Aizvadīts ikgadējais biozinātņu seminārs “Ražas svētki Vecaucē”
4. novembrī attālināti norisinājās jau 21. LLU Lauksaimniecības fakultātes zinātniski praktiskais seminārs “Ražas svētki Vecaucē”, kam šogad tika dota pasaules globālajām aktualitātēm atbilstoša tēma “Raža ekstremālos apstākļos”. Zinātnieku ziņojumos dominēja klimata pārmaiņu vadībai nepieciešamo lauksaimniecības prakšu izvērtējums un plānotās turpmākās aktivitātes augšņu klasificēšanā, plūmju audzēšanā, cūkkopībā un ārstniecības augu kultivēšanā.
Ziņojumus par pētījumiem aizsāka vadošais pētnieks Aldis Kārkliņš, kurš kopīgi ar kolēģiem iesaistīts augsnes resursu izpētē, kas nepieciešama, lai varētu risināt ES un globālos izaicinājumus – globālās sasilšanas apstādināšanu, klimatneitrāla ražošanas modeļa ieviešanu, augu barības elementu zuduma samazinājumu, augsni saudzējošu tehnoloģiju attīstību u.c. Pētnieks skaidroja, ka sistemātiska lauksaimniecībā izmantojamo zemju un tās augšņu inventarizācija Latvijā pārtraukta 1992. gadā, taču šobrīd to nepieciešams atjaunot un modernizēt, lai būtu iespējams pamatot dažādu saimniekošanas veidu izvēli, SEG emisiju aprēķinu un daudzus citus aspektus, kas saistīti ar bioekonomiku, klimatneitralitāti un atjaunojamajiem energoresursiem. Līdz šim pētnieki projekta ietvaros jau ir sākuši veidot augšņu datubāzi un veikuši tās kartēšanu, savukārt šogad uzsākta darbība projektā “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā”.
Jaunu tehnoloģiju plūmju audzēšanā intensīvajos dārzos ievieš Dārzkopības institūta pētniece Ilze Grāvīte, kura kopīgi ar kolēģiem iesaistīta trīs eksperimentālu dārzu ierīkošanā dažādās saimniecībās un jau apkopojusi pirmos rezultātus. Viens no šādiem plūmju dārziem arī ir ierīkots LLU Mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce”. Pētījumu mērķis ir pārbaudīt jaunu šķirņu ieviešanu, ko pamato klimata pārmaiņas, un pielietot jaunu vainagu veidošanas tehnoloģiju. Dārzos izmantotas vairākas Latvijā radītas šķirnes un viena Vācijā selekcionēta šķirne. Līdz šim labus rezultātus uzrādījušas atsevišķas Latvijas šķirnes. Pētnieki secinājuši, ka liela nozīme ir precīzai audzēšanas tehnoloģiju pielietošanai, jo nelielas novirzes no rekomendācijām būtiski ietekmē gan koku augšanu, gan ražu.
Par pašaudzētu barību cūkām seminārā stāstīja Lauksaimniecības fakultātes vadošā pētniece Lilija Degola, kura atklāja, ka pēdējā gada laikā būtiski krities cūku skaits Latvijā un norādīja uz dažādām problēmām nozarē. Lai tās būtu iespējams pārvarēt, zinātniece piedāvāja rūpīgāk strādāt ar atbilstošas cūku barības sagatavošanu tajā integrējot dažādus avotus – graudaugus, pākšaugus un sojas pupiņu pārstrādes produktus. Pēdējie atzīti kā vieni no veiksmīgākajiem, taču to izmaksas ir augstas. Lai tās samazinātu un saimniekošanu padarītu ekonomiski izdevīgāku, lauksaimniekiem ir iespēja tos kombinēt ar pašaudzētiem graudiem un pākšaugiem, kas ļauj nodrošināt cūkas ar enerģiju, nepieciešamajām barības vielām un aminoskābēm. L. Degola detalizēti izklāstīja, kāds ir aminoskābju daudzums dažādos graudos un kas dod labākus rezultātus.
