Konference: Lauksaimniekiem būs daudz jāmācās

Lai diskutētu par izaicinājumiem lauksaimniecībā un ziņotu par jaunāko pētījumu rezultātiem, februāra izskaņā aizvadīta ikgadējā LLU Lauksaimniecības fakultātes konference “Līdzsvarota lauksaimniecība”, kas šoreiz tiešsaistē pulcēja vairāk kā 400 dalībniekus – zinātniekus, studentus, valsts pārvaldes iestāžu un uzņēmumu pārstāvjus. Visus vienoja viens jautājums – kā saimniekot tālāk, lai attīstītu ilgtspējīgas pārtikas sistēmas un iekļautos Eiropas Savienības Zaļajā kursā?

Kā liecina 2020. gada siltumnīcas efekta gāzu (SEG) inventarizācijas dati, lauksaimniecības sektors Latvijā rada 22,3% no visām SEG emisijām, ieņemot trešo vietu aiz enerģētikas un transporta sektoriem. Lai gan emisiju apjoms uz vienu Latvijas iedzīvotāju laika posmā no 1990. gada līdz 2018. gadam ir samazinājies par 38,8%, līdzšinējās saimniekošanas saglabāšana visos sektoros novedīs pie emisiju pieauguma 2030. gadā. Līdz ar to Latvijas lauksaimniecības gatavība pārmaiņām ir viens no būtiskiem faktoriem, lai virzītos ne tikai uz klimata neitralitāti, bet galvenokārt uz veselīgāku un ilgtspējīgāku Eiropas Savienības un Latvijas pārtikas sistēmu.

“Patērētājs vēlas labu pārtiku un tīru vidi, bet vai vienmēr ir gatavs par to maksāt? Ražotājs vēlas iegūt augstākas ražas, bet ne vienmēr parūpējas par mūsu galvenā resursa – augsnes – auglību. Ražotājs vienmēr vēlas stabilas sēklu ražas, bet vai vienmēr parūpējas par apputeksnētāju dzīves vidi? Lopkopis vēlas slaukt daudz piena, bet sabalansēta ēdināšana dažkārt izpaliek,” izaicinājumus lauksaimniecībā raksturo LLU Lauksaimniecības fakultātes asociētā profesore Dzidra Kreišmane.

Viņa arī skaidro, ka šobrīd vērojama pretēju viedokļu veidošanās sabiedrībā. Vieni aizstāv modernu un produktīvu ražošanu, otri aizstāv vidi, kurā dzīvojam. Lai gan taisnība ir abām pusēm, kompromisa lēmumu pieņemšanai bieži pietrūkst zināšanas un informācijas.

Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste, 2018. gadā pieņemtais Eiropas Zaļais kurss ir stratēģija ilgtspējīgai ekonomikai un tā iekļauj ne tikai vides aizsardzības, bet daudz plašāku jautājumu loku. Tā kā Eiropas Savienība ir noteikusi kopējos mērķus līdz 2050. gadam, Latvijai ir jāizšķiras, cik ambiciozi būs nacionālie mērķi, tostarp lauksaimniecības sektorā. Šobrīd tiek radīts normatīvais ietvars un attīstītas stratēģijas, kas būs saistošas ikvienam sabiedrības pārstāvim – arī pārtikas ķēžu dalībniekiem. Turklāt katrā sektorā tiek plānoti dažādi pielāgošanās pasākumi, kas būs būtisks atbalsts ražotājiem pārmaiņu laikā.

Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa atzīst, ka vienīgais risinājums, lai saimniekotu resursefektīvi un spētu pieņemt iepriekšminētos kompromisa lēmumus, ir nepieciešamība mācīties.

“Kopējā lauksaimniecības politikā ir noteikti ekonomiskie, vides un sociālie mērķi. Lai izpildītu visu, kas tiek sagaidīts no lauksaimniekiem, būs daudz jāmācās. Līdz ar to kā visu aktivitāšu horizontālais mērķis ir noteiktas zināšanas, konsultācijas un inovācijas. Veidojot jauno politiku no 2023. gada nepārtraukti jāpatur prātā līdzsvars starp dažādajiem mērķiem,” stāsta P.R. Krieviņa un akcentē, ka uz lauksaimniekiem vistiešāk attieksies pārtikas stratēģija “No lauka līdz galdam”, Biodaudzveidības stratēģija un klimatneitralitātes politika. Turklāt tapšanas procesā ir arī citas iniciatīvas.

Kopumā konferencē divu dienu laikā nolasīti vairāk kā 50 ziņojumi, kuros iespējams iepazīties ne vien ar nākotnes izaicinājumiem, bet arī zinātnieku pētījumu rezultātiem, kas vērsti uz ilgtspējīgas saimniekošanas praksi un kalpos lauksaimniekiem kā izziņas avots jaunu perspektīvu iegūšanā un darbības virzienu noteikšanā.

Konferences plenārsēdes un sekciju ieraksti ikvienam interesentam pieejami LLU Youtube kanālā:

Konference “Līdzsvarota lauksaimniecība” tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Agronomu biedrību un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju. Tās lieldraugs un atbalstītājs vairāku gadu garumā ir SIA Scandagra.

Foto: pexels.com.

Pievienots 01/03/2021