Akadēmiskajā sēdē sveic 44 jaunos mācībspēkus
1. septembrī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Aulā tika aizvadīta ikgadējā Akadēmiskā sēde, kurā vienkopus pulcējās universitātes kolektīvs, lai atklātu jauno studiju gadu, pārrunātu iepriekšējā 2020./2021. studiju gada rezultātus un turpmāk veicamos uzdevumus, kā arī sveiktu jaunos kolēģus. Šogad jau otro reizi Akadēmisko sēdi LLU darbinieki un mācībspēki varēja vērot arī tiešraidē Mans LLU.
LLU rektore Irina Pilvere un studiju prorektors Aigars Laizāns informēja klātesošos par aizvadītā studiju gada rezultātiem, jauno studentu uzņemšanas norisi un veicamajiem uzdevumiem jaunajā studiju gadā, kā arī par Covid – 19 ietekmi uz universitātes darbu.
“Mums ir izdevies! Varu pateikt lielu paldies visiem mācībspēkiem, kolēģiem, studējošajiem par izturību un spēju saprast situāciju, kāda nekad nav bijusi. Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi universitātes ikdienu pēdējo pusotru gadu, taču mums ir jāiet uz priekšu. Pagājušā studiju gadā esam bijuši pietiekami viedi, lai kvalitatīvi nodrošinātu studiju programmu attīstību. Mūsu virzība nosedz visu bioekonomikas nozari un esam tie, kuri apmāca darbiniekusi, kuri strādā reģionos un mūsu studējošo kvalitāte ir tik spēcīga, ka nozarēs, kurās studenti dodas strādāt, vienmēr jau priekšā redz LLU absolventus. Šie rezultāti liecina par to, ka esam vajadzīgi nozarei, un es aicinu studiju programmu direktorus skatīties vēl plašāk un turpināt attīstību,” uzsvēra studiju prorektors Aigars Laizāns.
Akadēmiskās sēdes laikā LLU rektore Irina Pilvere klātesošos iepazīstināja ar Augstskolu likuma grozījumiem un LLU, kā zinātnes universitātes, izpildi tā kritērijos, kā arī turpmāko darba plānu, kas ietver jaunā Senāta apstiprināšanu, Padomes izvirzīšanas kārtības izstrādi, LLU Satversmes projekta izstrādi u.c. Viena no lielākajām pārmaiņām, kas nākamajā studiju gadā skars universitāti, ir izmaiņas galvenajās lēmējinstitūcijās, jo Augstskolu likuma grozījumi nosaka, ka tiks izveidota augstskolas padome, kuras sastāvā būs 11 locekļi, tai skaitā, pieci no augstskolas un seši ārējie.
Īpaši tika uzsvērta Doktorantūras skolas izveide LLU un prezentēts jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas grafiks, kā arī pētniecības projektos paveiktais. LLU norisinās trīs starptautiskie pētniecības projekti, tiek īstenoti divi praktiskās ievirzes pētījumi, kā arī iesniegti vērtēšanai pieci jauni praktisko pētījumu piektās kārtas konkursa projekti par kopēju summu 2,25 milj. EUR, un iesniegts vērtēšanai projekts “LLU studentu inovāciju prasmes un uzņēmējspējas veicināšana.” Jāuzsver arī LLU pētnieku dalība Lauku atbalsta dienesta projektos, kā arī tehnoloģiju un zināšanu pārneses nozīmība un projekti mūžizglītības jomā.
I. Pilvere prezentēja arī uzņemšanas statistikas rezultātus, uzsverot, ka pilna laika ārvalstu studentu skaits nozīmīgi pieaudzis, visvairāk ārvalstu student ir no Vācijas, Pakistānas un Nīderlandes. Izmaiņas skar arī ERASMUS+ mobilitāti un tās projekti ir pagarināti līdz 24 mēnešiem, nevis pielāgoti studiju gadiem, kā tas bijis līdz šim.
2021. gadā plānots noslēgt arī divus energoefektivitātes projektus – Meža un Veterinārmedicīnas fakultātēs, kā arī ir veikti vairāki infrastruktūras pilnveides projektu – Priekuļu Pētniecības centrā un Dārzkopības institūtā.
Akadēmiskajā sēdē tika uzsvērtas arī aktualitātes pārvaldībā, kas paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra LLU kļūs par aģentūru Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajai Malnavas koledžai.
Sēdes noslēgumā rektore iepazīstināja arī ar galvenajiem darbības virzieniem jaunajā studiju gadā un tie ietver normatīvo aktu izmaiņas un to iestrādi LLU iekšējos dokumentos, LLU stratēģijas 2022. – 2027. gadam izstrādi un apstiprināšanu, pētnieciskā darba īpatsvara palielināšanu un integrēšanu studiju procesā, pētniecības projektu rakstīšana un ieviešanu, studējošo skaita stabilizāciju, tai skaitā, doktorantu un ārvalstu studentu skaita palielināšanu, kā arī starptautisko mācībspēku piesaisti.
Akadēmiskajā sēdē tika sveikti arī 44 jaunie kolēģi – mācībspēki, kuriem šis studiju gads būs pirmais darba gads universitātē:
Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē – Agnese Oļševska, Dinija Vavžika, Lauris Galejs, Vineta Leja, Sabīne Petra, Valda Hakova, Andis Kursītis un Elīza Līga Lamberga;
Vides un būvzinātņu fakultātē – Aiga Spāģe, Anda Bakute, Linda Dambiniece – Migliniece, Anita Rībena, Liāna Ribkinska, Māris Virkavs un Jolanta Luksa;
Veterinārmedicīnas fakultātē – Dina Cīrule, Alla Olivrī, Lilija Geine – Romanova, Ketija Agarska, Anna Regīna Cerbule, Kitija Alsiņa, Darja Tomakova, Linda Kokar’veiča, Vladislavs Lapinskis, Līga Nātiņa, Andris Bāliņš, Endija Maraka un Vilnis Šķipars;
Meža fakultāte – Santa Kalēja, Kristaps Liepiņā un Edvīns Grants;
Lauksaimniecības fakultātē – Nameda Astašova, Vera Hohlova, Gunārs Lācis, Kristiāna Skutele, Arvis Spuriņš un Anta Sparinska;
Informācijas tehnoloģiju fakultātē – Staņislavs Filatovs;
Pārtikas tehnoloģijas fakultātē – Kristīne Majore, Liene Ozola, Lolita Tomsone, Sanita Vucāne un Liene Jansone;
Tehniskajā fakultātē – Kārlis Bānis.
Savukārt 15 mācībspēki vēlēšanās pirmo reizi ieguvis augstāku amatu. Kā docenti pirmo reizi ievēlēti Dina Cīrule, Līga Feldmane, Sanita Sazonova, Artūrs Veinbergs, Grigorijs Goldbergs, Agris Zimelis, Baiba Jansone un Laila Dubova. Savukārt par asociētajiem profesoriem ievēlēti Līga Paula, Liene Kanceviča, Ingmārs Cinkmanis, Mārtiņš Šabovics, Aleksejs Nipers, Sandija Zēverte – Rivža un Nataļja Vronska, bet profesori ievēlēta Līga Kovaļčuka.