Par augkopības dažādošanu seminārā runāja Vides risinājumu institūta pētniece Arta Kronberga, kura kopīgi ar kolēģiem drīzumā beigs darbu ar ārstniecības augu izpēti un iespējām tos kultivēt. Pētījumos atklāts, ka Latvijā augošajiem ārstniecības augiem ir labākas īpašības un tie ir noderīgi dažādās nozarēs – farmācijā, pārtikas ražošanā, kosmētikas ražošanā u.c. Līdz ar to iespēja tos kultivēt varētu pavērt Latvijas lauksaimniekiem jaunas nišas un eksporta tirgus. Seminārā pētniece kā piemēru salīdzināja divu augu – efeju sētložņas un lielās strutenes – potenciālu. Taču tāds slēpjas arī daudzos citos Latvijā savvaļā augošajos augos. Turklāt to kultivēšana varētu novērst šo augu izzušanu savvaļā.
Ziņojumā par bioekonomikas nozaru sasniegumiem pēdējo gadu laikā dalījās LLU vadošā pētniece Irina Pilvere. Viņa kopīgi ar kolēģiem un studentiem īsteno pētījumu, lai novērtētu, kā sasniegti Latvijas Bioekonomikas stratēģijā uzstādītie mērķi. Šim nolūkam radīts īpašs rīks, kurā automātiski tiek sinhronizēti dažādu datubāžu dati un iegūti rezultāti par pievienoto vērtību bioekonomikā Latvijā, nodarbinātību bioekonomikā Latvijā un bioekonomikas eksportu Latvijā. Paralēli tam pētnieki apkopojoši dažādu bioekonomikas nozaru uzņēmēju viedokļus, kuros atainojas nepieciešamība attīstīt zinātnisko pētniecību un jaunas tehnoloģijas. Tādējādi uzņēmēji demonstrē izpratni par universitātes lomu turpmākajā attīstībā un nepieciešamību jaunus ceļus meklēt pie zinātniekiem. It īpaši aktuāli tas kļūst ES Zaļā kursa ieviešanas kontekstā.
Seminārā līdztekus ziņojumiem par pētījumu rezultātiem tika apskatīta tēma par LLU pārvaldības maiņu un zinātnes universitātes statusa noturēšanu. Īpaša prezentācija veltīta LLU Mācību un pētījumu saimniecības “Vecauce” 100 gadu jubilejai. LLU kanclers Ziedonis Helvigs semināra dalībniekus iepazīstināja ar saimniecības attīstības ceļu līdz mūsdienām un tās lomu studentu praktisko iemaņu veidošanā.
Savukārt semināra noslēgumā tika sveikti Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas organizēto konkursu laureāti. Šogad par jauno zinātnieku konkursa uzvarētājām atzītas divas pētnieces, kuras īsteno pētījumus lauksaimniecības jomā un ir iesaistītas LLU un tās institūtu darbībā. Viena no laureātēm ir LLU Zemkopības institūta direktore un pētniece Agrita Švarta, bet otra ir Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta lektore un pētniece Irina Sivicka.
Turklāt Lauku izmēģinājumu un laboratoriju skatē šogad par laureātu kļuva SIA “Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs” Viļānos. Semināra dalībnieki attālināti sumināja tā direktori Venerandu Stramkali, kura par savu ieguldījumu savulaik saņēmusi arī Zemkopības ministrijas apbalvojumu “Sējējs”.
Interesentiem pieejams semināra rakstu krājums, kas lasāms elektroniskā formātā https://www.lf.llu.lv/sites/lf/files/files/lapas/LLU_Razas_svetki_Vecauce_2021.pdf. Tajā var iepazīties ar detalizētiem dažādu pētījumu rezultātiem.
Foto - pexels.com.
