Bioekonomikas nozarēs pieaug darba ražīgums un pētniecības nozīme
Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas 2017. gadā sagatavoja un Ministru kabinetā apstiprināja Latvijas Bioekonomikas stratēģiju 2030. gadam (LIBRA), kas līdz 2020. gadam ir viens no 54 šāda veida dokumentiem pasaulē. Izvērtējot stratēģijā definētos mērķus un uzdevumus, pētnieki prognozē, ka, valstī saglabājoties attīstības tempam, kāds tas bija pirmajos divos gados pēc stratēģijas apstiprināšanas, bioekonomikas eksporta produkcijas vērtība varētu tikt sasniegta jau 2027. gadā, pārsniedzot stratēģijā noteiktos deviņus miljardus EUR. Taču, lai efektīvi veicinātu mērķu sasniegšanu, būtiska ir pētnieciskā sektora iesaiste stratēģijas izvērtēšanā un inovāciju veicināšana bioekonomikas nozarēs.
Lai stimulētu ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā (ES), Eiropas Komisija uzsver bioekonomikas nozīmi. Eiropas Bioekonomikas stratēģijā ir norādīts, ka bioekonomikas attīstības rezultātā tiek samazināta atkarība no fosilajiem resursiem, pārveidota ražošana, lai veicinātu ilgtspējīgu atjaunojamo resursu ražošanu no zemes, zivsaimniecības un akvakultūras un to pārveidošanu pārtikā, lopbarībā, šķiedrvielās, bioloģiskos produktos un bioenerģētikā. Latvija ir maza un atvērta ekonomika, lauksaimniecības zeme uz vienu iedzīvotāju ir otra lielākā ES (aiz Lietuvas), meža zeme uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir ceturtā lielākā ES (aiz Somijas, Zviedrijas, Igaunijas), turklāt ir Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu potenciāls un piemēroti klimata apstākļi ražošanas biomasai.
Lai efektīvi sasniegtu Latvijas bioekonomikas nozarēm izvirzītos mērķus, Latvijas Lauksaimniecības universitātē tiek īstenots projekts “Latvijas bioekonomikas stratēģijas 2030. gadam ieviešanas novērtējums un iespējamie risinājumi definēto mērķu sasniegšanai (LIBRA-LV)”. Tā mērķis ir radīt jaunu zinātnisku skatījumu, sekmējot padziļinātu ekonomisko un multidisciplināro novērtējumu tradicionālajām bioekonomikas nozarēm (lauksaimniecība, mežsaimniecība, pārtikas pārstrāde, zivsaimniecība), kā arī izstrādāt zinātniski pamatotus un inovatīvus politikas ieteikumus starpdisciplinārajām stratēģijām, lai tādējādi sasniegtu Latvijas ekonomikas stiprināšanai un tās izaugsmei izvirzītos mērķus.
“Lai bioekonomikas stratēģijas ieviešana būtu sekmīga, ir nepieciešams to izvērtēt, vienlaikus veicinot atbalstu pētnieciskajam sektoram. Viena no lielākajām projekta vērtībām ir, ka tā īstenošanā piedalās studējošie, izstrādājot inovatīvus un starpdisciplinārus risinājumus. Kopumā pētījuma īstenošanā ir iesaistīti desmit cilvēku, t. sk. četri doktoranti un viens maģistrants,” stāsta projekta vadītāja Irina Pilvere. Viņa arī norāda, ka pirmais zinātniskais pētījums “Bioekonomikas attīstības potenciāls Latvijā”, ko veicis LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes maģistrants Edgars Pažerauskis, ir sekmīgi aizstāvēts 2021. gada pavasarī. Tas atklāj jaunas atziņas bioekonomikas attīstības potenciāla izvērtēšanā, pamatojoties uz ekspertu analīzi un prognozēm.
E. Pažerauskis savā pētījumā secinājis, ka uzņēmējdarbība Latvijā būtiski ietekmē bioekonomikas sektorus, uzņēmumi pārstrādā biomasu, ražojot augstas pievienotās vērtības produktus. “Inovācijas ir viens no bioekonomikas attīstības stūrakmeņiem, to ieviešana un radīšana sniedz nozīmīgu ietekmi uz paaugstina kopējo attīstības līmeni. Tāpat arī pētniecība veicina bioekonomikas jomu attīstību, kas ir svarīgi ilgtermiņā,” atzīmē E. Pažerauskis.
