Eiropas universitāšu forumā LLU apņemas veicināt pāreju uz klimata neitralitāti
21. un 22. oktobrī Lēvenā, Beļģijā (Leuen, Belgium) norisinājās ikgadējais Eiropas Dzīvības zinātņu universitāšu rektoru un dekānu forums, kurā aktualizēta universitāšu loma klimatneitrālu prakšu veicināšanā un ilgtspējīgas bioekonomikas attīstīšanā. Tajā LLU pārstāvēja rektore Irina Pilvere un kopīgi ar citiem Eiropas kolēģiem parakstīja vienošanos par dzīvības zinātņu universitāšu lomu pārejā uz klimata neitralitāti.
Eiropas Dzīvības zinātņu universitāšu vadītāji uzskata, ka klimata pārmaiņas ir jārisina tikpat steidzami un ar tādu pašu apņēmību, kā tika risināti jautājumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Nepieciešamā globālā atbilde ir visas sabiedrības pāreja no pašreizējās ekonomikas uz zaļo, aprites ekonomiku, kuras centrālo daļu veido ilgtspējīga bioekonomika un nulles līmeņa siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisijas. Universitātēm šajos procesos ir vadošā loma, jo pāreja nav iespējama bez augstākās izglītības, pētniecības un inovācijām.
Līdz ar to LLU kopā ar citām Eiropas Dzīvības universitātēm ir apņēmusies kļūt par paraugu klimata neitrālu prakšu ieviešanā un veicināt izpratni par klimata pārmaiņām un pārejas ceļiem Latvijā, pilnveidojot savas studiju programmas, un nodrošināt studentiem, kuri ir topošie profesionāļi un lēmumu pieņēmēji — visu pieejamo informāciju par sabiedrības pāreju uz klimata neitralitāti, tās nepieciešamību, līdzekļiem un ceļiem.
Kā nozīmīgs faktors ir apņemšanās stiprināt pētniecību un integrētu klimata neitralitātes risinājumu meklēšanu, izstrādājot konkrētus ceļus uz ilgtspējīgu bioekonomiku. Turklāt universitātes aktīvāk sadarbosies ar lauksaimniecības, pārtikas, bioloģiskās saimniekošanas, jūras, mežsaimniecības un citiem ekonomikas un sabiedrības dalībniekiem un nozarēm, lai palīdzētu ieviest konkrētus produktus, tehnoloģijas, aktivitātes un praksi, kas būtiski samazina ietekmi uz klimata pārmaiņām.
“LLU darbību pēdējās divdesmitgades laikā raksturo mērķtiecīgs darbs ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Izpratni par vides, sociālo un ekonomisko faktoru līdzsvaru esam integrējuši dažādos studiju kursos kā horizontālo prioritāti gan biozinātņu, gan inženierzinātņu un sociālo zinātņu programmās. Turklāt pētniecībā esam izvērsuši pētījumus bioekonomikā, piedalījušies Latvijas Bioekonomikas stratēģijas izstrādē un īstenojam valsts uzticētās funkcijas SEG emisiju uzskaitē. Šīs visas darbības ir vērstas uz klimata neitralitātes sasniegšanu. Līdz ar vienošanās parakstīšanu kopā ar citām Eiropas Dzīvības zinātņu universitātēm, klimata pārmaiņu virzienu studijās un pētniecībā vēl vairāk stiprināsim un iekļausim arī LLU Attīstības stratēģijā turpmākajiem gadiem,” stāsta LLU rektore Irina Pilvere.
Eiropas Dzīvības zinātņu universitāšu rektoru vienošanās pamatota ar klimata pārmaiņu radītajiem draudiem cilvēcei un nepieciešamību izvērst mērķtiecīgu un steidzamu darbību. Foruma izplatītajā paziņojumā minēts, ka zinātnieki brīdinājuši pasauli par globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu draudiem jau pirms četrdesmit gadiem, tomēr sabiedrība ir bijusi pārāk lēna, lai iesaistītos un reaģētu uz tiem. Jaunākajos Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) novērtējuma ziņojumos par 2014., 2018. un 2021. gadu atklāts, ka cilvēki saskaras ar nepieredzētiem draudiem savai dzīvībai uz Zemes, kam iemesls ir globālā sasilšana, ko izraisa fosilo resursu dedzināšana un zemes izmantošanas sistēmas. Siltumnīcefekta gāzu koncentrācija un līmenis atmosfērā kopš industriālās revolūcijas ir palielinājies par vairāk nekā trešdaļu, aizturot siltumenerģiju atmosfērā un līdz ar to paaugstinoties globālajai temperatūrai.
Turklāt lauksaimniecība un pārtikas sistēmas ir veicinājušas un joprojām veicina klimata pārmaiņas, izraisot trešdaļu no cilvēka darbības radītajām siltumnīcefekta gāzēm pasaulē. Tādējādi šajā desmitgadē līdz 2030. gadam veiktās darbības noteiks, cik lielā mērā globālā vidējā temperatūra paaugstināsies līdz 2050. gadam. Pašreizējā temperatūras paaugstināšanās jau tagad spēcīgi ietekmē laikapstākļu sistēmas, tādējādi ietekmējot pārtikas, ūdens krājumus un bioloģisko daudzveidību.
Foruma organizators ir Eiropas Dzīvības zinātņu universitāšu asociācija, kā biedre jau vairākus gadus ir LLU, kas starptautiskajā vidē zināma kā Latvia University of Life Sciences and Technologies. Asociācijā kā biedres ir pārstāvētas aptuveni 50 Eiropas universitātes, kuru specializācijas virziens ir dzīvības zinātnes. To vidū ir arī Vitautas Dižā universitātes Lauksaimniecības akadēmija un Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte, ar kurām LLU veido BOVA universitāšu tīklu Baltijas valstīs.