Izstrādāts pārtikas paku sastāvs skolēniem un to izmantošanas modelis ārkārtējās situācijas apstākļiem

2020. gada pavasarī, kad Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija un izglītības iestādēm bija jāpāriet uz attālināto mācību formu, svarīgs kļuva arī jautājums par mājās esošo skolēnu ēdināšanu un pilnvērtīgu uzturu. Pašvaldības operatīvi reaģēja un komplektēja pārtikas pakas tiem skolēniem, kuri nāk no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm, kā arī valsts piešķirto dotāciju izlietošanai brīvpusdienu nodrošināšanai 1. - 4. klases skolēniem.

Taču to saturs bija atšķirīgs un ne vienmēr pašvaldībām bija iespēja pilnībā ievērot Veselības ministrijas izstrādātās rekomendācijas pārtikas nodrošinājumam pandēmijas laikā, par ko iebildumus publiski izteica vecāki. Turklāt daļa ģimeņu saskārās ar izaicinājumiem pārtikas paku satura izmantošanā un ēdienu pagatavošanā.

Apzinot situāciju pašvaldībās, LLU pārtikas tehnologi aizvadītā gada vasarā uzsāka četru nedēļu pārtikas paku izstrādi siltu pusdienu pagatavošanai mājās krīzes apstākļos un ārpusskolas aktivitātēs pēckrīzes laikā. Tādējādi tehnologi sagatavojuši pārtikas paku sastāva piedāvājumu 4 nedēļām, ko turpmāk varēs izmantot pašvaldības, komplektējot pārtikas pakas skolēniem. Tika veikta arī potenciālo ražotāju aptauja, kas var piedāvāt maza apjoma Latvijā ražotu/importētu pārtikas produktu iepakošanu, kā arī apzināti iepakojuma materiāla ražotāji un/vai importētāji.

Savukārt mājsaimniecībām sniegtas praktiskas rekomendācijas maltītes sagatavošanai (receptes, tehnoloģiskās kartes) un veikta ēdienu uzturvielu kalkulācija. Recepšu izstrādē izmantots pārtikas pakā iekļauto produktu sastāvs un tās būs izmantojamas arī gadījumos, ja siltā ēdiena pagatavošana jāuzņemas cilvēkam bez prasmēm ēdienu gatavošanā.

“Paku sastāvs komplektēts no pārtikas produktiem, kurus var uzglabāt telpas temperatūrā. Produktu izvēle pielāgota vienas ēdienreizes izmaksām, atbilstīgi valsts budžeta finansējumam pašvaldībām brīvpusdienu nodrošināšanai 1. - 4. klases skolēniem. Pakās tika iekļauti produkti no dažādām pārtikas produktu grupām: maize, putraimi, makaroni un kartupeļi; dārzeņi, zaļumi, augļi un ogas; piens un piena produkti; dzīvnieku vai putnu gaļa vai zivis, olas, pākšaugi un rieksti,” stāsta LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Inga Ciproviča .

Viņa skaidro, ka plānotajās pusdienu maltītēs ir iekļauti ar saliktajiem ogļhidrātiem un olbaltumvielām, minerālvielām un vitamīniem bagāti pārtikas produkti. Lai sekmētu dzelzs biopieejamību, ir nepieciešams C vitamīns, kuru bagātīgi satur dārzeņi un augļi. Šo aspektu pētnieki ir īpaši ņēmuši vērā, ja attiecīgās dienas maltītē ir iekļauti gaļas produkti. Bērna organismam ir nepieciešams kalcijs, kuru veiksmīgāk var uzņemt ar pienu vai piena produktiem. Turklāt katrā ēdienreizē ir iekļauti vietējie un sezonai atbilstošie augļi un dārzeņi (sakņu un lapu dārzeņi, augļi), ievērojot dažādību. Lai veicinātu dārzeņu uzņemšanu, kas ir nepietiekama skolēnu vidū, ko apstiprina SPKC pētījums par Latvijas skolēnu veselības paradumiem, noteiktās dienās ir iekļautas svaigu dārzeņu uzkodas.

