LLU Mācību un pētījumu saimniecībai “Vecauce” – 100
2021. gada 25. oktobrī apritēja 100 gadi, kopš pieņemts lēmums Aucē toreizējās Latvijas Augstskolas (šobrīd Latvijas Universitāte) vajadzībām uz veiksmīgas un modernas muižas pamatiem veidot lauksaimniecisko saimniecību “Vecauce”. Gadsimta laikā tā piedzīvojusi dažādas pārmaiņas un šobrīd Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārraudzībā Vecauce kļuvusi par mācību un pētījumu daudznozaru saimniecību Latvijā, kurā vismaz nedēļu praksē piedalās gandrīz visi universitātē studējošie.
Kopš dibināšanas brīža Vecauces saimniecībā nodarbojās ar lauksaimniecisko ražošanu, kam līdztekus tika attīstīts izmēģinājumu un pētniecības darbs augkopībā un lopkopībā. Jau dažos gados pēc tās izveides Vecauce kļuva par daudznozaru paraugsaimniecību un visos laikos tajā organizēta pētniecība un jauno lauksaimnieku apmācība.
Lai gan tās pastāvēšanas laikā saimniecībā norisinājušies dažādi procesi – gan ražošanas paplašināšanās, gan sašaurināšanās -, šobrīd tas ir unikāls daudznozaru lauksaimniecības uzņēmums, kas apsaimnieko 2087 ha zemes un tajā strādā 115 darbinieki. Saimniecību vada universitātes absolvents, agronoms Indulis Ieviņš. Tajā nodarbojas ar lopkopību, augkopību, biogāzes ražošanu, augļkopību, mežizstrādi un kokapstrādi, studentu apmācību un zinātniski pētniecisko darbu, kā arī sniedz tūrisma un ēdināšanas pakalpojumus iedzīvotājiem. Saimniecības galvenā nozare ir piena lopkopība un tās ganāmpulks ir starp Latvijas TOP 25 ražīgākajiem piena ganāmpulkiem.
LLU jeb toreizējās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas pārraudzībā saimniecība nonāca 1939. gadā, kad tās īpašumā pārgāja tā Latvijas Universitātes mantas daļa, kas līdz tam atradās Lauksaimniecības fakultātes pārziņā, tātad arī Vecauces izmēģinājumu un praktisko darbu saimniecība.
Būtiskas izmaiņas saimniecības darbā ieviesa Otrais pasaules karš un tam sekojošā Latvijas iekļaušana Padomju Savienībā. Līdz ar to sākās vēl nozīmīgāki saimniecības paplašināšanās darbi, nekā iepriekš. Nolēma attīstīt govkopību, cūkkopību, sakņkopību un ārstniecības augu audzēšanu, pakāpeniski veidojot arī citas nozares. 1947. gadā uzsāka jauna dārza stādīšanu. 1957. gadā pēc Auces un Bēnes padomju saimniecību reorganizācijas un daļu zemju pievienošanas Vecaucei, tā apsaimniekoja 2315 ha lauksaimnieciski izmantojamās zemes. 1957. gadā sākās intensīva lopkopības ēku celtniecība – uzbūvēja 4 govju kūtis vairākas cūku kūtis, kā arī putnu kūti, 4 labības un lopbarības šķūņus, mākslīgo mēslu noliktavu, trīsstāvu graudu noliktavu un kūti saimniecības strādnieku un kalpotāju lopiem. Otrā pasaules kara laikā prakses bāze bija iznīcināta, tomēr reizē ar saimniecības atjaunošanu atsākās arī prakses, kas tika organizētas līdzīgi kā pirmskara periodā. Agronomijas un Zootehnikas fakultāšu studenti no 1957. gada līdz 1960-to gadu vidum Vecaucē pavadīja vienu mācību gadu, kas ietvēra gan praktiskās mācības, gan teorētiskos kursus. Studenti Vecaucē strādāja saimniecībā, izstrādāja kursa darbus un diplomdarbus, organizēja studentu zinātniskās konferences, Ražas svētkus rudeņos un daudzus saviesīgus pasākumus. Pēc pētniecības un studiju saimniecības “Jelgava” pilnīgas izveidošanas 1967. gadā studentu praktiskā apmācība, kā arī pētnieciskais darbs lauka kultūrās tika pārtraukts.
