LLU vērtē nākotnes darba tirgus izaicinājumus un pilnveido programmas

Prasmes būtiskākas par zināšanām

Pasaules Ekonomikas foruma tuvākās nākotnes prognozes par darba tirgu liecina, ka līdz 2025. gadam pasaulē izzudīs līdz 85 miljoniem darba vietu un tā vietā radīsies ap 133 miljoniem jaunu lomu. Šos procesus ietekmēs mākslīgā intelekta un robotikas risinājumu attīstība, kas nodrošinās aptuveni pusi no visu līdzšinējo darba uzdevumu izpildes.

Līdz ar to lielākais izaicinājums nākotnes darba tirgum būs darbaspēka prasmju trūkums un nepieciešamība to pārvarēt. Futūrists Georgs Muirs akcentē, ka darba devējam arvien mazsvarīgāks kļūs universitātes izdotais augstākās izglītības diploms jeb zināšanas apliecinoši dokumenti, bet to vietā kā galvenās tiks izvirzītas prasmes, ko jaunietis universitātē ir ieguvis un kas būs noderīgas viņa uzņēmumam.

Būtiska pārkvalificēšanās vai prasmju uzlabošana līdz 2025. gadam būs nepieciešama 70% no visiem pasaulē nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Kā skaidro G. Muirs, pieprasījums pēc izglītības programmām, kurās var apgūt jaunas prasmes, ievērojami pārsniedz pašreizējo piedāvājumu. Tādēļ konkurētspējīgas augstākās izglītības iestādes būs tās, kas spēs nodrošināt saviem absolventiem viņiem nepieciešamās prasmes, ko pieprasa uzņēmēji. Turklāt nevis tikai vienu reizi mūžā, lai iegūtu pirmo augstākās izglītības diplomu un atspēriena punktu profesionālajai dzīvei, bet gan periodiski piedāvājot jaunākās atziņas un sniedzot atbalstu viņu karjeras līkločos. 

Šādu pieeju augstākās izglītības iestādēm ļaus nodrošināt to elastība un spēja piemēroties katras darba tirgus nozares un tajā strādājošo vajadzībām. Tāpat kritiski veiksmes faktori būs tehnoloģiju izmantojums, studentcentrēta pieeja un studentu pilsētiņu transformācija.

Ilgtermiņa skatījums uz darba tirgus vajadzībām

Lai piedāvātu jauniešiem nepieciešamās prasmes un viņi varētu iekļauties strauji mainīgajā darba tirgū, LLU sākta apjomīga studiju programmu pilnveide, kas paredz būtiskas izmaiņas, akcentējot ilgtermiņa skatījumu uz darba tirgus vajadzībām. Par līdz šim paveikto starptautiskajā konferencē informēja LLU studiju programmu direktori un atklāja, kā praktiski tuvina augstāko izglītību darba tirgus vajadzībām. Galvenokārt tiek attīstīta starpdisciplinārā pieeja un vairāku nozaru zināšanu un kompetenču integrēšana, kas palīdz studējošajiem iegūt unikālas zināšanas un kompetences un vēlāk veicinās viņu kā absolventu konkurētspēju.

Sagaidāms, ka pieprasījums pēc LLU absolventiem nākotnē pieaugs, jo izmaiņas programmās īstenotas sadarbībā ar ārvalstu ekspertiem un Latvijas darba devējiem, kuri pārzina globālās tendences un nozaru attīstības potenciālu. Viņi izvērtē katru LLU piedāvāto programmu un rosina tajā nepieciešamās izmaiņas, lai absolventi būtu gatavāki darba tirgum un pārvaldītu prasmes, kas nepieciešamas nozaru uzņēmumiem.

Savukārt LLU mācībspēki, kuru spēcīgākā priekšrocība ir teorētiskās zināšanas, pilnveido arī savu kompetenci, tuvāk iepazīstoties ar uzņēmumiem, kuros strādās absolventi, izzina to vajadzības un attīstības procesus. Līdzīgi kā studenti, kuri dodas studiju laikā praksēs uz uzņēmumiem, mācībspēki no visām LLU fakultātēm šobrīd iesaistīti stažēšanās programmā Latvijas uzņēmumos. Paralēli saviem profesionālajiem pienākumiem viņi 200 stundu apjomā darba devēju vadībā apgūst jaunas zināšanas un prasmes, kas tiks iekļautas studiju kursos universitātē un būtiski papildinās teorētiskās zināšanas.