Tāpat profesore atklāj, ka produktu izvēlē priekšroka dota produkta uzturvērtībai, kas ir atspoguļota marķējumā, iepakojuma svaram, uzglabāšanas nosacījumiem un produkta cenai. Izvēlētajiem ēdieniem veikta uzturvielu kalkulācija, par pamatu ņemot pārtikas produktu uzturvērtības datus, kas norādīti marķējumā. Visiem izvēlētajiem ēdieniem sagatavotas tehnoloģiskās kartes, pagatavoti ēdieni uzturvielu sastāva analīzei, lai precizētu kalkulācijas ceļā iegūtās vērtības, to atbilstību 1. - 4. klases skolēniem ar pusdienu maltīti uzņemto uzturvielu un enerģijas nodrošinājumu.

“Uzturvielu un enerģētiskās vērtības dati starp kalkulāciju un faktisko uzturvielu noteikšanu atšķiras. Katram sagatavotajam ēdienam tika ņemts paraugs izvērstai uzturvielu analīzei, kuru īstenoja akreditētā laboratorijā, nosakot šādus rādītājus: olbaltumvielu, diētisko šķiedrvielu, ogļhidrātu, cukuru, tostarp glikozes, fruktozes, saharozes, maltozes, laktozes, galaktozes, minerālvielu, tauku, tostarp piesātināto taukskābju, mononepiesātināto, polinepiesātināto, trans-taukskābju, omega-3 taukskābju, omega-6 taukskābju, nātrija, sāls un kalcija saturu. Atsevišķiem ēdieniem, kas satur gaļas produktus,  papildus noteikts dzelzs, bet ēdieniem, kas satur zivju produktus, noteikts joda saturs. Pēc iegūtajiem uzturvielu datiem, veikta ēdienkaršu sastāva optimizācija,” modeļa izstrādes procesu skaidro I. Ciproviča.

Savukārt paralēli pētnieku uzmanība pievērsta arī pārtikas paku produktu iepakošanai. Tām izvēlēts atbilstošs iepakojums, ievērtējot tā funkcionalitāti, barjerīpašības un ietekmi uz vidi. Profesore skaidro, ka izstrādātais pārtikas paku modelis ir pamats siltu pusdienu sagatavošanai mājas apstākļos, kurā var brīvi mainīt izvēlētos noteiktas pārtikas grupas produktus, saglabājot nepieciešamo uzturvielu nodrošinājumu. Turklāt sagatavotie ieteikumi pusdienu ēdienkartei ir rekomendācijas rakstura.  

Modeļa izstrādē tehnologi balstījās uz MK noteikumiem Nr. 172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”, Veselības ministrijas izstrādātajām rekomendācijām pārtikas nodrošinājumam pandēmijas laikā un Veselības ministrijas rīkojumiem Nr. 212/24.11.2017. “Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem” un Nr. 202/25.07/2003. “Ieteikumi veselīga uztura pagatavošanai bērniem vecumā no 2 līdz 18 gadiem un orientējošās produktu patēriņa normas”. Turklāt pārtikas paku veidošanā stratēģiski apvienoti dažādi atbalsta instrumenti nepieciešamo uzturvielu nodrošinājumam dienā, tostarp atbalsta programma “Piens un augļi skolai”.

Pārtikas paku modeļa izstrāde ir viens no uzdevumiem Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” pētījumā “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā”, kas tiek īstenots projektā “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”.

Pētījumā izstrādātais četru nedēļu pārtikas paku modelis būs izmantojams arī iespējamu citu krīžu laikā nākotnē, lai nodrošinātu pilnvērtīgu uzturu skolēniem mājas apstākļos. Informatīvie materiāli pašvaldībām un izglītības iestādēm, kā arī ikvienam interesentam būs pieejami pēc pētījuma zinātniskās izvērtēšanas.