
12. novembrī attālināti norisinājās ikgadējā LLU Padomnieku konventa sēde, kurā ievēlēti vadoši dažādu nozaru darbinieki, kas ir ieinteresēti Latvijas lauku un LLU attīstībā. Šī bija pirmā 9. sasaukuma Padomnieku konventa sēde, līdz ar to tika pārrunāti ne vien universitātes attīstības jautājumi, bet arī ievēlēts Padomnieku konventa priekšsēdētājs un vietnieks.
LLU Padomnieku 9. sasaukumā ievēlēti Uldis Biķis, Armands Binovskis, Agris Bodnieks, Juris Cīrulis, Raimonds Eizenšmits, Rigonda Pārsla Krieviņa, Jēkabs Krieviņš, Ingrīda Krīgere, Zanda Matuzale, Andris Rāviņš, Jāzeps Rimeicāns, Mārtiņš Rutkovskis, Uldis Smilts, Roberts Strīpnieks, Ināra Šure, Āris Žīgurs un kā goda locekle izvirzīta Laimdota Straujuma.
Sēdes sākumā Padomnieku konventa locekļi vienbalsīgi nolēma, ka 9. sasaukuma priekšsēdētājs turpmāk būs Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras direktors Armands Binovskis un viņa vietnieka amatā ievēlēja AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētāju, LLU Goda doktoru Uldi Biķi.
Kā atzina LLU rektore Irina Pilvere, Padomnieku konvents vienmēr ir bijis universitātes stiprais plecs, uz kuru paļauties un no kā saņemt atbalstu un vērtīgus ieteikumus sekmīgai darbībai nākotnē. Sēdes turpinājumā rektore iepazīstināja konventa locekļus ar aktuālajām norisēm universitātē un gaidāmajām pārmaiņām, ko nosaka jaunākie Augstskolu likuma grozījumi, kas stājās spēkā šī gada 16. augustā.
“Lai gan skaitliski esam maza universitāte, esam spējuši strādāt efektīvi un mums ir izdevies sasniegt zinātnes universitātes kritērijus gan attiecībā uz nepieciešamo zinātnisko publikāciju skaitu, ko pārsniedzam divkārši, pētniecisko virzienu dažādību un stratēģisko specializāciju, akadēmiskā personāla kvalifikāciju, augstākās izglītības īstenošanu trīs līmeņos, promocijas procesa nodrošināšanu un zinātnes ekosistēmu. Salīdzinot ar starptautisko zinātnes akreditāciju, kas tika veikta par periodu pirms aptuveni desmit un vairāk gadiem, esam nozīmīgi kāpinājuši savu zinātnisko kvalitāti un savu atpazīstamību starptautiskajā vidē. Protams, mums vēl daudz ir jāstrādā, taču progress, kas ir īstenots, ļoti priecē. Piemēram, zinātnisko publikāciju skaits kopš 2007. – 2012. gadu perioda 2018. gadā bija pieaudzis 2 reizes, turklāt publikāciju skaits augstākās kvalitātes zinātniskajos žurnālos pieaudzis 6,6 reizes,” Padomnieku konventā stāstīja I. Pilvere.
Viss rektores minētais devis rezultātu un atbilstoši izsludinātajiem Augstskolu likuma grozījumiem un jaunajai augstskolu tipoloģijai LLU nosaukta kā zinātnes universitāte. Paralēli šim procesam universitātē šobrīd tiek īstenots pārvaldības pārveides plāns, kam atbilstoši septembrī ievēlēts jauns Senāta sastāvs un tiks veidota augstskolas padome ar 11 locekļiem: pieci no tiem tiks ievēlēti no LLU, piecus atklātā konkursā izvēlēsies Zemkopības ministrija, taču vienu izvirzīs Valsts prezidents. Plānots, ka par LLU pārstāvjiem Senāts balsos jau 24. novembrī un tuvākajā laikā konkursu uz padomes locekļu vietām izsludinās arī Zemkopības ministrija. I. Pilvere aicināja Padomnieku konventa locekļus pārdomāt savus plānus un pieteikties konkursā, lai turpmāk vēl nopietnāk iesaistītos universitātes attīstības plānošanā.
Ar lielu atzinību konventa locekļi novērtēja ziņu, ka LLU ieguvusi zinātnes universitātes statusu un novēlēja turpināt darbu, lai to saglabātu arī turpmāk. Šajā panākumā īpaša pateicība tika veltīta universitātes vadības komandai, kas izdarījusi visu, lai LLU studiju un pētniecības kvalitāti atzītu ne vien ar universitāti saistītie partneri, bet arī valsts pārvaldē strādājošie.