“Tā ir nepieciešama un ļoti vērtīga sinerģija – mēs, uzņēmēji, varam nodrošināt universitātei jaunāko informāciju par darba tirgu un tendencēm, savukārt universitāte var stiprināt savu komandu un studiju programmas. LLU komanda ir kā tilts starp uzņēmumiem un jaunajiem topošajiem speciālistiem, un mēs visi esam ieguvēji, proti, nozare nākotnē iegūst izglītotus, zinošus un motivētus gan darbiniekus, gan uzņēmējus,” stāsta viens no LLU mācībspēku stažēšanās programmas vadītājiem, biedrības “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” un SIA “Kurzemes biznesa inkubators” pārstāvis Salvis Roga.

LLU absolventiem visaugstākie nodarbinātības rādītāji darba tirgū

Jau šobrīd LLU absolventi biežāk kā citu Latvijas universitāšu absolventi pēc studijām iegūst darba vietas un ir nodarbināti. To apliecina Centrālās Statistikas pārvaldes 2020. gadā publicētie dati par augstākās izglītības absolventu nodarbinātību gadu pēc studiju beigšanas. LLU uzrādījusi visaugstākos nodarbinātības rezultātus universitāšu konkurencē, un līdz ar to arī viszemāko bezdarba līmeni. Turklāt konkrēti lauksaimniecības programmu absolventiem ir vieni no augstākajiem ienākumiem un visaugstākais nodarbinātības līmenis pārējo tematisko jomu vidū.

“Augstais nodarbinātības rādītājs skaidrojams ar universitātē piedāvāto studiju programmu specifiku un to augsto pieprasījumu darba tirgū. LLU biozinātņu programmas ir unikālas Latvijā un nav apgūstamas citās augstskolās, turklāt inženierzinātņu un sociālo zinātņu programmās esam izveidojuši tādus specializācijas virzienus un unikālus studiju kursus, kam nav analogu citās valsts augstskolās. Pat gadījumos, ja programmu nosaukumi šķiet līdzīgi, Jelgavā studiju saturs ir būtiski atšķirīgs un tajā vairāk uzmanības veltām studējošo praktisko iemaņu un kompetenču attīstīšanai, tādēļ LLU absolventi ir  ļoti pieprasīti,” stāsta LLU rektore Irina Pilvere.

Viņa akcentē, ka jau vairākus gadus novērojama tendence – LLU studentus darba devēji nodrošina ar apmaksātām darba vietām jau studiju prakses laikā, līdz ar to absolventi studiju noslēgumā iegūst gan augstākās izglītības diplomu un nepieciešamās prasmes, gan savu pirmo darba vietu. Turklāt pārsvarā visās jomās pieprasījums pēc jauniem speciālistiem pārsniedz  reālo studētgribētāju skaitu, un augstais nodarbinātības līmenis būs stabils arī turpmākajos gados.

To apliecina arī SIA “Dynamic University” 2019. gadā veiktais pētījums par darba tirgus pieprasījumu Latvijā, kas turpinās pārkārtoties par labu speciālistiem ar augstāko izglītību. It īpaši jomās, kurās augstāko izglītību var iegūt LLU.

Būtiskākais speciālistu trūkums prognozēts inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, dabaszinātnēs, matemātikā un IT, kā arī veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā. Lauksaimniecības nozarē vairāk nekā puse ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar nozarei atbilstošu augstāko izglītību ir vecumā virs 50 gadiem, bet absolventu skaits šajā izglītības tematiskajā grupā nav pietiekams, lai nodrošinātu šīs nozares pilnvērtīgu paaudžu maiņu. Izteiktas darbaspēka novecošanās tendences vērojamas arī starp speciālistiem ar izglītību inženierzinātnēs, piemēram, 56% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar augstāko izglītību pārtikas ražošanas tehnoloģijās ir pirmspensijas vecumā un vidējā termiņā pametīs darba tirgu. Jau šobrīd nepietiekams izglītota darbaspēka piedāvājums ir IT, inženierzinātnes, apstrādes rūpniecības, elektrotehnoloģijas, elektrotehnikas un būvniecības, kā arī citu tehnisko zinātņu jomās.

Starptautiskā akadēmiskā konference “Studiju kvalitāte: pieredze un attīstības iespējas” un SIA “Dynamic University” īstenotais pētījums par darbaspēka pieprasījumu īstenoti ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu projektā “Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārvaldības pilnveide” (Nr. 8.2.3.0/18/A/009). Konferencē ar savu pieredzi izglītības un attālināto studiju jomā dalījās viedokļu līderi starptautiskajā vidē – futūrists Georgs Muirs, digitalizācijas eksperts tūrismā Nikolas Halls un lauksaimniecības inženierzinātnes asociētais profesors no Čehijas Jirī Mašeks-, kā arī LLU mācībspēki un studējošie.