1960. gadā apsaimniekotās zemes platības sasniedza 2797 ha. No 1961. gada Vecauce specializējās graudaugu, pākšaugu, kartupeļu un ilggadīgo zālaugu šķirņu sēklkopībā. Strauja ražošanas paplašināšana notika 70. un 80. gados, kad uzcēla lielus ražošanas kompleksus: augļu un dārzeņu pārstrādes cehu un noliktavu, sakņu pagrabus, katlu māju, mehānisko darbnīcu kompleksu, siltumnīcu kompleksu, asfalta cehu, dzelzceļa pievedceļu, slaucamo govju kompleksu “Līgotnes” un cūku kompleksu “Pūpoli”, kā arī citus objektus. 1990. gadā uzcelts jauns augļu pagrabs un dārzeņu saldētava.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika pieņemti vairāki lēmumi par Vecauci, no kuriem svarīgākie ir LR Augstākās padomes 1991. gada 3. decembra lēmums “Par LLU MPS “Vecauce”” un 1998. gada 30. decembrī LR Saeimā pieņemtais likums “Par LLU MPS “Vecauce””, kas noteica, ka saimniecība nav privatizējama, ir LLU īpašums un tā ir studentu, maģistrantu un doktorantu apmācības un zinātnisko pētījumu bāze. Pastāvēšana un saimniekošana pirmajos desmit neatkarības gados nebija viegla – jaunajos ekonomikas apstākļos rīkoties bija jāsāk ar jau nolietotu tehniku un ēkām, jārisina inflācijas, naudas maiņas un banku bankrota radītās problēmas. Saistībā ar zemju atdošanu bijušajiem īpašniekiem apsaimniekotās zemes platība 1997. gadā samazinājās līdz 1800 ha.
Taču 1993. gadā atjaunots izmēģinājumu lauks pētniecības darbam, izveidojot struktūrvienību “Augkopības mācību un izmēģinājumu lauks” LLU toreizējās doktorantes, tagad profesores Zintas Gailes vadībā.
Savukārt 1998. gada 1. septembrī, nodibinot struktūrvienību LLU mācību centrs “Vecauce”, kuru līdz 2008. gadam vadīja docents Ivars Rūvalds, atsākās studentu prakses Vecaucē. Kopš 1999. gada studiju priekšmetu “Praktiskā lauku saimniecība” Vecaucē katru gadu apgūst LLU visu fakultāšu 1. kursa studenti. No 2005. gada praktiskās darba iemaņas šeit iegūst arī vidējo profesionālo mācību iestāžu audzēkņi. No 2008. gada mācību centru vada Indra Eihvalde.
Laika posmā no 1995. līdz 2001. gadam Vecauce sadarbībā ar LLU un Zemkopības ministriju organizēja reģionālās lauksaimniecības izstādes. Taču šī gadsimta sākumā ražošana tika sašaurināta – saimniecība pārdod cūku kompleksu “Pūpoli”, likvidē aitkopības nozari, vairākas liellopu fermas, siltumnīcu kompleksu un piena un gaļas pārstrādes cehu.
Izmantojot subsīdijas un dažādus sadarbības projektus, atjaunoti kritiski nepieciešamie ražošanas objekti un tehnika – 2000. gadā uzbūvē graudu kalti TORNUM, slaucamo govju kompleksā “Līgotnes” uzstāda 4 dažādas slaukšanas iekārtas, katru 100 govīm.
Ražošanas attīstība atjaunojas no 2004. gada. 2008. gadā kompleksā “Līgotnes” nodod ekspluatācijā jauno govju fermu 500 govīm, veterināro bloku, uzbūvē biogāzes ražotni un šķidrmēslu krātuves.
Savukārt no 2014. gadu saimniecība sāk iegādāties nomas zemes īpašumā, izpērk un remontē dzīvokļus saimniecības padomju laikos būvētajās, bet vēlāk privatizētajās mājās, lai varētu piesaistīt jaunus speciālistus. Atsākas saimniecības objektu remonti un labiekārtošana. 2019.gadā, realizējot LAD projektu, tiek izbūvētas inovatīvas jaunlopu un teļu novietnes un visa nepieciešamā infrastruktūra. Pēdējos piecos gados pamatlīdzekļos ir ieguldīts vairāk nekā 4,5 miljoni EUR. Iegādāta moderna tehnika – kombains ar inovatīvu hederi un tiešās sējas sējmašīna -, attīstīta jauna automatizēta degvielas uzpildes stacija, atjaunots traktortehnikas parks un tiek stādīti jauni augļudārzi. Saimniecība, piesaistot projektu līdzekļus, veikusi ieguldījumus Vecauces pils atjaunošanas darbos un izstāžu telpu ierīkošanā.
Lai atzīmētu Mācību un pētījumu saimniecības “Vecauce” 100 gadu jubileju, tai novembra sākumā veltīts īpašs ziņojums Lauksaimniecības fakultātes zinātniski praktiskajā seminārā “Ražas svētki Vecaucē”, ko nolasīja LLU kanclers un saimniecības valdes loceklis Ziedonis Helvigs. Savā uzrunā Z. Helvigs pateicās ikvienam, kurš ir devis ieguldījumu saimniecības attīstībā, kā arī izteica atzinību šī brīža darbinieku kolektīvam. Plašāka jubilejas atzīmēšana plānota 2022. gada vasarā.
