Pirmie soļi asistētās reprodukcijas metodes OPU/IVF laukā govīm Latvijā
Lai piena lopkopības nozare progresīvi attīstītos un būtu ekonomiski efektīva, liela uzmanība ir jāpievērš ģenētiski augstvērtīgo, veselīgo, ilgmūžīgo un produktīvo dzīvnieku pavairošanai. Konvencionālā ganāmpulka atražošanas procesā pēcnācēju skaits ir viens teļš, uzsākoties laktācijai. Lai veicinātu augstvērtīgāko dzīvnieku intensīvāku pavairošanu, būtu jāizmanto pasaulē attīstītākajās valstīs pielietotās progresīvās asistētās reprodukcijas (ART) metodes - multiplā ovulācija un embriju transference (MOET), kā arī oocītu aspirācija (OPU) un fertilizācija in vitro (IVF).
LLU Veterinārmedicīnas fakultāte kopā ar AS “Agrofirma Tērvete” ir uzsākuši aktivitātes šīs metodes pamatu likšanai Latvijā. Kā skaidro pētniece, Ilga Šematoviča, sagādātas iekārtas, aprīkojums un vides govju oocītu aspirācijai un apaugļošanai laboratorijas apstākļos. Turklāt jau veikti pirmie OPU sesiju izmēģinājumi, lai apgūtu procesa norisi. Pašlaikt tiek iegūtas olnīcas no dažādu iemeslu dēļ izbrāķētajām govīm pēc to nonākšanas kautuvē oocītu aspirēšanai laboratorijas apstākļos. Paralēli notikuši pirmie mēģinājumi oocītu nobriedināšanā, fertilizācijā un kultivēšanā un apgūta tehnoloģija, protokoli, kuri būtu atbilstošākie konkrētajiem apstākļiem.
“Līdz šim no kautuvē iegūtām govju olnīcām nejaušā dzimumcikla dienā izdodas iegūt 15-20 dažādas attīstības stadijas un kvalitātes oocītus no govs. Secīgi oocītu nobriešana sekmīgi noritējusi aptuveni 60% oocītu, bet apaugļošanās process notiek 45% gadījumu. Esam panākuši, ka fertilizētie oocīti sekmīgi attīstās līdz 2-8 šūnu stadijai un tikai 20 no atlikušajiem sasniedz morulas stadiju. Atsevišķos gadījumos tiek sasniegta kompaktas morulas stadija,” stāsta I. Šematoviča.
Pētniece skaidro, ka tuvākais uzdevums ir sasniegt transferencei piemēroto blastocistas stadiju, kas, pēc literatūras datiem, ir sasniedzama 30-35% gadījumu. Lai to realizētu, detalizēti un skrupulozi jāievēro termorežīms, jāoptimizē oocītu transportēšanas un manipulāciju laiks, kā arī jāpielāgo konkrēto iekārtu atbilstošs darbības režīms CO2 un mitruma nodrošināšanai katrā procesa posmā. Process norit savu gaitu, jo katra jauna ierīce un metode prasa pielāgošanās un t.s. iestrādāšanās laiku, kā arī nepietiek ar personāla teorētisku izglītošanos, bet ir nepieciešamas atbilstoša līmeņa praktiskās iemaņas.
Pētījums tiek īstenots projektā “Latvijas vietējo govju ģenētiskā fonda saglabāšana un lokālajiem apstākļiem piemērotu citu šķirņu indivīdu pavairošana izmantojot oocītu aspirāciju” (Nr. 19-00-A01620-000094) Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma "Sadarbība" 16.2. apakšpasākuma "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei" ietvaros. Projektu atbalsta LR Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Foto: Dažādas attīstības stadijas un kvalitātes govju oocīti (autore Ilga Šematoviča).