“Mēs esam sapulcējušies tādi cilvēki, kuri ir pārliecināti par universitātes varēšanu, jo savos jaunības gados gandrīz visi esam bijuši ļoti atvērti jaunām zināšanām un idejām un ar to, ko esam ieguvuši šeit, savā pirmajā Alma Mater, visu dzīvi dzīvojam. Mūs nevienu pat nevajag pārliecināt, ka Lauksaimniecības universitāte var, taču mums ir jāprot par to pārliecināt arī citus, īpaši lēmumu pieņēmējus. Tas nav viegls darbs, bet šobrīd tas ir izdevies. Vēlos uzslavēt LLU vadību, jo jūs esat ļoti labi paveikuši sagatavošanās darbu, lai universitāte iegūtu ārkārtīgi augsto vērtējumu un zinātnes universitātes statusu. Centieties vidējā termiņā to nepazaudēt un nenogurstoši turpināt! Neskatāmies atpakaļ, kur neesam pieskaitīti vai ieskaitīti! Ejam uz priekšu!” atzina enerģētikas un korporatīvās pārvaldes eksperts Āris Žīgurs, kuram pievienojās arī citi padomnieki.
“Es vēlos lielīt universitāti par tās sadarbību ar Jelgavu. Šobrīd pilsēta kopā ar LLU daudz vairāk sāk attīstīt informācijas tehnoloģiju virzienu un īsteno kopīgus projektus ar Informācijas tehnoloģiju fakultāti. Mums tas ir svarīgi, jo attīstāmies paši un palīdzam arī studentiem attīstīt viņu idejas. Tāpat arī inovatīvā pārtikas klāstera izveidošanu vērtēju kā nozīmīgu ieguldījumu kvalitatīvas pārtikas attīstībā. Pilsētā ir ienākuši četri elektriskie autobusi un šeit pētniecības darbs kopā ar Tehnisko fakultāti mums būs ļoti svarīgs, tāpat arī degvielas kvalitātes pētījumi un koku un ainavas veidošana pilsētā. Paldies universitātei par līdzšinējo darbu un lai mums arī turpmāk ir iespēja būt gudrākiem un stiprākiem!” atzina konventa loceklis, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Sadarbību ar LLU akcentēja arī Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure: “Universitāte ir veikusi fantastisku darbu un šobrīd ir tur, kur viņai pēc nopelniem ir jābūt. No pārtikas ražotāju puses redzam, ka universitātes iesaiste ir ļoti augusi visos projektos – gan pārtikas kompetenču centrā, gan sadarbības un līderības programmās. Veidojot jaunus un veselīgus produktus, centīsimies vēl vairāk piesaistīt universitātes zinātnieku prātus un viņu iekārtas”.
Padomnieki atzinīgi novērtēja arī plānoto Malnavas koledžas iekļaušanos LLU sastāvā no 2022. gada 1. janvāra, kas veicinātu lauksaimniecības izglītības prestižu un tās kvalitāti. Kā atzina Padomnieku konventa priekšsēdētājs Armands Binovskis, tas ir ļoti tālejošs solis, jo darba tirgū labākos “ķer” jau pašā sākumā un universitātei ir svarīgi strādāt specifiskajās lauksaimniecības nozares jau agrākos izglītības posmos. Viņaprāt, ir jāstāsta jauniešiem, cik svarīgi ir mācīties Malnavā specifiskās zināšanas, jo tās viņiem noderēs, lai tālāk nokļūtu Jelgavā un iegūtu izglītību universitātē. Šis ir virziens, pie kura nākotnē būs jāstrādā un jāapzina citas koledžas un profesionālās vidusskolas, kurās ir pārstāvēti ar lauksaimniecību saistītie virzieni, un tās jātuvina LLU.
Paralēli izvērsās arī diskusija par iespējām kāpināt ārvalstu studējošo skaitu, veicināt jauniešu interesi par bioekonomikas jomām un viņu motivāciju iegūt augstāko izglītību, veicināt komunikāciju par universitātes sasniegumiem, kāpināt zinātnieku pētījumus par SEG emisijām un klimata pārmaiņām, kā arī veicināt uzņēmēju interesi sadarbībai ar universitāti un pētnieku iesaistei dažādu jaunu produktu izstrādē.
LLU Padomnieku konventu ievēlē no sabiedrībā atzītu vadošu darbinieku vai ievērojamu zinātnieku vidus, kuri ir ieinteresēti Latvijas lauku un LLU attīstībā. Padomnieku konventa darbības mērķis ir veicināt LLU attīstību atbilstoši Latvijas vajadzībām un interesēm un pildīt universitātē padomdevēja funkcijas. Līdz ar LLU Padomes darbības sākšanu plānota arī Padomnieku konventa darbības precizēšana un iekļaušanās jaunajā universitātes pārvaldības modelī.