Pēta sapropeļa izmantošanu dārzkopībā segtajās platībās
Dārzkopība līdzīgi kā citas lauksaimniecības nozares nepārtraukti attīstās un meklē jaunus veidus, kā uzlabot saimniekošanu, radot pēc iespējas mazāku kaitējumu videi. Viena no pieejām ir mēslošanas līdzekļu attīstīšana no dabīgām izejvielām. Kopš 2019. gada maija LLU Lauksaimniecības fakultātes pētnieki sadarbībā ar SIA Stādu audzētavu “Dimzas” izmēģinājumos testē sapropeli un pārbauda tā ietekmi uz dažādiem augiem segtajās platībās.
Pētījumu mērķis ir noskaidrot sapropeļa substrāta pielietošanas ietekmi dārzkopībā segtajās platībās. Šim nolūkam norisinās augu attīstības un kvalitātes izpēte dažādās veģetācijas fāzēs, kā arī sapropeļa substrāta fizikālo un kvalitatīvo īpašību izmaiņu mērīšana, kultivējot daudzgadīgos augus.
Izmēģinājums par sapropeļa izmantošanu kā mēslošanas līdzekli un augsnes fizikālo un ķīmisko īpašību ielabotāju segtajās platībās noris jau nepilnus divus gadus. Kā atklāj “Dimzas” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš, izmēģinājumam izvēlēts daudzpusīgs augu sortiments no viņa uzņēmuma, tādējādi aptverot lielākās dārzkopības apakšnozares – augļkopību, dārzkopību un daiļdārzkopību.
Lai gan pētījums turpināsies līdz 2022. gadam, zinātnieki jau šobrīd ir secinājuši, ka sapropeļa ietekme uz dažādiem augiem ir atšķirīga, turklāt būtiska nozīme ir arī tā koncentrācijai.
“Novērtējot veģetatīvo augu augšanu 2020. gadā (dzinumu skaitu un garumu), jāsecina, ka rezultāti ir atšķirīgi pa sugām un sapropeļa koncentrācijas variantiem. Citronmārsila veģetatīvo attīstību var raksturot sekojoši – visproduktīvāk ir audzis substrātā ar 20% pievienoto sapropeli. Savukārt zemeņu šķirnēm rezultāti atšķirīgi – ‘Sonāte’ vismazākie augu ceri ir kontroles variantā un attiecīgi vislabākie rezultāti ir ar sapropeļa piejaukumu 10%. Savukārt zemeņu šķirnei ‘Sjurpriz Oļimpiadi’ visproduktīvākā veģetatīvā augšana ir ar sapropeļa koncentrāciju 30 % un vissliktākā – kontroles variantam,” stāsta LLU Lauksaimniecības fakultātes pētniece Jana Vāle.
Viņa atklāj, ka sapropeļa izmantošanu pēta arī Baltkrievijas kolēģi, kuri norāda, ka vairākkārtēja sala ietekme un pēc tam sekojošā atkušana ievērojami uzlabo sapropeļa struktūru. Diemžēl trūkst praktiski pētījumi par šī materiāla izmantošanu augļkopībā.
“Sapropelim ir izteiktas koloidālās īpašības, tas stipri sacietē saules ietekmē. Līdz ar to projekta galvenais mērķis ir noskaidrot sapropeļa „uzvedību” gada griezumā – kā veģetācijas periodā, tā arī ziemas ietekmes sekas. Tas dos pārliecību, kā konkrētās īpašības mainās, piemēram, sala ietekmē. Tātad galvenais uzsvars tiek likts tieši uz substrāta fizikālo īpašību maiņu – blīvumu, struktūru, ūdens noturību. Kopainas izpratnei bez substrāta izmaiņām pētām arī augu minerālo barošanos un bioķīmisko sastāvu atšķirīgos sapropeļa koncentrāciju variantos,” stāsta J. Vāle.
Pētījumā arī veikti modificētā augsnes substrāta pretestības mērījumi, kas īstenoti 2020. gada septembrī ar augsnes penetrometru.
Pētījums norisinās projektā “Inovatīvas dehidratācijas tehnoloģijas pielietojuma izpēte sapropeļa ieguvē, uz sapropeļa bāzes veidotu produktu izmantošanas iespējas augkopībā un lopkopībā” (Nr. 18-00-A01612-000010), kas tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam pasākuma “Sadarbība” 16.1. apakšpasākuma “Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projekta īstenošanai” ietvaros.