Raksturojot bioekonomikas attīstības potenciālu, jaunais pētnieks secinājis, ka zivsaimniecībā jūras resursu atjaunotne sekmēs nozares kopējo attīstību, turklāt, iesaistot pētniecisko sektoru, pētījumā iesaistītie eksperti saskata potenciālu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanā, kas nodrošinās inovatīvus risinājumus, piemēram, produktu uzglabāšanā un pārstrādē. Iekšējo ūdeņu pastiprināta izpēte nodrošinātu straujāku sektora attīstību, radot jaunas darbavietas. “Iekšējo ūdeņu bioresursam ir liela nozīme, un Latvijā tam ir attīstības potenciāls. Iekšējo ūdeņu resurss ir iespēja nozares pārstāvjiem, kuri pamatdarbību saista ar jūras resursiem, pārkvalificēties. Pētnieciskā sektora iesaiste akvakultūras dažādu aspektu (no zivju audzēšanas līdz gatavam produktam) izpētē sekmētu sektora attīstību,” uzskata E. Pažerauskis.
Arī pārtikas pārstrādē, enerģētikā un lauksaimniecībā eksperti kā vienu no galvenajiem virzītājiem nozaru attīstībā min pētnieciskā sektora iesaisti un inovāciju ieviešanu, kas nodrošinātu jaunu produktu radīšanu, t. sk. pārtikas produktu uzglabāšanas laika pagarināšanu. Bioekonomikas nozaru attīstībā būtiska nozīme ir arī blakusproduktu izmantošanai, t. sk. enerģētikas sektorā, kas izmanto koksnes bioresursus, potenciāls ir līdz šim neizmantotu blakusproduktu izmantošanā un atkritumu pārstrādē. Savukārt mežsaimniecībā tiek akcentēta nepieciešamība izmantot pēc iespējas vairāk blakusproduktu (zari, mizas, skujas u. c.), pamatojoties uz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem. Tāpat lauksaimniecībā, paplašinot stādījumus un sējamās platības, iespējams nodrošināt augstu pieprasījuma līmeni un veicināt jaunu darba vietu izveidi lauku teritorijās, tādējādi kompensējot darbaspēka samazinājumu laukkopībā, ko rada arvien jaunu tehnoloģiju pielietojums.
Projekta vadītāja I. Pilvere norāda, ka valstī būtu jāveic pasākumi darbavietu saglabāšanai bioekonomikas nozarēs. “Latvijas Bioekonomikas stratēģijā 2030 viens no mērķiem ir veicināt nodarbinātību bioekonomikas nozarēs līdz 128 tūkstošiem nodarbināto, taču šobrīd turpinās darba vietu samazināšanās. Iespējams, šī rādītāja prognoze 2030. gadā varētu sasniegt 101 tūkstoti nodarbināto jeb 79% no 2015. gadam noteiktā bāzes rādītāja. Tas nozīmē, ka 2030. gadā tiktu zaudētas 27 tūkstoši darbavietu,” secina I. Pilvere. No vienas puses tas nozīmē, ka bioekonomikas nozarēs palielinās darba ražīgums, jo tiek saražota lielāka pievienotā vērtība un eksportprodukcijas vērtība uz vienu nodarbināto nozarē, tomēr no otras puses, lauku teritorijās ir nepieciešamas darbavietas, lai veicinātu vienmērīgu teritorijas attīstību. Ja īstenotos šī prognoze par nodarbināto skaita samazināšanos bioekonomikas nozarēs, tad darba ražīgums bioekonomikas nozarēs 2030. gadā būtu lielāks par 27%, salīdzinot ar stratēģijā prognozēto.
Pētījums tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu 2020. gada zinātnieku individuālo projektu konkursa ietvaros (nr. LZP-2020/2-0413). To finansiāli atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī Latvijas Zinātņu padome.
