Aizvadīta ikgadējā starptautiskā studentu konference

Konferences “Studenti ceļā uz zinātni” mērķis ir zinātnisko pētījumu popularizēšana un starpkultūru komunikācijas pieredzes veidošana, un tā pāris gadu atzīta par vienu no lielākajām studentu zinātniskajām konferencēm Centrālajā un Austrumeiropā, ko organizē LLU. Konferences darba valoda ir angļu, līdz ar to svešvalodas prasmju attīstīšana ir viens no būtiskiem ieguvumiem konferences dalībniekiem. Daļai no studentiem tā vienlaikus ir iespēja aprobēt savu bakalaura, maģistra un doktora darbu pētījumu rezultātus, kā arī iegūt zināšanas par pārstāvētās zinātņu nozares pētījumiem citās valstīs.

Konferences orgkomitejas pārstāves Inese Ozola un Daina Grasmane informē, ka konferences plenārsēdi atklāja LLU zinātņu prorektore I. Arhipova, kura pievērsās studentu pētījumu aktualitātēm un daudzveidībai, atzinīgi vērtējot mācībspēku un studentu sadarbību. Konferences dalībniekus uzrunāja arī Kanādas vēstniecības diplomāts, padomnieks J. Nicholas atzīstot, ka šī konference atspoguļo pētniecības un zinātnes lielo nozīmi. Viesis arī uzsvēra, ka LLU un Kanādas vēstniecību vieno ilga sadarbības vēsture: vēstnieka vizīte 2019. gadā un vieslektori no Kanādas Frankofonijas dienās. Šobrīd šī sadarbības tradīcija tiek turpināta konferences ietvarā. Iepazīstinot ar Kanādas zinātnieku pētījumiem klimata pārmaiņu un citās jomās, J.Nicholas uzsvēra, cik svarīga ir pētnieku sadarbība globālajā mērogā.

Plenārsēdē referātu lasīja Ukrainas Valsts dabas un vides zinātņu universitātes prorektors V. Tkačuks, kurš izsmeļošā prezentācijā analizēja Ukrainas tautsaimniecības smagās problēmas, detalizēti pievēršoties inovatīvam lauku attīstības modelim, kas paredz strauju lauksaimniecības un agrobiznesa kompleksu modernizāciju, lai samazinātu krasās atšķirības starp lauku rajoniem un dabas resursus izmantotu līdzsvaroti, rūpējoties par lauku cilvēkiem un uzlabojot dzīves kvalitāti.

Turpinājumā dalībniekiem bija iespēja noklausīties referātu “Latvijas mājas kaķu koronavīrusi”, kurā LLU Veterinārmedicīnas fakultātes profesors Kaspars Kovaļenko informēja par jaunāko pētījumu rezultātiem un analizēja šī vīrusa iemeslus un izpausmes.

Nikozijas Pilsētas koledžas (Kipra) pārstāvju Ž.Garanti un S.T.Kollins pētījums aicināja aizdomāties par influenceru aktīvo lomu marketingā. Kā uzsvēra pētījuma autori, uzņēmumu  stratēģija izmantot sociālajos medijos labi pazīstamas personas preču reklamēšanai un virzīšanai tirgū kļūst aizvien populārāka visā pasaulē, un pircēji notic influenceru ieteikumiem.

Līdzīgi kā influenceru īstenotās mārketinga aktivitātes, ikdienas dzīvē straujiem soļiem ir ienākusi GPS. Klaipēdas Valsts lietišķo zinātņu universitātes students D. Ūksas savā pētījumā ir noskaidrojis, kurās jomās sadzīve vairs nav iedomājama bez tām. Viņa galvenais secinājums - šīs tehnoloģijas būtiski atvieglo sadzīvi ikvienam.

Plenārsēdes noslēgumā ar muzikālu priekšnesumu dalībniekus priecēja Masaki Nakagawa no Japānas. Viņa sirds pieder Latvijai jau kopš 2014. gada, kad kopā ar studiju biedriem no Tokušimas Universitātes viņš pirmo reizi apmeklēja Jelgavu, tikās ar LLU studentiem un Valodu centra mācībspēkiem, lai kopā īstenotu dažādas aktivitātes Japānas kultūras dienu ietvaros no 2014.-2018. gadam. Vairākas fotoizstādes Jelgavā (LLU) un Tokušimā, origami mākslas semināri, kulinārijas radošās darbnīcas LLU un NVO "Svētelis”, diskusijas un citas aktivitātes veidoja draudzības tiltu starp LLU un Tokušimas Universitāti. Pašlaik Masaki tuvākie nākotnes plāni ir sadarbības līguma parakstīšana, lai Jelgava un Tokušima oficiāli kļūtu par sadraudzības pilsētām. Japāna šogad atzīmē Japānas - Latvijas draudzības simtgadi. Un kā veltījumu šai gadadienai plenārsēdes noslēgumā Masaki izpildīja savu autordarbu “Tokijas gaismas” latviešu un japāņu valodās. Tās vadmotīvs ir draudzība starp abām kultūrām. Šo dziesmu ikviens var noklausīties arī https://www.youtube.com/watch?v=wuNFvuXeAEg

D. Grasmane skaidro, ka pēc plenārsēdes sekoja darbs konferences sekcijās, kas bagātināja ikvienu dalībnieku un klausītāju, sniedzot jaunas zināšanas un iedvesmu turpmākiem pētījumiem. Studenti kopā ar zinātnisko darbu vadītājiem pētījuši, piemēram, dažādu augu un koku slimības, laktozes līmeņa dinamiku kazu un aitu pienā, zirņu izmantošanu bezglutena makaronos, ilgtspējīgas attīstības principu ievērošanu būvniecībā, kā arī dažādu materiālu nozīmi ēku būvniecībā un inženierbūvēs, zemes reljefa lāzeru skenēšanas un digitālā modeļa izmantošanu, videi draudzīgu metožu ieviešanu pilsētvides atveseļošanā, dažādus diagnostikas un  dzīvnieku ārstēšanas aspektus veterinārajā medicīnā, uzņēmumu konkurētspēju, nodokļu ietekmi,  profesionālās izaugsmes un veselības, kultūras sociālos aspektus un citas tēmas.

Informāciju sagatavoja: I.Ozola un D.Grasmane.

Fotogrāfijai ir ilustratīva nozīme.